Satiksmes ierobežojumi un degvielas alternatīvas – kā Rīga uzlabos gaisa kvalitāti  (12)

Programmas izstrādi pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma veica SIA "Estonian, Latvian&Lithuanian Environment". Programma tapa sadarbībā ar Rīgas domes institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm.

Programmā plānotie pasākumi vērtēti trīs punktu skalā – "3" atzīts kā ļoti nozīmīgs un šādu vērtējumu nav saņēmis neviens no plāniem. Tāpat vairākiem plāniem ietekme uz gaisa kvalitāti atzīta kā netieša, bet plāns ir nepieciešams gaisa kvalitātes pārvaldības attīstībai vai rada priekšnoteikumus pasākuma īstenošanai.

"Delfi" apkopoja katrā jomā nozīmīgākos pasākumus – tos, kuru izpilde radīs nozīmīgu gaisa kvalitātes uzlabošanos pilsētā.

Kā izskanēja domes sēdē, plāni ir balstīti uz jau pieņemtiem un spēkā esošiem normatīviem, plānošanas dokumentiem un programmām.

Līdz 2023. gadam plānots pabeigt Austrumu maģistrāles posmus (Ieriķu iela-Vietalvas iela, kā arī satiksmes pārvads pār dzelzceļu (2022. gadā)), kas savienos Dienvidu tiltu ar perspektīvo Ziemeļu transporta koridoru, tādējādi mazinot maģistrālo ielu fragmentāro raksturu. Tāpat plānots izbūvēt satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, kas nodrošinās ostas teritoriju savienojumu ar maģistrālu ielu tīklu.

Savukārt līdz 2025. gadam tiks īstenota Dienvidu maģistrāles 4. kārtas izbūve: Zemgales virziena maģistrālais transporta mezgls, to dalot divos posmos: 1. kārta no Ziepniekkalna ielas līdz Valdeķu ielai tiks īstenota 2024. gadā, savukārt posms no Valdeķu ielas līdz Vienības gatvei – 2025. gadā.

Tāpat 2025. gadā plānots realizēt Rietumu ievadu ostā no Rīgas apvedceļa, virzot pa esošo ielu tīklu un paredzot tā pielāgošanu kravu transportam. Šī ir kā pagaidu alternatīva Rietumu maģistrālei un Ziemeļu koridora 3. un 4. kārtai.

Līdz 2025. gadam plānots noteikt ierobežojumus kravas autotransporta kustībai pa Rīgas centra loku (Valmieras-Pērnavas-Senču-Zirņu ielas), kā arī 11. novembra krastmalā un Eksporta ielā.

Plānots strādāt arī pie mobilitātes punktu izveides Pierīgā, lai samazinātu Rīgā iebraucošo vieglo auto skaitu. Jau ziņots, ka līdz 2026. gadam tos plānots izveidot vairākās vietās Rīgā un Pierīgā.

Līdz 2022. gadam plānots izstrādāt zemo emisiju zonas vai iebraukšanas ierobežojumu ieviešanas rīcības plānu, kuru realizēt 2023.-2027. gada periodā.

Lai mazinātu uz ceļu seguma esošo putekļu piesārņojumu, līdz 2023. gadam plānots iegādāties un ielu tīrīšanā izmantot iekārtas ar augstspiediena strūklu, kā arī identificēt ceļu posmus ar paaugstinātu piesārņojuma risku un nodrošināt to regulāru tīrīšanu.

Līdz 2025. gadam plānots arī orientēties uz alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību un uzturēšanu. Piemēram, katrā publiskā ēkā ar vairāk nekā 20 autostāvvietām būs jāierīko vismaz vienu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu. Savukārt jaunbūvējamām publiskām ēkām ar vairāk nekā 10 autostāvvietām jāparedz 1 elektroauto uzlādes punkts, kā arī katrai piektajai stāvvietai jānodrošina kanāli elektrības kabeļiem, lai vajadzības gadījumā uzlādes punktus varētu ierīkot.

Jaunbūvējamās dzīvojamās mājās ar vairāk nekā 10 autostāvvietām katrai vietai jāparedz kanāli elektrības kabeļiem, lai varētu ierīkot uzlādes staciju, ja nepieciešams. Tāpat pašvaldībai būs jāieplāno līdzfinansējuma atbalsta programmas daudzdzīvokļu ēku elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu ierīkošanai.

Līdz 2023. gadam pašvaldība iegādāsies 35 elektroautobusus, kā arī turpinās attīstīt videi draudzīgu sabiedrisko transportu, izbūvējot elektrouzlādes infrastruktūru un iegādājoties 17 bezizmešu autobusus un četrus zemās grīdas tramvajus.

Līdz 2022. gadam plānots paplašināt pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklu un attīstīt Rīgas metropoles areālā trīs prioritāros virzienus – Baloži, Mārupe un Saurieši.

Savukārt dienās, kad pilsētā ir ļoti slikta gaisa kvalitāti, pilsēta plāno īslaicīgi atcelt braukšanas maksu Rīgas sabiedriskajā transportā, tādējādi veicinot sabiedriskā transporta izmantošanu un samazinot privātā auto izmantošanu.

Līdz 2024. gadam pilsēta plāno paaugstināt energoefektivitāti dzīvojamās ēkās, tās atjaunojot un uzstādot zemu emisiju tehnoloģijas tur, kur tas ir iespējams. Savukārt līdz 2025. gadam plānots apzināt un nodrošināt pašvaldības līdzfinansējumu dzīvojamo māju atjaunošanas programmai.

Līdz 2023. gadam Rīgā plānots nodrošināt valsts un pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanos.

Tāpat 2023. gadā plānots pievērsties siltumapgādes jautājumiem, izstrādājot jaunus saistošos noteikumus par apkures veida izvēli un ražošanu Rīgā, kā arī nodrošinot noteikumu ievērošanas kontroli. Plānots gatavot informatīvos materiālus par veiktajiem projektiem pilotteritorijās un piemēriem par saules kolektoriem un siltumsūkņiem, kā arī nodrošinātas atbalsta programmas.

Līdz 2022. gadam plānots izveidot apkures iekārtu reģistru.

Laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam plānots ieviest līdzfinansējumu tādu iekārtu uzstādīšanai siltumapgādē, kas nerada emisijas.

Tāpat līdz 2022. gadam nodrošināt, ka ostā strādājošo piesārņojošo darbību operatori, kas noteiktos apjomos pārkrauj naftas produktus un bīstamās ķīmiskās vielas, uzstāda kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu un monitorē datus, tādējādi samazinot ostas termināļu radītās smakas un gaisa piesārņojumu.

Plānots nodrošināt piestātņu aprīkošanu ar elektroapgādes sistēmām. Līdz 2023. gadam Rīgā grasās veikt tehnisko ekonomisko izvērtējumu par šādas prasības iespējām Rīgas brīvostas teritorijā, prioritāri izvērtējot pasažieru kuģu piestātņu elektrifikācijas iespējas. Izvērtējot datus, tiks sagatavota īstenošanas programma.

Savukārt līdz 2025. gadam plānots izbūvēt elektroapgādes sistēmas pieejamā finansējuma ietvaros.

Lai nodrošinātu normatīvo aktu pilnveidošanu, līdz 2022. gadam plānots izstrādāt labās prakses vadlīnijas būvniecībai, savukārt pēcāk patstāvīgi iesaistītajām institūcijām nodrošināt to piemērošanu liela mēroga būvniecības projektos.

Jau ziņots, ka Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma fonda ietvaros Rīgas sabiedriskais transports kļūs videi draudzīgāks.