Atbalsta Rīgas pilsētas ietvju piespiedu tīrīšanas procesa paātrināšanu  (15)

Noteikumi paredz, ka īpašumiem pieguļošajās teritorijās jāveic gājēju ietvju un pagalma celiņu attīrīšana no sniega un pretslīdes materiāla kaisīšana. Sakopšanas darbi veicami katru dienu līdz plkst.8, nodrošinot gājēju drošu pārvietošanos. Par savlaicīgu ietvju neattīrīšanu no sniega un apledojuma maksimālais sods fiziskām personām var sasniegt 350 eiro, bet juridiskām personām - 1400 eiro.

Iepriekš pašvaldības deputāti atzina, ka sodu piemērošana ir laikietilpīga un bieži nenodrošina mērķi - panākt savlaicīgu ietves sakopšanu. Tāpēc šajā ziemas sezonā ieviesta ietvju piespiedu sakopšana, kad pēc darbu veikšanas pašvaldība piestāda apsaimniekotājam rēķinu par to attīrīšanu. Šos darbus veic sešas mobilās brigādes un arī pašvaldības piesaistītais ārpakalpojuma sniedzējs.

Pēc pārkāpuma konstatēšanas apsaimniekotājiem tiek dotas dažas stundas laika, lai ietvi sakoptu, un, ja tas netiek izdarīts, to paveic pašvaldība. Savukārt, ja tiek secināts, ka pārkāpuma nekavējoša nenovēršana rada tiešu sabiedrisko bīstamību, ietves sakopšanu pašvaldība veic uzreiz.

Lai ēku un teritoriju īpašniekus mudinātu pašiem sakopt ietves, tiek paredzēts, ka jau pēc otrās piespiedu sakārtošanas tiks piemērots arī administratīvais sods.

Par noteikumu grozījumiem nebalsoja visi koalīcijas deputāti. Piemēram, Jurģis Klotiņš (NA/LRA) norādīja, ka nevar šos grozījumus atbalstīt, jo piedāvātais virziens būtībā ir sodīšana ar pēcapmaksu, jo rīdziniekiem tiks izrakstīti rēķini un pret viņiem varēs vērst piedziņu.

Viņš aicināja ņemt vērā, ka privātmāju īpašnieki jau tā maksā nekustamā īpašuma nodokli, kas veido būtisku pašvaldības budžeta ienākumu daļu un tagad pašvaldība vēlas no iedzīvotājiem piedzīt vēl līdzekļus par nenotīrīto sniegu. Turklāt netiekot ņemts vērā, vai šajā laikā konkrētajam cilvēkam nebija jābūt darbā, bija jāved bērns uz slimnīcu vai arī notika kas cits, kādēļ viņš laikus nevarēja no ietves notīrīt sniegu.

Klotiņa ieskatā, ja Rīga nevar finansēt uzreiz visus 12 miljonus eiro, kas būtu nepieciešami ietvju tīrīšanai, esot nepieciešams domāt, kā palīdzēt iedzīvotājiem, piemēram, kompensēt daļu no tīrīšanai nepieciešamās summas vai arī pieprasīt samaksāt tikai daļu no summas, ko izlieto pašvaldība veicot ietvju piespiedu tīrīšanu.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas dome šogad jau vienreiz grozīja Pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošos noteikumus, nosakot, ka ietves nav obligāti pilnībā jāatbrīvo no sniega un apledojuma, jo šāda prasību izpilde ir nesamērīga, un tā rosina pārmērīgu sāls lietošanu.

Sniega un apledojuma laikā ietves attīrāmas vismaz 50% apjomā no kopējā to platuma, bet ne mazāk kā 1,5 metru platumā. Jānodrošina, lai ietves neslīdētu, izmantojot smilšu un sāls maisījumu.

Kā uzskata Rīgas domes deputāts, kādreizējais Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Faļkovs (S), tieši šo grozījumu dēļ šoziem Rīgas ietves pārvērtušās par slidotavām un ir gājējiem bīstamas.

Viņa ieskatā, Rīgas domes deputāti, kuri sāka cīņu pret sāls kaisīšanu ielās, izlobēja tās aizliegumu, un gājēju ietves vairs ar sāli kaisīt nedrīkst. Kā rezultātā sāls sniegu neizkausē, sniegs tiek piebradāts un pārvēršas ledū, uzskata domnieks.