“Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs uz interviju ierodas, mašīnā jau apdomājis galveno vēstījumu, ko vēlas nodot. Jau atbildē uz pirmo jautājumu izmanto iespēju un to sper laukā – vēstījums ir kritika līdzšinējām valdībām, kas piekopjot reaģējošu, nevis proaktīvu politiku. “Saskaņai” pašai iespēja tikt valdībā tā arī nav pavērusies, visus līdzšinējos Saeimas sasaukumus tā pavadījusi bezcerīgā opozīcijā. Vai kādas iespējas pavērsies pēc oktobrī gaidāmajām vēlēšanām? Urbanovičs atsakās zīlēt, bet no viņa teiktā top skaidrs – “Saskaņa” joprojām cer, ka pavīdēs iespēja, ko izmantot.
Šī Saeimas sasaukuma laikā “Saskaņa” gan nav piedzīvojusi vieglus laikus – tos pavadījusi iekšēja šķelšanās, arī varas zaudēšana Rīgas domē. Uz nākamajām vēlēšanām “Saskaņas” elektorātu nolūkojušas uzreiz vairākas partijas. Urbanovičs, kurš ir “Saskaņas” smadzenes jau ilgus gadus un pārliecinošākais Saeimas veterāns, uzskata, ka mēģinājumi pārvilināt “Saskaņas” vēlētāju, nevarēja nenotikt: “Tā ir mūsu pašu sarūpēta grūtība. Es to saprotu, es zinu, kāpēc, un es zinu, kas ir jādara.” Pats viņš joprojām komfortabli jūtas otrā numura pozīcijā, taču vajadzības gadījumā gatavs iznākt priekšplānā un “kauties”.
“Delfi” turpina Saeimā ievēlēto partiju līderu interviju sēriju “Politiskā temperatūra”.
Līdzīgi kā citās šīs sērijas intervijās sāksim ar aktualitātēm. Ja jums būtu iespējams piedalīties lēmumu pieņemšanā par ierobežojumu atvieglojumiem gada nogalē, kāda būtu jūsu pozīcija?
Ir grūti atbildēt, kā būtu pareizi šajā brīdī, kad ir jau tik daudz muļķību pieļauts. Tagad jebkurš lēmums ir kaitinošs, jo tie paši lēmēji ir tie paši kaitinātāji. Man ir tikai viens padoms – ejiet prom! Lai nāk kāds, kurš ir gana drosmīgs pateikt patiesību – piemēram, ka viņš kaut ko nesaprot vai nezina.
Bet vispār, ja runājam par pandēmiju – tā mums nāca kā tāda ļauna zīme un vienlaicīgi kā pamācība. Mēs ilgi pirms iestāšanās neskaitāmajās starpvalstu organizācijās vienmēr esam mēģinājuši reflektēt valdības. Tā kā Garlība Merķeļa “Latviešos” – kungs un kalps. Līdz ar to – kungs labāk zina, un man ir vienkārši centīgi jāizpilda. Pandēmijas stāsts ir “atsitis” to, ka nav tāda, kas zina precīzi, un veiksmīgāki ir tie, kuri ir domājuši līdzi proaktīvi. Mūsu valdības ir piekopušas un izkopušas refleksijas politiku – proti, reaģēt. Man liekas, ka tas valdībai ir par maz. Valdībai ir jānāk ar proaktīvu uzstādījumu, ko tā grib panākt, attīstot iepriekšējo veiksmju un neveiksmju sēriju un tās iespējas.
Es domāju – vajadzētu saprast, ka tie labie cilvēki, kas ir kļuvuši par ministriem, acīmredzot atnāca mācīties. Viņi apgūst situāciju. Man viņu ir žēl, bet vienlaicīgi man ir dusmas – visi redz, ka viņi nezina, kur ir nonākuši, bet viņi tēlo visgudrīšus. Tā ir tiešām tāda politiskās infantilitātes pazīme.
Parunāsim par nelaimīgo vakcinācijas tematu. Dati rāda, ka starp tiem, kuri nav vakcinējušies, diezgan daudz ir senioru un diezgan daudz ir krievvalodīgo, kas, ņemot vērā jūsu elektorātu, varētu būt grupa, ko jūsu saprotat...
Man tas sāp.
Mans jautājums ir – kā šo grupu uzrunāt?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
