Migrantu tūkstošu uz Baltkrievijas–Latvijas robežas nebūs, saka eksperti  (14)

"Pēdējo dienu laikā ir pieaudzis mēģinājumu skaits šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, bet man šķiet, ka mēs joprojām kontrolējam situāciju, un jāskatās, vai tiešām Baltkrievijas valdība mēģina šos robežšķērsotājus novirzīt no Polijas un Lietuvas uz Latvijas virzienu. Pie Polijas robežas bija runa par tūkstošiem. Es domāju, ka mūsu robežsargi, bruņotie spēki un valdība kontrolē situāciju," sacīja bijušais aizsardzības ministrs un diplomāts Imants Lieģis, minot, ka ir notikušas veiksmīgas sarunas ar valstīm, no kurām migranti nāk. Tāpat viņš minēja, ka neizskatās, ka Latvijai varētu būt tik liela uzmanības pievēršana no migrantu puses, kāda tā agrāk bija Polijai.

Kā vēstīts, šī gada novembrī migrantu tūkstoši pulcējās pie Polijas robežpunkta.

Šādā veidā koncentrēt migrantu tūkstošus pie Latvijas robežas nav iespējams," sacīja bijušais NBS komandieris Graube. Viņš minēja, ka Polijas gadījumā tas notika uz robežpunkta. Latvijā vienīgā vieta, kur to varētu mēģināt īstenot, ir Silenes robežpunktā, ja šos cilvēkus pievestu ar autobusiem klāt, taču tūkstošu pulcēšanās pierobežas zaļajā zonā būtu ļoti maz iespējama tīri loģistikas dēļ, minēja ģenerālis, minot, ka, "pēc publiski pieejamiem datiem, nav izskanējusi vai novērota šāda veida tendence vai mēģinājums."

Scenārijā, ja pie Latvijas tomēr pulcētos tūkstošiem cilvēku, kas vienlaikus mēģinātu tikt pāri robežai, Lieģis norāda uz mūsu dienestu gatavību tam: "Es uzskatu, ka Latvija gatavojās tam. Redzējām, kā pirms mēneša aizsardzības ministrs nolēma rīkot agrāk neizziņotas mācības pierobežas reģionā, un tas bija ļoti pareizi. Manuprāt, mēs esam sadarbojušies un koordinējuši mūsu darbību gan ar Poliju, gan Lietuvu, un tas ir bijis ļoti pozitīvi. Vajadzības gadījumā iesaistām NATO," pauda Lieģis.

Viņš akcentēja, ka gan Baltijas valstu, gan Polijas ārlietu ministri ir teikuši, ka eskalācijas gadījumā tiek paturētas tiesības vērsties pie NATO kolēģiem. Tāpat Lieģis minēja, ka NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā šis jautājums bija ļoti rūpīgi izskatīts, un tāpat arī Eiropas kontekstā ir spriests gan par Baltkrieviju, gan saspīlējumu Ukrainā. "Es domāju, ka gatavošanās notiek nemitīgi, un rīcības saskaņošana starp sabiedrotajiem arīdzan notiek," atzina bijušais aizsardzības ministrs.

13. Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas dalībnieks, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) pauda, ka Latvija viennozīmīgi ir šī brīža Baltkrievijas īstenotā hibrīdkara galvenais mērķis. Ņemot vērā palielināto mēģinājumu skaitu nelegāli šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu, noprotams, ka hibrīduzbrukums, kas iepriekš mērķtiecīgāk bija vērsts Polijai un Lietuvai, nav izdevies veiksmīgi. Bergmanis pauž, ka, ņemot vērā valstu novietojumu, bēgļiem vieglāk nonākt Vācijā būtu caur Poliju vai Lietuvu, tomēr tas, iespējams, nav veicies sekmīgi, tādēļ kā nākamā valsts hibrīduzbrukumam izvēlēta Latvija.

Vaicāts par Latvijas spējām atturēt lielas masas robežšķērsotāju, kādas bija, piemēram, Polijā, kur migrantu tūkstoši šturmēja robežu, Bergmanis izsakās optimistiski, sakot, ka Latvija ir gatava dažādiem scenārijiem. Viņš gan minēja, ka būtu nepieciešama savlaicīga gatavība.

Līdzīgu nostāju pauda bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimonds Graube: "Ņemot vērā statistiku, kāda šobrīd ir par mēģinājumiem šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu, varētu teikt, ka jā – ir skaidrs, ka Lukšenko, kā viņš to iepriekš pateicis publiski, ir izteicis pavēli atbrīvot Minsku no šiem migrantiem. Viņam pašam tagad tā ir problēma, tāpēc tiek meklēti visādi veidi, kā viņus dabūt prom – tika testēta Polija, Lietuva, un tagad ir mūsu kārta. Es pieļauju, ka konkrētie skaitļi par mēģinājumiem šķērsot mūsu robežu nav problēma – mūsu robežsargi kopā ar citām iesaistītajām struktūrām tiek ar to galā," spiež ģenerālis.

Graube minēja, ka mums arī ir paveicies ar ģeogrāfisko novietojumu un dabu: "Daba mums palīdz. Arī ceļu tīkli ir stipri mazāki un nav tik blīvi, kā tas ir Polijas vai Lietuvas pierobežās ar Baltkrieviju, līdz ar to viņiem ir daudz grūtāk realizēt savus hibrīdkara plānus Latvijas teritorijā. Ir purvains, mežains, arī mūsu pusē nav nekāds labs ceļu tīkls," sacīja ģenerālis.

"Esmu vairākkārt minējis pozitīvo šajā – tā mums ir laba iespēja pārbaudīt savu sadarbību ar bruņotajiem spēkiem, robežsardzi, policiju, Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu un citām institūcijām. Tas arī ir jāizmanto, lai mēs stiprinātu savas visaptverošās aizsardzības spējas un saliedētu mūsu sadarbību darbā, nevis tikai mācībās," sprieda Raimonds Graube.

Vaicāts par šī brīža laikapstākļu ietekmi un robežšķērsotāju mēģinājumiem, Graube sacīja, ka tie ir mums par labu, minot, ka apmēram 10 kilometru pārgājiens pa sniegu un brikšņiem, kā arī mēģinājums tikt pāri robežai šādos laikapstākļos ir grūtāks, līdz ar to mazinās šo nelegālo migrantu spēja pārvietoties un piekļūt pie Latvijas robežas. Viņš gan neizslēdza varbūtību, ka laikapstākļu dēļ, iespējams, varētu nākties humānu apsvērumu dēļ uzņemt vairāk cilvēku Latvijā.

Vaicāts par Latvijas spējām un nepieciešamību uzņemt valstī vairāk nelegālo migrantu, Imants Lieģis uzsver katra gadījuma izskatīšanu individuāli: "Es domāju, ka mūsu rīcība ir liecinājusi, ka mēs atbildīgi pieejam šim jautājumam, proti, ir jau bijuši cilvēki, kas humānu apstākļu dēļ ir tikuši ielaisti Latvijā, un kuru statuss attiecīgi laika gaitā tiek izskatīts. Latvija pilda savus pienākumus gan ANO bēgļu jautājumos, gan citādāk. Protams, uz katru gadījumu jāskatās individuāli, īpaši attiecībā uz to, vai šie cilvēki patiešām ir bēgļi, kas ir zem lielas jautājuma zīmes. No otras puses, ja tur ir slimi cilvēki, vai cilvēki ar maziem bērniem, ir attiecīgi jārīkojas. Tas, kas būtu jāpatur prātā, ir tā nežēlīgā rīcība nāk no Lukašneko režīma. Šis režīms izmanto cilvēkus, piemānot viņus, sakot, ka lūk, ir iespēja tikt Eiropā caur Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām, sacīja Lieģis.

Bijušais diplomāts arī uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) ir rīkojusies, uzturot sakaru ar valstīm, no kurām šie cilvēki ceļo, lai apzinātu, ka šis nav nekāds viegls ceļš uz Eiropu. "Ir traģiski, ka šie cilvēki tiek piemānīti ar viltus reklāmām, ka ar vieglu soli var tikt pie labākas dzīves," atzina Lieģis.

Bēgļu galvenais mērķis neapšaubāmi nav uzturēties Latvijā ilgākā laika periodā, bet gan uzlabot savus dzīves apstākļus tādās valstīs kā Vācijā. Lieģis pauda iespēju, ka varbūt paši bēgļi neapzinās, kur ģeogrāfiski atrodas Latvija vai Polija.

Taujāts par Lukašenko īstenotā hibrīdkara mērķi – destabilizēt ES, un iespējamu brīdi, kurā šis uzbrukums beigtos, Lieģis saka, ka tas, protams, ir jautājums pašam Aleksandram Lukašenko. "Katrā gadījumā, ja skatāmies uz veidu, kā Maskava izmanto hibrīduzbrukuma paņēmienus, tad tas ļoti iederas tajā vispārīgajā shēmā. Krievija ir pastāvīgā kara situācijā – destabilizēt situāciju var arī bez militāriem paņēmieniem. Jūnijā, kad NATO samits notika Briselē, deklarācijā bija atzinums, ka, lūk, Baltkrievija arvien vairāk tiek militāri apvienota ar Krieviju. NATO arī apzinās, ka šī rīcība faktiski ir kaut kā saskaņota starp Maskavu un Minsku, un ka, līdz ar to, arī NATO attiecīgi var rīkoties, situācijai eskalējoties," sprieda Lieģis.