'Delfi Plus' 2021 Latvijā: stabiņi, bīstamie hosteļi un pandēmijas šķautnes

Plašāko tematu amplitūdu iezīmēja jautājumi, saistīti ar Covid-19. No cilvēku stāstiem, kā pirmais pandēmijas gads atsaucies uz viņu dzīvi vai pārstāvēto nozari piedāvātajā rakstu sērijā "Zudušais gads?" līdz vakcīnu blaknēm un arī Covid-19 mutāciju perēklim, kas šogad netraucēti attīstījies kādā no Latvijas ūdeļu audzētavām. Pēc šī raksta atbildīgās iestādes sāka rosīties, ka risinājums jāmeklē. Pa vidu bijuši dažādākie jautājumi, piemēram, žurnāliste Vita Dreijere analizēja, kādēļ gada pirmajos mēnešos izcēlās haoss senioru vakcinācijā, arī, kādēļ slimnīcas mobilizējās trešajam vilnim, bet valdība drīzāk apsver iespējas pa to "sērfot". Viņa arī iniciēja rakstu sēriju "Kāpēc viņi nevakcinējas", analizējot cilvēku argumentus. Gada skaudrāko stāstu vidū bija Kristinas Hudenko un Filipa Lastovska raksts par Artūru, kurš negrasījās mirt 31 gada vecumā, taču Covid-19 paņēma viņa dzīvību. Ar potēšanos viņi ar sievu nesteidzās un saslimstot cerēja viegli izslimot.

Žurnālists Viesturs Radovics devās uz Daugavpili skaidrot, kā šajā Covid-19 smagi skartajā pilsētā, kur rudenī pildījās jaunām kopiņām kapi, pārliecināt daugavpilieti vakcinēties. "Delfi Plus" redaktore Laura Dzērve skaidroja, kā slimnīcās pieķer vakcinācijas fakta viltošanas gadījumus.

Tiesa, šajā gadā arī bija vērojama viļņošanās politiskajā laukā. Pavasara sākumā aktualizējās jautājums pa valdības stabilitāti, kā rakstīja žurnāliste Dreijere, "attiecības starp partijām kļuvušas tik saspīlētas, ka "miera laikos" valdība jau būtu izirusi pa vīlēm", tomēr izturēja, pēcāk aktualizējās partijas KPV LV nedienas – biedru "žurku skrējiens" un jukšana pa vīlēm. Diskusijas arī raisīja allaž aktuālais "deputātu kvotu" jautājums. Tāpat iedzīvotājus satrauca sadzīviski jautājumi, piemēram, raidījums "Spried ar Delfi" skaidroja, kas nogāja greizi ar Bruņinieku ielas remontu, kā, sākoties sniega sezonai, notikusi Rīgas ielu tīrīšana. Pēc traģiskā ugunsgrēka uz Merķeļa ielas arī svarīgs kļuva jautājums par nelegālajiem hosteļiem Rīgā un to ugunsdrošību.

Šā gada otrā pusē "Delfi Plus" arī uzsāka apjomīgu rakstu sēriju "Dārgā psihe", aktualizējot jautājumus par psihiskās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Latvijā un attēlojot konkrētas cilvēku pieredzes. Tāpat arī, gatavojoties Saeimas vēlēšanām nākamajā gadā, sākām Saeimā ievēlēto politisko spēku līderu interviju sēriju "Politiskā temperatūra", kas turpināsies nākamajā gadā.

Piedāvājam sarakstu ar daļu no šī gada spilgtākajiem "Delfi Plus" sociālpolitikas tematikas rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit. Savukārt apkopojumu ar aizvadītā gada svarīgākajiem rakstiem, kurus piedāvājam abonentiem, var lasīt šeit.

Vai kāds ir redzējis ūdeli maskā, dezinficējot ķepas un cītīgi ievērojot distanci? Covid-19 uzliesmojums ūdeļu audzētavā SIA "Baltic Devon Mink" par šādu iztēles ainu neļauj pasmieties. Šajā audzētavā kopš pavasara, pēc pētnieku teiktā, nekontrolēti attīstās jaunas Covid-19 mutācijas, turklāt vīruss jau vairākkārt šķērsojis sugu robežas – no cilvēkiem pārnesies uz ūdelēm un atpakaļ. Zinātnieki norāda – tas ir bīstami, jo tā varam nonākt pie jauna Covid-19 varianta, kas galvassāpes sagādās vairs ne tikai pašmāju, bet gan pasaules mērogā. Tikmēr atbildīgās iestādes vispirms vairākus mēnešus situāciju vēroja darba grupā, bet nu risinājums iestrēdzis valdības gaiteņos.
Lasīt vairāk

Politiķiem, lai īstenotu kādas idejas, jādomā arī par sabiedrības noskaņojumu - ja tā būs pilnīgi pret viņu lēmumiem, tad nekas nenotiks, raidījumā "Spried ar Delfi" pauda bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Runājot par pandēmijas krīzes vadību Latvijā, viņa norādīja, ka neviena valsts nevar justies lepna, ka ir tikusi ar visu galā, un arī Latvijā ir bijuši gan labi, gan slikti periodi.
Lasīt vairāk

Šogad Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūtu ir pametuši – atlaisti vai paši aizgājuši – deviņi vēsturnieki. Institūta direktors Gvido Straube ar nožēlu atzīst, ka arī nākamgad vēl vairāki zinātnieki būs jāsūta bezalgas atvaļinājumā vai arī jāatlaiž. Iemesls tam – institūtam nav no valsts budžeta piešķirta nauda, par kuru pastāvīgi algot vēsturniekus, kuri nav uzvarējuši kādā no projektu konkursiem.
Lasīt vairāk

Baltkrievijas robežas pusē tas ir neliels laukumiņš ar dažiem bluķīšiem, kuru baltkrievu robežsargi izmanto kā pīpētavu. Aiz laukumiņa ir necaurredzams mežiņš, krūmājs un iestaigātas takas, kas ved dziļāk Baltkrievijā. Blakus bluķīšiem ir Latvijas un Baltkrievijas robežstiga, bet Latvijas pusē ziemāju lauks, kas pēdējās dienās pārvērties dubļu jūrā. Aiz ziemājiem sākas lauku ceļš, pa kuru var nokļūt Latvijas ciematā Indrā. Tieši robežas posms starp baltkrievu bluķīšiem un latviešu ziemājiem šovasar bija karstākais punkts, pār kuru no Baltkrievijas Latvijā tika dzīti iekšā Irākas un citu valstu bēgļi.
Lasīt vairāk

"Kas ir Tomass Pārups?" pērn kādas publikācijas virsrakstā vaicāja laikraksts "Diena", bet portālā "Kas Jauns" atrodams virsraksts, kas par šo pašu personu, kas "ieņem nozīmīgu vietu Latvijas mākslas pasaulē", sākas ar vārdiem: "Jaunie un karstie." Krietni tiešāki un atklātāki vārdi pateikti svētdien, kad Ģertrūdes ielas teātra producente Kate Gecēviča publicēja pieredzes stāstu un fotogrāfiju, kurā redzami zilumi uz sejas. Viņas draugs bija mākslas kritiķis Pārups.
Lasīt vairāk

Pasaules apceļotāji Kadrija Orga un Uku Lillevelis 2020. gada augustā apmetās tajā pašā hostelī, kas trešdien paņēma astoņu cilvēku dzīvības. Viņas liecības bija nepatīkamu atmiņu pilnas.
Lasīt vairāk

Sērfošana pa pandēmijas laikā uzblīdušo neapmierinātības vilni Latvijas populistiskā flanga redzamākajām politiķim Aldim Gobzemam (LunK) varēja būt gluži vai komfortabla līdz brīdim, kad pie viņa dēļa pieķērās kādreizējais politikas smagsvars Ainārs Šlesers. Vai abiem ambiciozajiem politiķiem un viņu pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem pietiks vietas un vai konkurences cīņā viņi nenošūpos viens otru? Vai starp viņiem mēģinās ietrausties vēl kādi no politiķiem, kuri arī sola dibināt jaunas partijas un varētu pretendēt uz kādu daļu no neapmierinātā elektorāta pīrāga?
Lasīt vairāk

"Latviešu naratīvs par leģionu balstās naivitātē un savā ziņā provinciālismā," 26. un 27. novembrī notikušajā ekspertu panelī sacīja bijušais Latvijas Okupācijas muzeja izpilddirektors, šobrīd pētnieks Upsalas Universitātē Matīss Kots, piebilstot, ka latviešu izpratnei par leģionu iztrūkst visaptveroša konteksta, liecina šo diskusiju audio ieraksts, ar ko iepazinās "Delfi". Viņš bija viens no 15 ekspertu grupas, kas rekomendēja Zedelgemas pašvaldībai aizvākt pieminekli kara gūstekņiem "Latvijas stāvstrops brīvībai". Latvijas Okupācijas muzejs ekspertu secinājumus dēvē par vienpusīgiem un tendencioziem.
Lasīt vairāk

Andrejs ierindo sevi starp tiem cilvēkiem, kuri nav pret vakcinēšanos, bet pēc potes pret Covid-19 arī nesteidz. Andrejs cer, ka nogaidot sevi pasargās, ja nu laika gaitā atklājas kādas nepilnības triecientempos izstrādātajās vakcīnās. Ilustrācijai viņš izmanto sev tuvu salīdzinājumu ar automašīnām. Brīdī, kad automobiļu ražotājs tirgū piedāvā jaunu modeli, nevajagot uzreiz steigties ar tā iegādi – ražotājam jādod laiks vispirms "izķert" kļūdas.
Lasīt vairāk

Pēc nemierīgā pavasara, kad jaunizveidotais un tobrīd īpaši dāsni finansētais Vakcinācijas projekta birojs uzkāpa uz vairākiem grābekļiem pēc kārtas, iestājies zināms miers. Uz Nacionālo veselības dienestu (NVD) pārcelto struktūru vairs nespīd tik intensīvi uzmanības starmeši, taču vakcinācijas procesā aizķeršanās netrūkst. Atšķiras tikai problēmu raksturs – ja pavasarī lielākās problēmas radās, lavierējot situācijā, kad gribētāju ir vairāk nekā vakcīnu pret Covid-19, tad pēdējo mēnešu klupšanas akmens ir joprojām zemā potēšanas aptvere tieši lielākajam riskam pakļauto iedzīvotāju grupās.
Lasīt vairāk

"Tikai nekliedz!" – tā teicis viens no policistiem, kas ar kolēģiem bija ienācis jaunas ģimenes guļamistabā. Nepilnus trīs mēnešus vecais mazulis gulēja savā gultiņā, līdzās gultā sēdēja viņa mamma Anna (vārds mainīts). Policistiem tuvojoties, viņa ierāvusies dziļāk gultā. "Kad viņi mani rāva aiz rokām un kājām projām, šķīra no bērna, es nespēju nekliegt," viņa saka. Kliedzošu, mājas drēbēs ģērbušos, policisti šajā pēcpusdienā viņu iznesuši ārā, iecēluši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mašīnā (NMPD), kas savukārt nogādāja Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā.
Lasīt vairāk

"Labdien! Rakstu šo ziņu ar smagu sirdi un domām par to, kā šo traģisko vēsti pavēstīt plašākai sabiedrībai, lai, nedod Dievs, kas līdzīgs neatkārtojas vēl kādā mūsu Latvijas ģimenē," tā "Delfi" vēstulē uzrunā Rihards Puriņš, kura brālis Gundars Zarāns tikko zaudējis sievu, kas mirusi plaušu bojājumu dēļ, slimojot ar Covid-19. Ģimenē aug septiņi nepilngadīgi bērni. Uzklausām brāļa un dzīvesbiedra stāstu.
Lasīt vairāk

Bruņinieku ielas remontdarbu ietvaros notikusī veloceliņu iekārtošana, kurai tika upurēta liela daļa autostāvvietas ielas malā, uzjundījis jautājumu, cik lielā mērā, plānojot šādus vērienīgus ielu atjaunošanas projektus, tiek ņemta vērā konkrētās apkaimes specifika un iedzīvotāju domas.
Lasīt vairāk

Daugavpils Komunālo kapu reljefs ir diezgan nelīdzens. Kapu kopiņu laukumi slēpjas aiz pauguriem, un visa kapu teritorija vienlaicīgi nav pārskatāma. Pakāpjoties kādā no pauguriem, lejā paveras plašs laukums, pilns ar svaigām kapu kopiņām, kuras sedz krāsaini vainagi un mākslīgie ziedi. “Šie ir apbedījumi no vasaras, pēdējie ir tur tālāk, jūs noteikti tos meklējat,” portālam “Delfi” virzienu norāda kāds kapracis. Tiešām, nedaudz tālāk ir vēl viens svaigi attīrīts laukums, kurā dažu mēnešu laikā izveidotas vēl aptuveni 50 jaunas kapu kopiņas. Vismaz daļa no tur apbedītajiem ir miruši pēc saslimšanas ar Covid-19.
Lasīt vairāk

Regulārajās būvnieku karteļa tikšanās reizēs ierakstītās sarunas, kas nonāca tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, atklāj visu Latvijas būvniecības tirgu aptverošās un kropļojošās vienošanās aizkulises. "Delfi" pēta, kas noskaidrots izmeklēšanā.
Lasīt vairāk

Rīdziniece Armanda Lazdiņa svētdien no dienišķās pastaigas mājās atgriezās ne tikai labi izkustējusies, bet arī sapotēta pret Covid-19. Nedēļas nogalē no medijiem uzzinājusi, ka vakcinācijai ceļš atvērts viņas pārstāvētajai grupai, proti, senioriem virs 60 gadiem, Armanda ar vīru svētdienas rītā daudzkārt mēģināja sazvanīt norādīto vakcinācijas tālruņa numuru. Neveiksmīgi. Tā kā Armanda ikdienā mēdz doties garās pastaigās, kundze nosprieda, ka intereses pēc šoreiz varētu aizstaigāt līdz Ķīpsalai un pārliecināties par situāciju uz vietas.
Lasīt vairāk

Savu jaudīgo smadzeņu reputāciju zinātnieks Andris Ambainis attaisno jau intervijas sākumā. Brīdī, kad viņa teikto uz pāris minūtēm pārtrauc kolēģe, kas ienākusi kabinetā ar jautājumu par pavisam citu tematu, Ambainis pieklājīgi pievēršas kolēģei un pēc tam turpina atbildi tieši no tās vietas, kur iepriekš bija beidzis.
Lasīt vairāk

23. martā mediji saņēma Saeimas preses relīzi, kurā īsi izklāstīts, kā Ārlietu komisijas deputāti ar Alekseja Navaļnija pārstāvi Leonīdu Volkovu attālināti pārrunā situāciju Krievijā. Tas, protams, būtu ļoti labi, ja vien tas būtu bijis īstais Volkovs.
Lasīt vairāk