Viens no apspriestākajiem jautājumiem sociālo tīklu vidē aizvadītajā nedēļā bija vardarbība pret sievieti (un ne tikai). Diskusijas aizsākās pēc tam, kad teātra producente Kate Gecēviča publicēja stāstu par savu pieredzi, ciešot no mākslas kritiķa Tomasa Pārupa pāridarījumiem. "Delfi Plus" redaktors Filips Lastovskis sazinājās ar Gecēviču un citām cietušajām, lai plašākai publikai caur konkrētajiem stāstiem atgādinātu, ka vardarbība ir mums līdzās un nav attaisnojama, neatkarīgi no tā, vai cietušais ir sieviete, vīrietis vai bērns. Ļoti bieži vardarbība netiek atpazīta un novērsta. Organizāciju, kas iestājas par vardarbības mazināšanu, pārstāvji norāda – šis ir vēl viens piemērs, kas atgādina par nepieciešamību ratificēt Stambulas konvenciju.
Turpinājām arī stāstīt par būtiskāko saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Šoreiz žurnāliste Vita Dreijere skaidroja, ko saistībā ar jaunā Covid-19 varianta omikrona izplatības ierobežošanu iesaka vietējie eksperti. Joprojām nav īstas skaidrības ne par to, cik nāvējošs ir jaunais paveids, ne to, cik ļoti no tā var pasargāt vakcīnas vai hibrīdimunitāte. Ko mēs varam darīt? Par to rakstā.
Savukārt vēstures un kultūras entuziasti varēja sevi palutināt, iepazīstoties ar rakstu sērijas "Mantojums" rakstiem. Tajā atskatāmies uz padomju laika ražojumiem, dizaina elementiem un arhitektūru. Piemēram, žurnālists Andris Kārkluvalks stāstīja par staļinisma periodu arhitektūrā – ievērojamākajiem objektiem, ieguvumiem un zaudējumiem.
"Delfi Plus" nākamnedēļ gaidāms īpaši portālam veidots žurnālista Artēmija Troicka raksts par to, kāpēc, viņaprāt, prognozes par satracinātā diktatora Aleksandra Lukašenko drīzo galu pagaidām nav piepildījušās un kāda varētu būt Eiropas tālākā rīcība attiecībā pret Baltkrieviju. Tāpat nākamnedēļ pastāstīsim par sievietēm zinātnē, kuru nopelnus piesavinājušies vīrieši, apskatīsim, kā izskatās dārgākajos slēpošanas kūrortos, kā arī iepazīstināsim ar kādu visnotaļ ievērojamu jauno pavāru no Latvijas. Neizpaliks arī praktiski padomi par mājas lietām un būtiski jautājumi par veselību.
Teātra producente: 'mani atturēja bailes, kauns'; vairākas sievietes dalās pieredzē par vardarbīgu mākslas kritiķi
"Kas ir Tomass Pārups?" pērn kādas publikācijas virsrakstā vaicāja laikraksts "Diena", bet portālā "Kas Jauns" atrodams virsraksts, kas par šo pašu personu, kas "ieņem nozīmīgu vietu Latvijas mākslas pasaulē", sākas ar vārdiem: "Jaunie un karstie." Krietni tiešāki un atklātāki vārdi pateikti svētdien, kad Ģertrūdes ielas teātra producente Kate Gecēviča publicēja pieredzes stāstu un fotogrāfiju, kurā redzami zilumi uz sejas. Viņas draugs bija mākslas kritiķis Pārups.
Ārkārtīgi lipīgais vakcīnu 'caursitējs' – cīņai ar omikronu iesaka apsteidzošus ierobežojumus
Kad jau grasāmies beigt telefonsarunu, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis ar nelielu līdzjūtības pieskaņu balsī nosaka: "Jums ir ļoti grūts uzdevums." Kādai jābūt stratēģijai, lai cīņā pret lipīgo Covid-19 omikrona paveidu neizrādītos neglābjami zaudētāji, pat zinātnieki vēl nedaudz kasa pakaušus, kur nu vēl žurnālisti. Viens gan no ekspertu ieteikumiem ir skaidrs – omikrona ierobežošanas ceļam ir jābūt pilnīgi pretējam nekā izvēlējusies iet Latvijas valdība.
Kvalitatīvās Staļina laika ideju atliekas Latvijā – ciematiņi un pilis
Staļinisma arhitektūra Latvijā iebrāzās līdz ar atkārtoto padomju okupāciju. Pretēji iepriekš valdījušajiem stiliem, kurus arhitekti Latvijā apguva, aizguva vai apspēlēja, sekojot modes tendencēm vai izdabājot pasūtītājiem, staļinisma arhitektūras tendences uzspieda spēji.
Dumpis: pēc 11. janvāra vaļā vērt nevarēs neko
"Diskusija par to, kas vērsies vaļā pēc 11. janvāra, joprojām nez kāpēc ir aktuāla, lai gan skaidrs, ka pēc 11. janvāra vaļā vērt nevarēs neko," par iespējamu Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja infektologs Uga Dumpis. "Redzot to, kas notiek citās valstīs, mēs varbūt varam neieviest stingrākus ierobežojumus, bet, manuprāt, galvenais ir noturēt vaļā skolas un darba vietas – viss pārējais var uz dažām nedēļām arī neatvērties," secināja Dumpis.
Svētkiem piestāv burbuļi! Degustējam dzirkstošos vīnus no augstiem un zemiem plauktiem
Šķiet, nevieni citi svētki tā nesaistās ar dzirkstošiem dzērieniem kā Jaunais gads. Pat padomju laikos 31. decembra pusnaktī teju visās mājās paukšķēja korķi, kas sprāga laukā no "Sovetskoje šampanskoje" pudelēm. Šī ir tradīcija, kas nemainās un nepāriet, – arī šogad pēc pāris dienām teju pie visiem svētku galdiem Latvijā, tuvojoties pusnaktij, tiks vērtas vaļā slaidās, tumšās pudeles un glāzēs putos prieks.
Dzīvot bez mērķiem un sapņiem – dzīvot laimīgi?
Decembrī, paskatoties kalendārā, bieži vien gribas izberzēt acis un pārliecināties, ka redzētais ir patiesība. Vai tiešām vēl viens dzīves gads jau riņķī? Tas neizbēgami liek pāršķirstīt pēdējo 12 mēnešu dzīves lappuses un saprast, ko nozīmīgu šogad izdevās sasniegt un ar ko patiesībā nemaz tik ļoti nelepojies. Kāds neredzams dzinulis šajā laikā jo īpaši liek domām uzkavēties nākamā gada vīzijas kompānijā un arvien mērķtiecīgāk pievērsties savas sapņu un mērķu kartes veidošanai. Racionāli domājošam cilvēkam var šķist – mani mērķi ir manā galvā. Kamdēļ izniekot laiku, tos vizualizējot? Atbilde ir vienkārša un reizē sarežģīta – jo tā darbojas mūsu smadzenes.
Hāmaņa muižiņas atdzimšanas stāsts: jau meklē nomniekus
Tie, kas regulāri ar tramvaju vai kā citādi mēro ceļu gar Botānisko dārzu, būs pamanījuši rosību pie vēsturiskās, 2007. gadā daļēji nodegušās Hāmaņa muižiņas Kuldīgas un Slokas ielas krustojumā. Vairākus gadsimtus seno namu plānots pilnīgi restaurēt līdz 2022. gada vasarai, un tā īpašnieki "Ad Verbum" jau pašlaik meklē nomniekus, kam pielāgot vēsturiskās telpas. Atjaunošana gan prasījusi pulka nervu, izdomas un, protams, eiro.
Šauti no lielgabala un ietriekti Mēnesī. Kāpēc zinātne dara pāri ūdens lācīšiem
Šie nelielie, ar neapbruņotu aci gandrīz nesaskatāmie dzīvnieki ir bijuši sasaldēti temperatūrā, kas tuvojas absolūtajai nullei. Tie bijuši pakļauti ilgstošam karstumam, uzturvielu trūkumam. Ļoti zemam un ļoti augstam spiedienam. Tie pat ir vairākas dienas pabijuši atklātā kosmosā bez aizsardzības, nogādāti uz Mēness un bliezti ārā no lielgabala. Un bieži vien tie ir izdzīvojuši. Ūdens lācīši jeb sūnu sivēni – un gan jau ir vēl kāds piemīlīgs veids, kā dēvē aptuveni 0,5 līdz 1,5 milimetrus lielos gauskājus, – ne bez pamata izpelnījušies pasaulē sīkstāko dzīvo būtņu reputāciju. Taču kāpēc zinātnieki tos pakļauj tik ekstrēmiem un bieži vardarbīgiem izmēģinājumiem? Tikai lai pašmērķīgi pārbaudītu to izturības robežas? Ne gluži – šiem eksperimentiem ir arī praktiski mērķi, jo īpaši arī pandēmiju kontekstā.
Olimpiskais hokejs Pekinā: striktais Covid-19 protokols varētu aizbiedēt ne tikai NHL
Otro reizi pēc kārtas ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrs risināsies bez pasaules labākajiem spēlētājiem, tas oficiāli kļuva zināms pēc Nacionālās hokeja līgas (NHL) paziņojuma par hokejistu neatbrīvošanu uz četrgades lielāko ziemas sportu forumu. Pekinas olimpiskajās spēlēs Covid-19 protokols būs ļoti stingrs, un tas neapmierināja NHL vadību, bet tagad valstsvienībām ir jāpārgrupējas sava sastāva veidošanā, un situācija hokeja lielvalstīm varētu nebūt pati vienkāršākā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!