Starp šogad uzņemtajiem karavīriem audzis sieviešu īpatsvars – 20,5%. Iepriekšējos gados šis rādītājs bija ap 17%.
Turklāt 24 jaunie karavīri ir personas, kuras no ārvalstīm atgriezušās uz dzīvi Latvijā, līdz ar to Nacionālie bruņotie spēki veiksmīgi iesaistījušies arī remigrācijas veicināšanā.
Nacionālos bruņotos spēkus veido ne tikai regulārie spēki un Zemessardze, bet arī bruņoto spēku rezerve. Šogad tika sasniegta līdz šim visaugstākā rezerves personāla iesaiste militārajās mācībās – 172 rezerves karavīri un 35 brīvprātīgie militārajai pamatapmācībai. 2020. gadā šis skaits bija attiecīgi 94 un 17, bet 2019. gadā – 43 un 10.
Rezerves karavīru mācības Nacionālie bruņotie spēki īsteno kopš 2016. gada, piecu gadu laikā tajās iesaistot 832 rezerves karavīrus. Savukārt brīvprātīga militārā pamatapmācība notiek kopš 2018. gada, to sekmīgi apgūstot 99 Latvijas pilsoņiem. Ministrijā norādīja, ka daļa no šo apmācību beigušajiem vēlāk izvēlas dienestu Zemessardzē vai uzsāk profesionālo dienestu bruņotajos spēkos.
Šogad Zemessardzē tika uzņemti 634 zemessargi, bet atbrīvoti – 569. Galvenie atbrīvošanas iemesli – paša vēlēšanās, ilgstoša apmācību neapmeklēšana vai zemessargs iestājies profesionālajā dienestā. Kopumā Zemessardzē šobrīd dienē vairāk nekā 8000 zemessargi.
Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai tās darbības laikā Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstības nodrošināšanai ir jāsasniedz vismaz 8000 liels profesionālā dienesta karavīru skaits. Šobrīd NBS sastāvā ir 6600 karavīri. Savukārt Zemessardzei līdz 2024. gadam jāsasniedz 10 000 zemessargi, bet līdz 2027. gadam – 12 000. Apmācīto un iesaucamo rezerves karavīru skaitam koncepcijas darbības periodā jāsasniedz 6000.
Arī 2022. gadā Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi turpinās informēt un uzrunāt sabiedrību, lai vairotu zināšanas un izpratni par dienestu militārajās struktūrās un aicinātu tām pievienoties. Piemēram, decembrī tika uzsākta sabiedrības informēšanas kampaņa "Esi drošs, esi zemessargs!".