Foto: DELFI
Līdz 2021. gada decembra vidum kopumā 17 009 Latvijas iedzīvotāji bija brīvprātīgi lieguši sev piekļuvi azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm, reģistrējoties Pašatteikušos personu reģistrā, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā. Vienlaikus, kamēr spēļu zāļu durvis pandēmijas ierobežojumu dēļ ir slēgtas, valstī vērojams straujš internetā pieejamo azartspēļu biznesa kāpums, ieņēmumiem pieaugot par 213%.

Pēdējo divu gadu laikā kopš tā darbības sākuma reģistrā iekļautas jau 24 351 persona. Likums paredz, ka personai ir tiesības pieprasīt, lai tai tiktu noteikts liegums Latvijā spēlēt azartspēles un tā tiktu iekļauta Pašatteikušos personu reģistrā. Minimālais lieguma termiņš ir 12 mēneši no dienas, kad cilvēka vārds ir iekļauta reģistrā.

Pēc šī termiņa beigām cilvēkam ir tiesības atkal lūgt izslēgt viņu no šī reģistra.

Ieņēmumu pieaugums - 213%

2021. gadā Latvijā azartspēles organizēja 17 komersanti, no kuriem deviņi komersanti organizē klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, savukārt 13 komersanti – interaktīvās azartspēles internetā, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) apkopotie dati.

Šo rūpalu aizvadītajā gadā gan būtiski ir ietekmējusi pandēmija, jo, ņemot vērā Covid-19 izplatību un saistītos ierobežojumus, 2021. gadā azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas bija slēgtas no 1. janvāra līdz 14. jūnijam jeb kopumā 165 dienas. Rudenī vadība noteica jaunus ierobežojumus un liegums sniegt azartspēļu pakalpojumus klātienē ir spēkā arī vēl šobrīd, proti, no 2021. gada 21. oktobra.

Kā norāda Finanšu ministrijā, nenoliedzami, noteiktie ierobežojumi azartspēļu organizēšanai klātienē, ir radījuši ietekmi uz azartspēļu uzņēmumu kopējo apgrozījumu, kas ir krities, izņemot interaktīvo azartspēļu segmentā, kur bizness turpinājies, deviņos mēnešos apgrozot 77 miljonus eiro, savus apjomus dubultojot.

Dati uzskatāmi parāda, ka pandēmijas laikā Latvijā strauji ir attīstījies interaktīvo azartspēļu segments, kurā viena gada laikā (no 2020. līdz 2021.gadam) ir vērojams 213% ieņēmumu pieaugums.

Šādas krasas izmaiņas skaidrojamas ar to, ka lielākoties Covid-19 noteiktie ierobežojumi netiek attiecināti uz interaktīvajām azartspēlēm, tāpat spēlētāji, kas iepriekš izmantojuši tā dēvētās "zemes spēles", aktīvi izmanto interaktīvo azartspēļu pakalpojumus, norāda FM.

Ministrijā uzsver, ka par spēlētāju aktīvu interaktīvo azartspēļu izmantošanu liecina arī nelicencēto interaktīvo azartspēļu vietņu bloķēšanas dati. Proti, ja 2020. gadā līdz 27. oktobrim IAUI pieņēma 409 lēmumus par nelicencēto interaktīvo azartspēļu vietņu bloķēšanu, tad līdz 2021. gada 22. decembrim tie jau bija 737 lēmumi.

Vienlaikus azartspēļu nozares uzņēmumi ir atrodami topa virsotnēs, skatoties pēc valsts izmaksātā dīkstāves pabalsta apjoma. Kā portālu "Delfi" informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 19.septembrim Azartspēļu un derību nozarē strādājošajiem uzņēmumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 9 576 730 eiro apmērā, subsīdijas - 93 510 eiro, bet atbalsts apgrozāmo līdzekļu kompensēšanai - 4 504 780 eiro.

Top 7 lielākie atbalsta saņēmēji Latvijā:

  • SIA "Olympic casino Latvia" - 3,492 miljoni eiro;
  • SIA "Alfor" - 3,111 miljoni eiro;
  • AS "LIDO" - 3,094 miljoni eiro;
  • SIA "JOKER LTD" - 2,418 miljoni eiro;
  • SAI "Ahti" - 1,967 miljoni;
  • SIA "Baltic restaurants Latvia" - 1,791 miljoni eiro;
  • SIA "Furors" - 1,615 miljoni eiro.

Kā redzams VID apkopotajos datos, starp septiņiem lielākajiem atbalsta saņēmējiem četri ir tieši azartspēļu nozares spēlētāji, bet pārējie ("LIDO", "Ahti" un "Baltic restaurants Latvia") pārstāv sabiedriskās ēdināšanas industriju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!