Pirmdien, 3. janvārī, Latvijā uzsākta informatīva kampaņa "Esi skolotājs!", kā arī sākas pieteikšanās jauno skolotāju piesaiste projektā "Mācītspēks". Tā pamatā ir darba vidē balstītas studijas Latvijas augstskolās, preses brīfingā informēja "Mācītspēks" pārstāvji.
Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela paskaidroja, ka kopumā informatīvā kampaņa "Esi skolotājs!" ir "par visu, kas saistās sar skolotāju izglītību un pedagogiem. Šobrīd priekšplānā izvirzās (programma) "Mācītspēks"".
Programmai pieteikties var, sākot ar 3. janvāri. Kā paskaidroja nodibinājuma "Iespējamā misija" valdes priekšsēdētāja Ramona Urtāne, lai tai pieteiktos , pretendentam nepieciešama:
- jau iegūta augstākā izglītība;
- pretendentam iepriekšējā izglītības iestādē iegūtai vidējai atzīmei jābūt ne mazākai par 7 ballēm (ja gadījumā atzīme būs zemāka, tad pretendentam būs iespēja kārtot iestājpārbaudījumu);
- pretendentam jābūt bez skolotāja kvalifikācijas;
- pretendentam jābūt derīgam Covid-19 vakcinācijas sertifikātam.
Pieteikties šai programmai var šeit.
Dalībnieku atlase programmai "Mācītspēks" notiks divās kārtās. Pirmajā kandidātam jāaizpilda detalizēta atlases anketa. Ja atlases komisija lems kandidātu virzīt uz otro kārtu, tajā pretendentam būs jāpiedalās intervijā un lomu spēlē.
Otrajā kārtā atlases komisija pārbaudīs pretendentu orientāciju uz cilvēku, proti, "ticību ka ikvienam bērnam viss izdosies", orientāciju uz risinājumu jeb spēju izvirzīt prioritātes, uzņemties atbildību. Un visbeidzot – atlases komisija pārbaudīs pretendenta spēju reflektēt par paša pieredzi un pramsi mācīties no tās, preses konferencē stāstīja Urtāne.
Kā norādīja "Iespējamā misija" valdes priekšsēdētāja, ieraksti četri vai pieci pretendenti konkurē par vietu šajā programmā. Kopumā programmā paredzēts uzņemt 100 dalībnieku.
Programma "Mācītspēks" iepriekš īstenota divus gadus. Pirmajā "Mācītspēks" īstenošanas gadā darbu skolā uzsāka 98 skolotāji, šobrīd skolā strādā 81 pedagogs. Savukārt otrajā programmas gadā darbu izglītības iestādēs sāka 72 skolotāji, šobrīd turpina strādāt 69 no viņiem.
Preses konferencē piedalījās arī Pļavnieku pamatskolas fizikas, inženierzinātnes un arī datorikas skolotājs, projekta "Mācītspēks" dalībnieks Vasīlijs Gredasovs. Viņš programmai pieteicies pēc tam, kad tās reklāmu manījis sabiedriskā transporta pieturā. Viņu pieteikties šai programmai pamudināja mācību ilgums – gads. Sākotnēji atlases intervijā uz jautājumu, kāpēc vēlas būt skolotājs, atbildējis, ka "kādam taču to vajag darīt". Laika gaitā gan viņa nostāja mainījusies, viņš sapratis, ka vēlas "sniegt ieguldījumu jaunajā paaudzē".
Preses konferencē uzrunu teica arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), kura uzsvēra, ka, sadarbojoties vairākām augstākās izglītības iestādēm, "iespējams iegūt rezultātus". Tiesa, ministres uzrunu atskaņoja no iepriekš ierakstītā video.
Programmā "Mācītspēks" iesaistījusies LU, Liepājas Universitātē vai Daugavpils Universitāte.
Jau vēstīts, ka pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) datiem, 15. novembrī kopējais trūkstošo pedagogu skaits Latvijā bija sasniedzis 1330. Vislielākais pedagogu trūkums bija novērojams tādos mācību priekšmetos kā matemātika, latviešu valoda, dizains un tehnoloģijas, attiecīgi 110, 105 un 116 skolotāji.
Ministre savā uzrunā arī atzīmēja politiskos risinājumus trūkstošo pedagogu "lāpīšanai". Muižniece cer, ka jaunais pedagogu apmaksas modelis "Skolēns pašvaldībā", kas paredz, ka ar 2022. gada 1. septembri valsts finansējumu skolotāju darba samaksai plānots nodot pašvaldību rīcībā, kuras tālāk šo naudu sadalīs skolām.
Tiesa, programmas "Mācītspēks" dalībniekiem vairs nebūs atbalsta stipendijas. Vasarā Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā, ka skolotāju izglītības programmu "Mācītspēks" pabeidza mazāks pedagogu skaits nekā plānots, lēma ietaupītos finanšu līdzekļus novirzīt papildu stipendijām studentiem, kas uzņemti jaunizstrādātajā LU maģistra studiju programmā "Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai".
Šai kārtībai iebilda DU pārstāve Eridiana Oļehnoviča. Viņa uzsvēra, ka stipendija bija ļoti nozīmīgs atbalsts programmas dalībniekiem, jo šajā projektā piedalās "jauni cilvēki, kuriem arī pašiem ir bērni". Ja šiem topošajiem skolotājiem trūkst finansiālā atbalsta, viņi mēdz strādāt skolā pārlieku lielu slodzi, kas veicina izdegšanu.
Pērn februārī "Delfi" rakstīja, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības veiktajā aptaujā secināts: teju puse pedagogu domā, ka tuvāko piecu gadu laikā varētu pamest savu profesiju. Viens no iemesliem – pārlieku lielā slodze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
