Atbildēm ir vienkāršā un sarežģītā puse. Vieglākā daļa slēpjas jautājumā, vai Covid-19 laika gaitā izslimos ikviens. Ja ne izslimos, tad ar to “saskarsies” pilnīgi noteikti, izriet no Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktora Jāņa Kloviņa teiktā. “Ir skaidrs, ka mēs no SARS-CoV-2 vīrusa vaļā netiksim, jo tas ir pārāk plaši izplatījies gan cilvēkos, gan daudzās dzīvnieku populācijās. Tātad tas ir šeit uz palikšanu. Līdz ar to loģiski var secināt, ka agrāk vai vēlāk jebkurš cilvēks ar to saskarsies,” stāsta Kloviņš.
Ko vīrusa gadījumā īsti nozīmē “saskaršanās”? Tā pēc būtības ir vīrusa nokļūšana cilvēkā, taču automātiski nenozīmē tā pārslimošanu. “Tas, vai mēs ar to pārslimosim, vai nē, būs atkarīgs no cilvēka tābrīža kopējās imunitātes. Šo imunitāti veido daudzas lietas. Mūsu gadījumā pamatā to veido vakcīnas, protams, arī tas, kāds būs vīrusa variants,” skaidro Kloviņš.
Vai visi izslimosim šoziem?
Tātad agri vai vēlu ar vīrusu saskarsimies visi, bet jautājums – kad tas notiks? Kloviņš vairās apgalvot, ka gandrīz vai visi iedzīvotāji to pārslimos jau šoziem, neraugoties uz bažām par omikrona paveida lipīgumu. Pat drīzāk nē.
Skeptisks par to, ka jaunais Covid-19 vilnis, kas Latvijā vēl tikai sāk uzņemt apgriezienus, aizsniegsies līdz katram iedzīvotājam, ir arī epidemiologs Ņikita Trojanskis, kurš kopā fiziķi Aigaru Langinu izstrādājis prognožu modeļus, kas paredz, kā varētu attīstīties situācija pie dažādiem scenārijiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv