'Delfi Plus': nemieri Kazahstānā, omikrona skrējiens pēc visiem un Eirovīzijas apskats

Taču ne Kazahstānā, ne citviet pasaulē nav beigusies pandēmija, kas, visticamāk, turpināsies krietni ilgāk nekā kazahu uzsāktie protesti. Šonedēļ "Delfi" žurnāliste Vita Dreijere meklēja atbildi uz jautājumu: vai ar omikronu saslimsim mēs visi? Atbildei ir vienkāršā un sarežģītā puse. Vieglākā daļa slēpjas jautājumā, vai Covid-19 laika gaitā izslimos ikviens. Ja ne izslimos, tad ar to "saskarsies" pilnīgi noteikti, intervējot ekspertus, noskaidroja Dreijere.

Savukārt žurnālista Artēmija Troicka raksts par to, kāpēc, viņaprāt, prognozes par satracinātā diktatora Aleksandra Lukašenko drīzo galu pagaidām nav piepildījušās un kāda varētu būt Eiropas tālākā rīcība attiecībā pret Baltkrieviju, mums neļauj aizmirst, ka situācijas ekselēšanas Ukrainā vai citviet pasaulē neatceļ samilzušas problēmas šeit pat Latvijas kaimiņos. Viņš piedāvā dažus, viņaprāt, lietderīgus rīcības soļus. Piemēram: aizliegt privātiem un valsts uzņēmumiem sadarboties ar Baltkrievijas valsts institūcijām, tostarp izvietot reklāmu Lukašenko televīzijā. Troickis arī mudina ieviest mērķtiecīgus un skaidrus pasākumus pret Krievijas uzņēmumiem un organizācijām, kas finansē Baltkrievijas režīmu.

Bet, paejot tālāk no drūmā, piedāvājam arī jautro un izklaidējošo. Protams, ka runa ir par gatavošanos Eirovīzijai, jo zināmi nacionālās atlases pretendenti. "Delfi" lūdza kaislīgākos konkursa fanus – Tomu Akmeni, Edgaru Bāliņu un Jevgeniju Panaščiku izteikt savu viedokli un prognozes par visām 16 līdz šim zināmajām pusfināla dziesmām. Viņi piekrita un nokomentēja pavisam atklāti.

Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi Plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.

Apmēram puse Latvijas iedzīvotāju, pēc speciālistu aplēsēm, varētu būt jau vismaz reizi izslimojuši Covid-19. Cik plaša būs saslimstība nākamā viļņa laikā? Vai ir taisnība, ka agri vai vēlu ar Covid-19 saslims ikviens no mums? To, ņemot talkā līdz šim zināmos faktus par vīrusa omikrona paveidu un pašmāju speciālistus, skaidro "Delfi".
Lasīt vairāk

Vienuviet ir iecere Covid-19 pārslimojušajiem piedāvāt sāls istabas apmeklējumu par brīvu, citviet ar apskaužamu pacietību atgādina, ka sejas maskas nav domātas tikai ķeksīša pēc, bet vēl kādā pusē ir prāvests, kas dodas aprunāties ne tikai ar savas draudzes locekļiem – "Delfi" pēta, kā Alūksnes, Gulbenes un Balvu novados medicīnas iestādes un pašvaldības cenšas stājas pretī nepiekāpīgajām pandēmijas grūtībām.
Lasīt vairāk

Vēl pirms nedēļas neviens politologs neprognozēja, ka tūdaļ pēc Jaunā gada Kazahstānā desmitiem tūkstošu cilvēku piepildīs ielas un pieprasīs valsts politiskās vadības nomaiņu. Arī Kazahstānas varas iestādes nebija paredzējušas, ka savu ekonomisko un pilsoņu tiesību aizstāvēšanai tautieši izies protestēt ielās. Nekādas drīzā negaisa pazīmes neizrādīja gadumijas Neatkarīgo Valstu Sadraudzības līderu samits, kurā klāt bija vienlaikus divi Kazahstānas vadītāji – prezidents Kasims Žomarts Tokajevs un eksprezidents, "nācijas tēvs" Nursultans Nazarbajevs (attēlā kopā ar V. Putinu). Jā, akūta psihomotoriska aizture (stupors) nupat bija piemeklējusi arī Kremli, kas negaidīja tik strauju dramatisko notikumu tempu, bet nu ir atjēdzies un saukā protestējošos kazahus par nekārtību cēlājiem, bandītiem un teroristiem.
Lasīt vairāk

Ar drošu pārliecību var pieņemt, ka 2022. gada pirmajās dienās es, Artēmijs Troickis, pirmo reizi zaudēšu visus savus matus. Un ne tādēļ, ka tie izkritīs dabīgi. Šī gada sākumā es savā kanālā "Aru.tv" publiski apsolīju – ja līdz 2021. gada beigām baltkrievu diktators Lukašenko vēl būs pie varas, es noskūšu galvu. Spriežot pēc visa, optimistiskā prognoze nepiepildīsies, tātad – ardievu, sirmās cirtas! Man nav žēl matu, ataugs jauni, savukārt ilgus gadus nomocītās Baltkrievijas gan ļoti žēl.
Lasīt vairāk

"Es dzīvoju Rīgas centrā un bērnu pirms trim gadiem pieteicu sešās centra skolās – "zālīšos"*, "Rīdzē", vēl trīs skolās un Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā, kas pienācās pēc deklarētās dzīvesvietas. Galu galā "smalkajai" skolai (domāta pamatskola "Rīdze" – aut.) man pietrūka tieši viena krustojuma – Lāčplēša ielas pāra numuru puse ir viņu rajonā, otrā ielas pusē, un tobrīd mana dzīvesvieta bija Tērbatas ielā – jau citā. Arī pārējās skolās, kur deklarētā adrese neatbilda, saņēmām atteikumu," tā par savu pieredzi, meklējot mācību iestādi bērnam, stāsta Elīna. Tas iezīmē situāciju, ko mēdz piedzīvot vecāki, kas vēlas savu atvasi redzēt kādas konkrētas skolas skolēna kārtā. "Delfi" skaidro, kādas ir "standarta" iespējas izvēlēties pēc pašvaldības kārtības noteikto pamatskolu un kādas – meklēt citu mācību iestādi. Kādēļ situācijā, kad bērns laikus pieteikts skolā, garām rindai var paiet kāda cita, pēdējā brīdī pieteikta atvase? Vai vienmēr kārotā populārā skola nozīmē labāko izvēli bērnam? Pamatā aplūkosim Rīgu, kur ap dažām skolām vērojama lielāka interesentu "drūzmēšanās". Taču ielūkosimies arī Mārupes novadā un Ventspilī notiekošajā.
Lasīt vairāk

Jauns gads ne tikai iezīmē jaunas apņemšanās, bet arī tuvina mūs visus lielajai dziesmu olimpiādei – "Eirovīzijas" dziesmu konkursam. Latvijas nacionālajā atlasē "Supernovā" izziņotas 16 no 17 pusfinālistēm, tādēļ portāls "Delfi" lūdz kaislīgākos "Eirovīzijas" fanus – Tomu Akmeni, Edgaru Bāliņu un Jevgeniju Panaščiku izteikt savu viedokli un prognozes par pusfināla dziesmām.
Lasīt vairāk

Vārds "zinātnieks" daudziem neviļus asociējas ar sirmu vīru, kurš valkā brilles un baltu uzsvārci. Lai arī, iespējams, daļa zinātnieku patiesi atbilst šādam raksturojumam, zinātne nav tikai vīriešu lauciņš, un daudzi vēsturē nozīmīgi atklājumi nebūtu iespējami bez sieviešu līdzdalības. Taču vēstures gaitā sievietes bieži atstātas novārtā tieši dzimuma diskriminācijas dēļ, un zinātne ilgu laiku bija viena no tām nozarēm, kurā daudzi sievietes nevēlējās redzēt un atzīt viņu svarīgo ieguldījumu. Par to arī liecina vairāki piemēri par ievērojamām zinātniecēm, kuras palīdzējušas veikt cilvēcei svarīgus atklājumus, bet visus nopelnus par tiem saņēmuši vīrieši. Lūk, pieci stāsti par savulaik diskreditētām un dzimuma diskriminācijas dēļ neatzītām zinātniecēm.
Lasīt vairāk

Ja lūšu medības aizliegs, tad sākumā to populācija pieaugs, bet ar laiku var arī ievērojami sarūkt, raidījumā "Spried ar Delfi" sacīja Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Savukārt iniciatīvas par lūšu medību aizliegumu autors Jānis Vinters norādīja, ka pēc medību aizlieguma lūšu skaits būs daudz lielāks nekā pašlaik.
Lasīt vairāk

"Cilvēks parastais" kļuvis par klasiķu, politiķu un citu runasvīru un sievu bieži izmantotu terminu. Šajā rakstā ielūkosimies šī "parastā" jeb "vidējā" cilvēka maciņā. Proti, ja visi runā par vidējās algas pieauguma un inflācijas ralliju, salīdzināsim bezkaislīgos skaitļus, kas raisa milzīgas kaislības gan varas gaiteņos, gan ikvienā virtuvē. "Delfi" pēta, vai ar izdaudzināto vidējās algas kāpumu pietiks, lai samaksātu uzblīdušos vidējā cilvēka rēķinus, kas ar apskaužamu regularitāti iegulst fiziskās un elektroniskās pastkastēs, nopirktu ikdienā nepieciešamās lietas un varbūt vēl ko atliktu nebaltai dienai vai paceļotu.
Lasīt vairāk

Zviedrs Matiass Ekstroms ir viens no daudzpusīgākajiem titulētajiem autosporta pilotiem – viņa kontā ir čempiona lauri tādās diametrāli pretējās disciplīnās kā šoseja un rallijkross, bet vispār ir sajūta, ka viņš gatavs braukt ar jebko, kam ir stūre un riteņi.
Lasīt vairāk

Pirmais sniegs, kailsals, vasaras riepas, sastrēgumi, avārijas. Dienas, kad ceļus Latvijā klāj, tā sauktais, "melnais ledus", nav nekāds retums, tās atkārtojas gadu no gada, turklāt ne vienu reizi vien. Šajā kontekstā 2021. gadā īpaši minams 28. un 29. novembris, kad reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits dubultojās.
Lasīt vairāk

Rīgu ar Pierīgu mēdz dēvēt par Latvijas ūdensgalvu, taču nebūt nav tā, ka visa ekonomiskā aktivitāte un iedzīvotāji ir koncentrējušies tur. Kā viens no šķēršļiem straujākai reģionālo centru izaugsmei nereti tiek piesaukta mājokļu pieejamība. Tagad to mēģinās risināt, ar ES fondu atbalstu tuvākajos gados uzbūvējot ap 700 zemas īres cenas dzīvokļus.
Lasīt vairāk

Šajā pasaulē gandrīz visam ir sava cena, un tā arī cilvēki dzīvo un atpūšas – atbilstoši savai rocībai un iespējām. Taču ikvienu ir kārdinājusi un vilinājusi doma "padzīvot zaļi", kā tiem, kas var atļauties vairāk – lielāku māju, dārgākas kurpes, jaudīgāku auto, vecāku konjaku, arī – smalkākas atpūtas iespējas.
Lasīt vairāk