Šonedēļ visa starptautiskā uzmanība vismaz uz brīdi pievērsusies Kazahstānai, ārpolitikas apskatnieks Āris Jansons pat raksta – eksplodējis dumpis. Viņš arī komentārā portālam "Delfi" analizē, ko vērts ņemt vērā, domājot par nemieru izcelšanos, kā arī jautā, vai zibenīgais militārais atbalsts Kazahstānas prezidentam nav saistīts arī ar 10. janvārī gaidāmajām ASV un Krievijas konsultācijām par bruņojuma kontroli un stāvokli Ukrainā un 12. janvārī ieplānotajām NATO un Krievijas sarunām.
Taču ne Kazahstānā, ne citviet pasaulē nav beigusies pandēmija, kas, visticamāk, turpināsies krietni ilgāk nekā kazahu uzsāktie protesti. Šonedēļ "Delfi" žurnāliste Vita Dreijere meklēja atbildi uz jautājumu: vai ar omikronu saslimsim mēs visi? Atbildei ir vienkāršā un sarežģītā puse. Vieglākā daļa slēpjas jautājumā, vai Covid-19 laika gaitā izslimos ikviens. Ja ne izslimos, tad ar to "saskarsies" pilnīgi noteikti, intervējot ekspertus, noskaidroja Dreijere.
Savukārt žurnālista Artēmija Troicka raksts par to, kāpēc, viņaprāt, prognozes par satracinātā diktatora Aleksandra Lukašenko drīzo galu pagaidām nav piepildījušās un kāda varētu būt Eiropas tālākā rīcība attiecībā pret Baltkrieviju, mums neļauj aizmirst, ka situācijas ekselēšanas Ukrainā vai citviet pasaulē neatceļ samilzušas problēmas šeit pat Latvijas kaimiņos. Viņš piedāvā dažus, viņaprāt, lietderīgus rīcības soļus. Piemēram: aizliegt privātiem un valsts uzņēmumiem sadarboties ar Baltkrievijas valsts institūcijām, tostarp izvietot reklāmu Lukašenko televīzijā. Troickis arī mudina ieviest mērķtiecīgus un skaidrus pasākumus pret Krievijas uzņēmumiem un organizācijām, kas finansē Baltkrievijas režīmu.