Jāpiesaista investīcijas un jāstiprina drošība – Kariņš iezīmē turpmāk darāmo ārpolitikā  (6)

Otrdien valdība uzklausīja Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2021. gadā.

Ziņojumā teikts, ka 2021. gadā Latvijas ārpolitikai bija sešas galvenās prioritātes. Pirmkārt, Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīms ar mākslīgas migrācijas plūsmas palīdzību veica hibrīduzbrukumu ES un NATO austrumu robežai. Latvija kopā ar Poliju un Lietuvu aktīvi pretdarbojās centieniem destabilizēt situāciju reģionā. Otrkārt, Krievija turpina īstenot konfrontējošu ārpolitiku. Uz Lukašenko režīma īstenotā hibrīduzbrukuma fona norisinājās Krievijas aktivitāte gaisa telpā virs Baltkrievijas teritorijas un karaspēka koncentrācija Ukrainas pierobežā, kas rada militārās eskalācijas draudus.

Treškārt, ES politikas jautājumos Latvija galveno uzmanību veltīja klimata politikas un digitālās transformācijas jautājumiem, kā arī Stratēģiskā kompasa izstrādei, kura mērķis ir noteikt jaunas ambīcijas ES drošības un aizsardzības politikas segmentā, vairot noturību, attīstīt aizsardzības rūpniecību un ar to saistīto investīciju vidi un veidot partnerības drošības politikas īstenošanai.

Ceturtkārt, būtisku ieguldījumu sabiedroto konsultāciju procesā un NATO Stratēģiskās koncepcijas pārskatīšanas diskusijā sniedza NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā. Piektkārt, apliecinot Latvijas spēju sniegt ieguldījumu pasaules mēroga procesos, Latvija kandidēs ANO Drošības padomes vēlēšanās uz nepastāvīgās dalībvalsts vietu 2026.–2027. gada termiņam. Sestkārt, lai veicinātu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību kaimiņu reģionos, Eiropas Kaimiņu politikas sekmīga īstenošana un sadarbības veidošana ar Centrālāzijas reģionu ir bijusi nemainīga Latvijas ārpolitiskā prioritāte

Noklausoties ziņojumu, Kariņš atzina, ka valdība trīs gadu laikā ir paveikusi daudz tieši starptautisko attiecību jomā. Kā piemēru premjers minēja finanšu sektora sakārtošanu un starptautisko rekomendāciju ieviešanu, kas ļāvis uzlabot Latvijas finanšu sistēmas starptautisko tēlu.

Tāpat ministru prezidents informēja, ka Latvija 2021. gadā spēja piesaistīt rekordlielas ārvalstu tiešās investīcijas. "Tas, kā valdība ir kopā strādājusi, pozitīvi un nācis par labu Latvijas ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai," secināja Kariņš.

Tajā pašā laikā valdības vadītājs norādīja uz drošības jautājumiem, kas aizvien pasliktinās. "Krievijas agresija Ukrainas pierobežā, Baltkrievijas agresija pret mūsu un kaimiņvalstu robežām. Tas atgādina par fiziskās drošības nozīmi," sacīja premjers.

Viņš pauda atzinīgu vārdus par Valsts policijas un robežsardzes sadarbību, aizsargājot valsts robežu, secinot, ka "tad, kad mums ir jāmobilizējas, mēs to spējam".

Runājot par turpmāko rīcību, Ministru prezidents pauda pārliecību, ka arī turpmāk valdībai ir jāstrādā, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, lai celtu valsts labklājību. Vienlaikus premjers uzsvēra, ka arī turpmāk būs jāstiprina Latvijas drošība, paredzot tai papildus līdzekļus.

Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) piebilda, ka bez premjera minētajiem uzdevumiem, šogad būs jādomā arī par rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu procesa aizsargāšanu. "Patlaban nevaram izslēgt mēģinājumus ietekmēt iekšpolitiku, lai valsts pēc vēlēšanām nošūpotos nopietnos ģeopolitiskos jautājumos," sacīja ministrs.