'Labs ķirurgs rada mūziku'. Sirds ķirurģijas rezidents ieguvis prestižu balvu mācībām Barselonā

"Delfi" ar jauno ķirurgu tiekas pēc tam, kad viņš aizvadījis diennakts dežūru Sirds ķirurģijas centrā. Viņš gan ir viegli noraizējies, ka jāfotografējas, jo izskatoties pārguris. Viņam nav stetoskopa ap kaklu, nav balta halāta vai medicīniskā apģērba, kāds ierasti redzams ķirurgiem televīzijas ekrānos. Vide gan to arī nepieprasa, jo tiekamies "Delfi" redakcijā. Ārsts tērpies vienkāršā apģērbā – pelēkā T kreklā un zilos džinsos. Vēl viņam uz rokas ir viedpulkstenis – ar tā palīdzību ķirurgs ikdienā seko līdzi savam pulsam.

Lai arī tikko nostrādājis 24 stundas, viņš ir mundrs – sarunas laikā atvainojas un labo, ja "ļoti" vietā saka "šausmīgi" vai "ka" vietā teic "kad". Tiesa, viņam vēl visai grūti aprast, ka jau ir janvāris ("Delfi" ar ķirurgu tiekas 5. janvārī – red.). Arī aizvadītajā dežūrā pacienta kartītē ierakstījis "4. decembris", pēc tam svītrojis un labojis, viņš, nedaudz iesmejoties, stāsta.

Nule iegūtais apbalvojums nosaukts franču sirds ķirurga Fransisa Fontāna (Francis Fontan) vārdā. Šī zinātnieka atklājumi mainīja "pulsu" sirds ķirurģijā bērniem ar iedzimtām sirdskaitēm. Proti, ir cilvēki, kas piedzimst bez trikuspidālā vārstuļa vai pulmonālā vārstuļa atrēzijas, kas nozīmē, ka asinis nespēj "aizceļot" uz plaušām pa tām paredzēto ceļu. Fontāns asins plūsmai izdomāja "apvedceļu".

Bergs ieguva iespēju mācīties Barselonas universitātes slimnīcā, tas ir ķirurga "felovšips" (no angļu val. "fellowship" – apmācību posms, kas ir daļa no procesa, lai kļūtu par ārstu). Mācības sāksies pavasarī. Bergs Spānijā būs ķirurgu komandas "vārstulis" un padziļināti mācīsies par pacientu aprūpi intensīvajā terapijā pēc sirds operācijām, kurās izmantota mākslīgā asinsrite.

Pirmo reizi operācijas zāles "ekosistēmu" jaunais ķirurgs ieraudzīja aptuveni 16 gadu vecumā, kad viņa mamma, arī ārste, mikroķirurģijas centrā sarunājusi iespēju viņam pavērot operāciju. Toreiz kādam pacientam operēja roku. "Es redzu to roku, es redzu kaulu, es redzu muskuļus un saplēstus asinsvadus. Un man palika kaut kā dīvaini," saka Bergs. Tad viņš izgāja no operāciju zāles, brīdi atgūlās gaitenī uz grīdas, līdz devās atpakaļ. Kopš tā brīža paša apziņā operācijas zāli vairs nekad neatstāja.

Bergs aizvada savu pēdējo rezidentūras gadu, un paredzams, ka šajā rudenī, nokārtojot pēdējo eksāmenu, viņš kļūs par sertificētu ārstu. Formāli pirmo reizi operācijas zāles "sirds" viņš bija pavisam nesen – 14. decembrī, uzņemoties galveno lomu aortālā vārstuļa protezēšanā. Operācija noritēja veiksmīgi. Pēc tās arī ievērota ķirurgu vides tradīcija – pēc pirmās oficiālās operācijas, kurā jaunais ķirurgs ir galvenais ārsts, viņam pār galvu pārlej aukstu ūdeni (viņš parāda video – red.).

Kļūt par sirds ķirurgu – tā bija došanās pa mērķtiecīgi saplānotu ceļu. Sākumā tā bija interese par medicīnu vidusskolas laikā. Šajā izglītības posmā viņš arī atklājis sevī ķirurgiem ļoti parocīgu prasmi – spēju rakstīt ar abām rokām. Skolas laikā viņš salauza labo roku, tāpēc, kamēr tā bija ģipsī, sāka rakstīt ar kreiso, un sanāca tīri labi. Arī ķirurgus apmāca tā, lai viņi spētu vienlīdz labi strādāt ar abām rokam. Tas nepieciešams, lai pacientu varētu operēt no abām operācijas galda pusēm.

Kamēr Bergs studēja RSU, viņš vairākus gadus pēc lekcijām devās uz Stradiņa slimnīcu volontēt. Būdams brīvprātīgais ārsts, Bergs palīdzēja veikt ķirurģiskās pārsiešanas, kā otrais asistents drīkstēja piedalīties operācijās, un viņš sāka apgūt arī ķirurģisko šuvju likšanu.

2017. gadā, tikko saņēmis ārsta grādu, Bergs pieteicās rezidentūrai LU sirds ķirurģijā. Viņam nekad nav nācies maksāt par studijām Latvijā – tas bijis arī viņa paša izvirzīts mērķis. Viņu vadīja pārliecība, ka to īstenos. Viņam nebija plāna B – viņš neapsvēra karjeru un izglītību citās zemēs un neplānoja mācīties rezidentūrā maksas vietā.

Rezidentūras sistēma Latvijā Bergam gan liekas visai nejēdzīga. Būt rezidentam nozīmē strādāt par ārstu. Atšķirība starp rezidentu un sertificētu ārstu ir tā, ka pirmajos rezidentūras gados topošie speciālisti strādā lielmeistaru uzraudzībā. "Rezidents procesā, kad vecākais ārsts viņu pieskata, arī apgūst jaunās iemaņas. Būtībā tas ir darbs – tas nav sēdēt lekcijā, rakstīt kladītē teorijas," paskaidro jaunais ķirurgs. Bergu īpaši apmācīja profesors Pēteris Stradiņš un Uldis Strazdiņš. Tiesa, lai arī rezidentūra "pulsē" slimnīcā, to pārrauga LU vai RSU. Tas, pēc jaunā ķirurga domām, varētu būt viens no iemesliem vairākām akūtām problēmām, piemēram, gadījumiem, kad rezidentam pašam jāmaksā par to, ka viņš, būdams students, strādā slimnīcā.

Sirds ķirurģijas centrs "asinsriti" nodrošina 12 ķirurgi un divi rezidenti. Komanda ir pietiekami liela, tāpēc Bergs nav noraizējies, ka viņa gaidāmā četru mēnešu prombūtne radīs "aritmiju". Gadā Berga darbavietā notiek vairāk nekā 1000 operāciju. Sirds ķirurģija ir salīdzinoši šaura specialitāte, tāpēc akūtas krīzes gadās reti. Viena no pēdējā laika spilgtākajām: viņš bijis darba dežūrā mājās, kas nozīmē būt zvana attālumā, ja sirds ķirurģijas centrā nepieciešami papildspēki. Vakarā viņš saņēma zvanu, ka pacientam sākusies akūta aortas atslāņošanās. Ja ķirurgi steidzami to neaptur, cilvēks mirst. Viņš steidzās uz slimnīcu. "To ir grūti iedomāties, bet tā patiesībā ir tāda liela katastrofa," viņš stāsta pārsteidzoši rāmā tonī. Dziļā naktī operācija noslēdzās veiksmīgi.

Šo akūto operāciju veic tieši Rīgā. Ja pacients atrodas kādā Latvijas reģionā, viņu ar gaisa transportu nogādā kardioloģijas centrā. Pacientus ved ar Nacionālo bruņoto spēku helikopteru, medikoptera Latvijā nav.

Operāciju ilgums ir ļoti dažāds – ilgākā, kurā piedalījies Bergs, bija 11 stundas. "Tad, kad operē, laiks iet daudz ātrāk. Nav sajūtas, ka tu 11 stundas esi stāvējis kājās." Operācijai ir vairāki posmi. Lai arī visi svarīgi, ir atbildīgāki posmi, kas nosaka procedūras turpmāko "ritmu". Svarīgākajos posmos darba telpā iestājas pilnīgs klusums. Pārējās operācijas daļās zālē mēdz skanēt mūzika – džezs vai radio saturs. Parasti skan tas, ko nolemj operāciju māsas, "īstie saimnieki operāciju zālē", paskaidro Bergs.

Rudenī, pēc tam, kad Bergs iegūs ārsta sertifikātu, viņš plāno turpināt studijas doktorantūrā, jo uzskata, ka ķirurģija ir vairāk zinātne, ne amatniecība. Bergs spilgti atceras profesora Romana Lāča teikto: "No malas varētu likties, ka operēt ir kā čīgāt vijoli – vilkt lociņu pa stīgām, kas ir mehāniska darbība. Operēt arī ir mehāniska darbība. Taču labs ķirurgs vai vijolnieks rada mūziku. Ja tu māki spēlēt vijoli, tev izdodas radīt mūziku. Tas nav tā vienkārši paņemt instrumentus. Arī ķirurģijā."

Berga pašreizējās pētnieciskās intereses saistās ar aortas atslāņošanās gadījumiem Latvijā, jo šī "akūtā slimība pati par sevi šķiet tik draudīga un varena, tāpēc to ir interesanti pētīt". Sirds ķirurģijas centrā šādas operācijas regulāri sāka veikt ap 2017. gadu. Lai arī Bergs togad sāka mācīties rezidentūrā, viņš stāsta, ka ap to laiku LKC bija vairākas pozitīvas pārmaiņas. Tieši togad ķirurģijas centrā ieviesa dežurantu sistēmu (katru diennakti dežurē divi ķirurgi – viens slimnīcā, viens ir zvana attālumā). Šī kārtība radīja iespēju sniegt pacientiem neatliekamo palīdzību, kāda ir nepieciešama aortas atslāņošanās gadījumā.

Viņš arī piedalījies vairāku zinātnisko publikāciju veidošanā. Pats stāsta, ka tas ir gluži kā viņa hobijs, turklāt Bergam patīk arī rakstīt. Ar pētniecību nodarbojas viņa kolēģi – daļai tā ir daļa no doktorantūras studijām.

Sirds ķirurģijas centrs mēģināja iestādi pasargāt no Covid-19, jo, ja būtu uzliesmojums, "tas nozīmētu, ka visa (sirds ķirurģijas) nozare apstājas". "Vairogs" pret vīrusu bijis šāds: kolīdz Covid-19 vakcīna kļuva pieejama visiem senioriem, LKC noteica, ka neuzņems nodaļā nevakcinētus pacientus. Akūtus pacientus, protams, uzņēma un operēja, paskaidro ķirurgs. "Bija ļoti maz kovida gadījumu mūsu pacientiem. Mums bija ļoti maz saslimšanas gadījumu personāla vidū. Mums personālam bija uzstādījums – visiem jābūt vakcinētiem, nav nekādu jautājumu par to," saka Bergs. Tāda pati kārtība ir joprojām.

Covid-19 "blaknes" jeb smagi slimus pacientus ar ielaistām kaitēm centrā ķirurgi sevišķi manījuši pērnpavasar. Bergs stāsta, ka bailēs no vīrusa slimības pacienti novēloti vērsušies pie ārstiem. "Ja viņi būtu operēti kādu brītiņu iepriekš, tad noteikti operācijas būtu veiksmīgākas. Tiešām bija kāds mēnesis, divi, kad viens pēc otra bija ļoti, ļoti smagi pacienti," paskaidro Bergs.

Rudenī Bergs iecerējis turpināt strādāt Sirds ķirurģijas centrā. Viņš uzteic, ka profesora Stradiņa vadībā centrs piedzīvojis manāmu izaugsmi – gan darba kvalitātes ziņā, gan speciālistu atalgojumā, tāpēc darbs Latvijā šķiet arī konkurētspējīgs uz pasaules fona.