Nepieciešams modernizēt valsts noslēpuma aizsardzības regulējumu, uzskata SAB direktora amata kandidāts  (6)

Zviedris skaidroja, ka SAB galvenos darbības virzienus nosaka likums un Nacionālās drošības padomes un Ministru kabineta lēmumi. Šis ir tiesiskais ietvars, kas nosaka SAB darbību neatkarīgi no tā, kurš ir iestādes vadītājs. "Līdz ar to manā gadījumā ir pašsaprotami turpināt iepriekšējā direktora Jāņa Maizīša iesāktos darbus un uzņemtās saistības," norādīja Zviedris.

Joprojām un nemainīgi SAB darbības prioritārās jomas ir stiprināt pretizlūkošanu, attīstīt izlūkošanas kapacitāti, tai skaitā nemitīgi pilnveidojot kiberspējas, norādīja Zviedris.

Valsts noslēpuma aizsardzības jomā Zviedris uzskata par nepieciešamu atjaunināt normatīvo regulējumu un attiecīgi to modernizēt atbilstoši mūsdienu dzīves nepieciešamībai. Tajā pat laikā viņš ir pārliecināts, ka esošā valsts noslēpuma aizsardzības sistēma ir efektīva un sevi daudzkārt attaisnojusi.

Nacionālo drošību šogad lielā mērā nosaka ģeopolitiskais saspīlējums starp Krieviju un Rietumu valstīm. Šim saspīlējumam ir tieša ietekme uz Baltijas reģiona drošību. Otrs izaicinājums Latvijai ir Baltkrievijas radītais hibrīdapdraudējums un tā sekas, skaidroja pašreizējais SAB direktora vietnieks.

"Tāpat nedrīkstam aizmirst, ka 2022. gada nogalē notiks kārtējās Saeimas vēlēšanas, kas mūsu gadījumā nozīmē pastiprinātu uzmanību riskiem par nedraudzīgo valstu iejaukšanās mēģinājumiem," runājot par savām prioritātēm apstiprināšanas gadījumā, norādīja Zviedris.

SAB direktora amata kandidāts arī nenoliedza, ka vienmēr varot vēlēties lielāku SAB cilvēku resursu un tehnisko nodrošinājumu, bet šīs vajadzības ir samērojamas ar Latvijas valsts budžeta iespējām un citām prioritātēm. "Ticiet man, arī šobrīd SAB spējas ir atbilstošas augstākajiem Rietumu standartiem," piebilda Zviedris.

Jau ziņots, ka Nacionālā drošības padome pagājušajā sestdienā vienojusies par SAB direktoru virzīt Zviedri.

Zviedris valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992. gada, SAB – kopš 2000. gada. Patlaban viņš ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Par Zviedra iecelšanu amatā būs jālemj Saeimai. Atbalstu Zviedra kandidatūrai pauduši arī koalīcijas partiju pārstāvji.

Rīgas Tehniskajā universitātē Zviedris ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā, bet Biznesa augstskola "Turība" – maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.

Viņš strādājis Valdības apsardzes dienestā, Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā (VESAD), Drošības policijā, 2000. gadā kļuvis par SAB Izlūkošanas pārvaldes sevišķi svarīgu lietu inspektoru, 2011. gadā – par SAB Izlūkošanas pārvaldes NVS nodaļas priekšnieks, bet kopš 2014. gada ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Kopš pagājušā gada augusta Zviedris pārstāvējis SAB vadību Eiropas Savienības un NATO izlūkošanas un drošības dienestu starptautiskajās sanāksmēs, informē prezidenta kanceleja.

Valsts prezidents Egils Levits iepriekš norādījis, ka iespējamo kandidātu loks uz SAB direktora amatu ir ļoti šaurs. Atsevišķi uzrunātie iespējamie kandidāti uz SAB vadītāja amatu no šī piedāvājuma esot atteikušies.

Novembrī 60 gadu vecumā mūžībā devās SAB direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.