Pētījums: Eiropā pusaudži mazāk smēķē un dzer, bet vairāk lieto narkotikas

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departaments vecākais eksperts Lauris Neikens trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē informēja, ka Eiropā ir samazinājies cigaretes smēķējošu skolēnu īpatsvars, taču pieaugusi narkotiku un elektronisko cigarešu lietošana.

Smēķēt mēģinājušo skolēnu īpatsvars Eiropā ir samazinājies no 79,9% 2002. gadā līdz 49,2% 2019. gadā. Tāpat no 34,3% 2002. gadā līdz 14,8% 2019. gadā ir samazinājies cigaretes smēķējošu skolēnu skaits. Latvijā pēdējā mēneša laikā ir smēķējuši 23% 15 gadus vecu skolēnu, kas, pēc ESPAD datiem, ir par vienu procentpunktu mazāk nekā 2015. gadā.

Vienlaikus pusaudžu vidū arvien populārāki kļūst jaunievesti tabakas izstrādājumi, kā arī dažādi nikotīnu saturoši produkti, piemēram, elektroniskās cigaretes. Starptautiskā jauniešu smēķēšanas pētījuma dati liecina, ka 2019. gadā elektronisko cigareti bija mēģinājuši lietot 51,3% 13-15 gadīgo skolēnu, kas ir par 24,9 procentpunktiem vairāk nekā 2014.gadā. Savukārt pēdējā mēneša laikā vienu vai vairākas dienas to bija lietojuši 18% šī vecuma skolēnu, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā.

Samazinājusies arī alkohola lietošana nepilngadīgo vidū, tomēr tā joprojām vērtējama kā augsta. Gan 2015. gadā, gan 2020. gadā 89% aptaujāto atzina, ka vismaz reizi ir dzēruši alkoholu.

Saskaņā ar Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2017./2018. gada aptaujas datiem, 30 dienu laikā vismaz vienu reizi ir bijuši piedzērušies 7,1% skolēnu. Visaugstākais ir 15-gadīgu zēnu un meiteņu īpatsvars, kuri pēdējā mēneša laikā ir bijuši piedzērušies vismaz vienu reizi, attiecīgi 14,6% un 17,9%.

27% aptaujāto 15 gadus veco pusaudžu atzina, ka vismaz reizi pamēģinājuši narkotiskās vielas. Salīdzinot ar 2015. gadu, pusaudžu īpatsvars, kas pamēģinājuši šīs vielas, ir pieaudzis par 8 procentpunktiem.

Vienlaikus 2019. gadā par deviņiem procentpunktiem ir palielinājusies marihuānas pamēģināšanas izplatība, sasniedzot 26% un pārsniedzot 2015.gada rādītāju - 17%.

Pētījumā novērots, ka citas nelegālās psihoaktīvās vielas Latvijas pusaudži ir pamēģinājuši retāk - 8,4% aptaujāto, tomēr arī šie rādītāji ir relatīvi auguši, salīdzinot ar 2015. gadu, kad tās bija pamēģinājuši vidēji 4,8% pusaudžu.

Kā norādīja Neikens, lai novērstu narkotisko vielu lietošanu skolās, Valsts policija regulāri veic dažādus informatīvus un izglītojošus pasākumus, pievēršot uzmanību jautājumiem par atkarību izraisošo vielu lietošanu.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja galvenā inspektore Vineta Pavlovska uzsvēra, ka narkotisko vielu apkarošanai izglītības iestādēs policija pievērš pastiprinātu uzmanību.

"Mums ir projekts "Droša skola", kur mēs sadarbībā ar izglītības iestādēm vērtējam drošību skolās un skolas teritorijā, lai tajās neienāktu svešas personas un neizplatītu narkotikas. Tāpat mums ir arī regulāri reidi ar suņiem, kur mēs apmeklējam izglītības iestādes, lai atklātu šos gadījumus. Mums ir arī izglītojoši pasākumi bērniem par narkotiku kaitīgo ietekmi un atbildību," stāstīja Pavlovska.

Pašlaik Veselības ministrija (VM) ir sākusi iepirkuma procesa organizāciju, lai izglītības iestādēs īstenotu pilotprojektu skolēnu profilakses programmai attiecībā uz atkarību izraisošām vielām, ar mērķi novērst vai attālināt šo vielu lietošanas sākšanu, komisijas kopsēdes laikā pauda VM Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece. Paredzēts, ka sākotnēji tiks izstrādāts metodiskais materiāls vispārizglītojošām izglītības iestādēm, lai pēc tam to īstenotu praksē izglītības iestādēs.

Vienlaikus Birzniece norādīja, ka šogad plānota narkotiku profilakses pasākumu īstenošana pašvaldībās, kur speciālisti tiktu apmācīti par to, kā organizēt grupas jauniešiem un pusaudžiem, kuri ir riska grupā vai kuri ir pamēģinājuši narkotiskās vielas.

Tāpat pašlaik VM izstrādā jaunu narkoloģisko pakalpojumu pieejamības plānu personām, kuras ir atkarīgas no narkotikām vai no alkoholisko dzērienu lietošanas.