Politiskā temperatūra: Sarkanās līnijas, konflikti un oligarhu noriets – intervija ar Bordānu

Koalīcijas partneriem asumu brīžos JKP līderis nekautrējies atgādināt, ka viņa partijai ir lielākā frakcija Saeimā, taču reitingi JKP vairs spožus rezultātus neuzrāda. Kāpēc tā? Cik stingras ir JKP apvilktās sarkanās līnijas, kas šajā Saeimā nerada daudz alternatīvu koalīcijas sastāvam? Vai šīs sarkanās līnijas JKP būtu gatavi saglabāt arī par Saeimas ārkārtas vēlēšanu cenu? Kādas būs JKP iespējas tikt pie kārotās Iekšlietu ministrijas vadības, kas savukārt ir koalīcijas partneru sarkanā līnija? To “Delfi” skaidro ar JKP līderi un tieslietu ministru Bordānu.

Mēs ziņās varējām lasīt par plānu nodrošināt iedzīvotājiem paštestus, kas valstij izmaksātu 20 miljonus eiro mēnesī. Vai JKP arī atbalsta šādu līdzekļu izlietojumu?

Ir divi veidi, kā valsts var šobrīd pasargāt no saslimstības, kas arī ir jādara – vai nu visus ieslodzīt dzīvokļos, vai arī dot viņiem iespējas. Nodokļos cilvēki ir samaksājuši savu naudu, tāpēc viņiem ir pilnīgas tiesības saņemt palīdzību šādās krīzes situācijās. Tāpēc tas, ka mēs nodrošinām testus, maskas un citus aizsardzības līdzekļus, arī vakcīnas, tā vispār ir pareiza rīcība. Un tad ir jautājums par līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Konservatīvie nav veselības jomas pārstāvji. Tas ir lielā mērā Veselības ministrijas uzdevums pateikt, kas ir kritiskākās lietas, piedāvāt jau gatavus lēmumus un risinājumus. Ja šobrīd viens no risinājumiem ir veikt šos testus, tad par to var lemt. Tas, par ko mēs vairāk domājam un kas ir mūsu atbildība, ir – kā valstij gūt lielākus ienākumus.

Šis ir gadījums, kad ir jautājums, vai aiz potenciālā lēmuma ir arī pietiekami dati, jo no vienas puses ir runa par lieliem līdzekļiem, no otras puses – vai šie testi tiešām ir tik efektīvi, lai tiem tādus līdzekļus tērētu?

Pilnīgi pareizi – par to ir bažas. Es pats piedzīvoju, ka man ir bijis pēc likuma un manām interesēm jātestējas katru dienu, lai es varētu būt darbā, un ir bijuši arī gadījumi, kad es redzu, ka faktiski jau ir tā slimība bijusi, bet testi nav rādījuši neko. Tā kā šādas bažas ir pamatotas.

Vēl par šiem līdzekļiem – pirms diviem gadiem bija tāds teiciens, ka valstij naudas pietiek. Kā tagad ir ar to – vai šādiem tēriņiem vēl pietiek naudas?

Šī nauda tiešām lielā mērā ir aizņemta nauda. Es domāju, ka mēs varētu cerēt – ņemot vērā, ka ir vakcīnas un pasaulē jau ir pieredze, uz ko var balstīties visas valstis cīņā ar Covid-19, šobrīd ir jākoncentrējas uz to, lai cilvēki var atsākt ekonomisko darbību. Ja mēs koncentrējamies uz testiem... Es domāju, ka vairāk būtu jākoncentrējas uz vēl atlikušo cilvēku vakcināciju un arī balstvakcīnām.

Iepriekšējā Covid-19 vilnī lēmums par ierobežojumiem tika pieņemts pēdējā brīdī, kad situācija jau bija samilzusi. Kā izskatās tā aina ar nākamo vilni?

Es neesmu veselības ministrs un nevaru veltīt šiem jautājumiem tik padziļinātu interesi. Man šķiet, ka mēs valdības darbā esam nedaudz iestrēguši ar to, ka ministri, kuriem veselības nozare nav tiešā atbildība, nevis saņem gatavus lēmumus un piedāvātos risinājumu variantus, kur ir izskaidrots, kādi ir iespējamie ieguvumi un riski, bet kaut kā tā vadīšana notiek tā, ka mēs visi diskutējam. Diskutē OVG (Operatīvās vadības grupa - aut.piez.), diskutē ministri, un tas, man liekas, ir drusku neproduktīvi.

Mums šobrīd ir svarīgi neaizvērt ekonomiku pilnībā, nodrošināt to, ka tiem, kas grib iet vakcinēties, nav problēmu to izdarīt, nevis uzliksim maksimālus pienākumus, bet nenodrošināsim iespējas.

Starp citu, kā jums šķiet – cik ilgi varētu saglabāties šis pienākums vakcinēties?