Valsts varētu kompensēt siltumenerģijas cenu kāpumu, apgalvo Indriksone  (19)

Saeimā izskatot "Zaļo un zemnieku savienības" priekšlikumu uzdot valdībai izstrādāt mehānismu, kas visiem iedzīvotājiem kompensētu elektrības cenu kāpumu, Indriksone uzsvēra, ka energoresursu cenu kāpums ir jāskata kompleksi.

Pēc viņas teiktā, EM seko līdzi situācijai un vērtē iespējamos risinājumus, kas tostarp paredzētu arī kompensēt siltumenerģijas tarifu kāpumu, jo, kā atzina Indriksone, aug ne tikai elektrības cenas, bet arī siltumenerģijas cenas.

Kā piemēru straujam siltumenerģijas cenu kāpumam EM parlamentārā sekretāre minēja ēkas, tostarp privātas, kuras tiek apsildītas ar gāzi. "Apkures tarifu kāpums, sevišķi tādas apkures, kurā izmanto gāzi, vairāk ietekmē izdevumus, nekā elektroenerģija," secināja Indriksone.

EM parlamentārā sekretāre informēja, ka risinājums energoresursu izmaksu ietekmes mazināšanai varētu tikt izstrādāts nākamnedēļ.

Jau vēstīts, ka līdz šim politisku atbalstu guvusi virkne priekšlikumu elektroenerģijas cenu pieauguma kompensēšanai. Ministru kabinets lēma mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām jau no 2021. gada novembra par 10 eiro palielināt atbalstu elektrības rēķinu segšanai, tādējādi daudzbērnu ģimenei atbalsts sasniedz 20 eiro mēnesī, bet pārējām aizsargātā lietotāja grupām – 15 eiro mēnesī.

Tāpat Ministru kabinets iepriekš atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot no 2021. gada novembra līdz 2022. gada martam izmaksāt 20 eiro pabalstu ik mēnesī senioriem, kas ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, un tiem, kuri veselības dēļ nevar veikt vakcināciju.

Valdība pērn atbalstīja EM priekšlikumu OIK vidējo likmi no 2022. gada 1. janvāra samazināt aptuveni par 60%, proti, līdz 7,55 eiro par megavatstundu. Iepriekš tika prognozēts, ka OIK likme šogad būs 12,61 eiro par MWh.