Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien, 18. janvārī, nolēma ierosināt lietu un vērtēt deputāta Alda Gobzema rīcību pērnā gada decembrī dažādās Latvijas pilsētās tiekoties ar iedzīvotājiem un viņa aizturēšanas laikā. Paredzēts vērtēt deputāta uzvedības atbilstību Saeimas ētikas kodeksam.
Gobzema rīcība tiks vērtēta pēc atsevišķu Saeimas deputātu iesnieguma.
Valsts policija 2021. gada 13. decembrī nosūtīja Saeimai vēstuli, kurā sniegta informācija par Gobzema rīcību 2021. gada decembrī, dažādās Latvijas pilsētās tiekoties ar iedzīvotājiem, traucējot Valsts policijai pildīt dienesta pienākumus.
Iesniegumā teikts, ka saskarsmē ar policijas darbiniekiem Gobzems aizskāra policijas darbinieka godu un cieņu, nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Valsts policijas ieskatā, Gobzems pārkāpis Saeimas deputātu Ētikas kodeksu un policija lūdza Saeimas prezidiju izvērtēt Gobzema rīcību. Tika lūgts iespējamu pārkāpumu gadījumā nosūtīt materiālus Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai jautājuma izlemšanai par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas ierosināšanu.
Otrdien atbildīgā Saeimas komisija vērtēja deputātu iesniegumu, kurā parlaments aicināts ierosināt Saeimas deputātu Ētikas kodeksa pārkāpuma lietu par Gobzema uzvedību.
Komisijas sēdē Gobzema advokāts Jānis Dzanuškāns norādīja, ka "nejuristiem" varētu likties, ka Valsts policijas vēstulē uzskaitītie Gobzema pārkāpumi ir izsvērti un izvērtēti, tomēr Dzanuškāns "kā jurists" norādīja, ka Valsts policijas izklāsts par Gobzema rīcību ir "neargumentēts atsevišķu apstākļu izklāsts".
Dzanuškāna vērtējumā, Gobzems nav izdarījis tādus noziegumus, kādus viņam inkriminē. Tāpat advokāts pauda, ka Valsts policija falsificē notikumu liecinieku liecības.
Dzanuškāns arī skāra Valsts policijas vēstulē minētos pārmetumus, ka Gobzems lieto necenzētu leksiku (lamu vārdu krievu valodā) un policijas darbiniekus aizskarošus kriminālā žargona izteicienus. Pēc Dzanuškāna teiktā, valstī nav neviena normatīvā akta, kurā būtu uzskaitīti cenzēti un necenzēti vārdi, tāpēc Valsts policijas vērtējums par necenzētu vārdu lietojumu ir subjektīvs.
Komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) piebilda, ka "nav jābūt necenzētu vārdu enciklopēdijai, lai saprastu, kas civilizētā sabiedrībā ir pieņemama leksika, kas neitrāla leksika un kas tāda nav". Tomēr Dzanuškāns atsaucās uz savu pieredzi, skolas laikā iepazīstoties ar tautasdziesmām Dainu skapī, kurā ir atrodami vārdi, kurus advokāts neatļautos lietot, lai gan arī tie tiek uzskatīti par latviešu valodas genofondu.
Gobzema advokāta vērtējumā, ir jābūt juridiskiem kritērijiem par to, kas ir necenzēta leksika, pretējā gadījumā vērtējums par šādu leksiku ir subjektīvs. Kursīte-Pakule tomēr norādīja uz filoloģijas aspektiem, proti, ka "pliks cilvēks pirtī nav tas pats, kas pliks cilvēks tribīnē". Viņas vērtējumā, šāda izpratne ir attiecināma arī uz leksiku.
Pēc diskusijām deputāti lēma ierosināt lietu, lai vērtētu Gobzema rīcības atbilstību deputātu ētikas kodeksam.
Gobzema rīcība tiks vērtēta, balstoties uz virkni ētikas kodeksa punktu, tostarp tādiem kā deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus; deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.
Tiks arī vērtēts, vai Gobzema rīcība atbilst ētikas kodeksā minētajiem punktiem, kas nosaka, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību; deputāts pakļaujas sabiedrisko kārtību uzturošo amatpersonu likumīgām prasībām; deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli; deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi.
Konstatējot deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija var lemt izteikt Gobzemam mutvārdu vai rakstveida brīdinājumu, vai arī komisija var rosināt liegt deputātam runāt Saeimas sēdē un sagatavo attiecīgu Saeimas lēmuma projektu, vai arī komisija varētu rosināt izslēgt Gobzemu uz vienu līdz sešām Saeimas sēdēm.
Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) sāka 61 administratīvā pārkāpuma procesu par Gobzema decembrī organizētajām aktivitātēm, savukārt Kurzemes likumsargu darbības izvērtēšanai uzdots veikt dienesta pārbaudes, iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
2021. gada 15. decembrī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja tiesību ekspertu vērtējumu par Satversmes 29. pantā noteikto par deputāta neaizskaramību, secinot, ka Gobzema vairākkārtēja aizturēšana decembrī dažādās Latvijas pilsētās nebija politiski motivēta.
Gobzems par deputāta ētikas pārkāpumiem iepriekš jau ticis izslēgts no Saeimas sēdēm.
Pērn septembrī Saeimas deputāti atbalstīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšlikumu sodīt Gobzemu ar izslēgšanu no sešām parlamenta sēdēm par Saeimas kārtības ruļļa pārkāpšanu. Sods tika pamatots ar Gobzema rīcību, 2. septembrī ierodoties uz Saeimas sēdi un neuzrādot Covid-19 sertifikātu vai testu, tādējādi izjaucot Saeimas klātienes sēdes norisi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
