NEPLP reformēšana un mediju neatkarība – Saeima uzklausa mediju uzrauga pretendentus

Otrdien Saeimas atbildīgā komisija uzklausīja bijušo Latvijas Radio 5 – Pieci.lv – programmas direktori Ilvu Milzarāju, bijušo labklājības ministres Ramonas Petravičas padomnieku Jāni Zariņu, bijušo AS "CBB Konsultāciju birojs" departamenta direktoru Mareku Gruškevicu, SIA "NT Piedzīvojumi" valdes locekli Andri Plakanu un SIA "Hive" valdes priekšsēdētāju Ivaru Belti.

Uzrunājot komisijas locekļus, bijusī Latvijas Radio 5 – Pieci.lv – programmas direktore Ilva Milzarāja informēja, ka viņa, kopš 2021. gada 18. septembrī pameta darbu Latvijas Radio, patlaban nav darba attiecībās un velta laiku, apgūstot projektu vadību. Stāstot par iepriekšējo darba pieredzi, NEPLP locekļa amata kandidāte norādīja, ka viņai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze darbā medijos, tostarp Latvijā pirmajā komerciālajā televīzijā "NTV5", Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu dienestā. Savukārt darba Valsts kontrolē Milzarājai viņai devis izpratni par valsts likumiem un publisko līdzekļu izlietojumu.

Vērtējot līdzšinējo NEPLP darbu, Milzarāja atzina, ka līdz šim mediju uzraugs bijis "lielais, vārdā nenosauktais, no kā visiem jābaidās". Analizējot pēdējo gadu NEPLP preses paziņojumus, Milzarāja secinājusi, ka regulators koncentrējas uz nozares regulēšanu un sodīšanu, tomēr amata pretendente uzskata, ka bez šīm funkcijām NEPLP vairāk būtu jādomā par to, kā attīstīt un atbalstīt medijus.

Deputāte Eva Mārtuža (JKP) norādīja, ka NEPLP likumā vārdu salikums "redakcionālā atbildība" parādās aptuveni 15 reizes, tāpēc deputāte vēlējās zināt NEPLP amata kandidātes izpratni par šo jēdzienu. Milzarāja skaidroja, ka NEPLP nevar ietekmēt plašsaziņas līdzekļus un to redakcijas. Viņas ieskatā, svarīgāk tomēr ir nodrošināt mediju redakcionālo neatkarību.

Mārtuža tomēr uzsvēra, ka "redakcionālā atbildība" NEPLP likumā ir minēta daudz biežāk nekā "redakcionālā neatkarība", kas deputātei ļauj secināt, ka tā likuma izpratnē ir otrajā vietā aiz "redakcionālās atbildības".

Deputāts Boriss Cilevičs (S) vēlējās zināt, kādus kritērijus būtu iespējams piemērot, lai izvērtētu, vai medijs rīkojas atbilstoši labas žurnālistikas principiem. Milzarāja norādīja, ka profesionālā žurnālistikā ir augsti kvalitātes un ētikas standarti. Viņa norādīja uz tādiem žurnālistikas pamatprincipiem kā godīga, neatkarīga un objektīva informācijas iegūšana un atainošana, lai sabiedrība pati varētu izdarīt savus secinājumus par notikumiem.

Milzaraja rezumēja, ka "mēs nevaram aiziet tik tālu, ka žurnālistu darbu kāds kontrolē no malas, jo mediji ir ceturtā vara un pakļaut to ārpuses kontrolei nav pieļaujami".

Bijušais labklājības ministres Ramonas Petravičas padomnieks Jānis Zariņš, kurš iepriekš bijis "TV3" ziņu reportieris, strādājis radio "SWH" un Latvijas Radio ziņu dienestā, atzina, ka viņš kopš 2021. gada 2. jūnija nav darba attiecībās, tāpēc viņš mēģina meklēt nopietnu darbu un NEPLP būtu šāda darba vieta.

Zariņš stāstīja, ka viņš mediju nozarē darbojas vairāk nekā 15 gadus un darbs NEPLP būtu pagrieziena punkts, kas ļautu risināt komerciālo mediju problēmas, sevišķi tās, ko izgaismoja Covid-19 pandēmija, piemēram, dezinformācija, informatīvās telpas aizsardzība, medijpratība.

Tāpat Zariņš norādīja, ka svarīgs risināms jautājums ir reklāmas tirgus, jo patlaban reklāmas līdzekļi tiek globālajiem medijiem, bet vietējam tirgum tos ir grūtāk noturēt. Zariņš arī uzsvēra nepieciešamību stiprināt reģionālos medijus.

Tā kā Zariņam ir pieredze satura radīšanā, viņš darbā NEPLP gribētu sākt diskusiju par kvalitatīvu saturu, tā daudzveidību, lai skatītāji un klausītāji izvēlētos vietēji radītu saturu, nevis patērētu tikai globāli radītu saturu.

Atbildot uz Cileviča jautājumu par kvalitatīva satura kritērijiem, Zariņš norādīja, ka tie ir viedokļu dažādība, medijos atspoguļoto tematu loks u.c. Viņa ieskatā, mediju radīto saturu var vērtēt, vai tas atbilst valstī spēkā esošajiem likumiem, tomēr, Zariņa ieskatā, svarīgi saturu vērtēt arī subjektīvi, ar veselo saprātu. "Kvalitāti ne vienmēr var vērtēt ar likuma punktu," secināja mediju regulatora amata kandidāts.

Mārtuža vēlējās zināt arī Zariņa izpratni par "redakcionālo atbildību", uz ko NEPLP locekļa amata kandidāts norādīja, ka medijos ir redakcionālā neatkarība un tajā nevar iejaukties.

Vienlaikus Zariņš norādīja uz nepieciešamību veikt grozījumus NEPLP likumā, bet konkrētas izmaiņas amata pretendents neminēja, jo par tām būtu jādiskutē ar nozari.

Trešais šodien uzklausīties NEPLP locekļa amata kandidāts bija bijušais AS "CBB Konsultāciju birojs" departamenta direktors Mareks Gruškevics, kurš patlaban neesot algota darba attiecībās, bet veic sabiedrisko darbu, bez atlīdzības strādājot "Radio Marija Latvja" un vadot Latvijas Finanšu tehnoloģiju asociāciju.

Gruškevics pieteicies konkursā uz NEPLP locekļa amatu, jo viņš domājis par nekomerciālo radio dzīvotspēju Latvijā. Viņa ieskatā, medijus regulējošajā likumā būtu jāparedz vieta arī nekomerciālam radio, lai veicinātu pilsoniskas iniciatīvas satura veidošanā. Viņš skaidroja, ka patlaban plašsaziņas līdzeklis var būt tikai komersants, turpretī nekomerciāliem subjektiem nav juridiska ietvara, kādā tie varētu pretendēt uz medija statusu.

"Esošais NEPLP likums ir novecojis. Tajā par mediju var kvalificēties tikai komersants, bet būtu jāpanāk likuma grozījumi vai jāizstrādā jauns likums, kas ietu roku rokā ar jaunajām tendencēm attiecībā uz satura ražošanu," klāstīja Gruškevics.

Tāpat NEPLP locekļa amata kandidāts uzskata, ka regulatoram būtu jāpievērš lielāka uzmanība reģionālajiem medijiem, jāsniedz tiem atbalsts. Gruškevica ieskatā, svarīgi arī veicināt medijpratību, sevišķi senioru vidū.

Deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP) vēlējās zināt Gruškevics nostāju jautājumā par NEPLP attieksmi pret interneta medijiem, uz ko regulatora locekļa amata pretendents norādīja, ka nepieciešams reģionālajiem medijiem radīt tādu vietni, kādu sabiedriskajiem medijiem nodrošina portāls "lsm.lv". Gruškevica ieskatā, interaktīva mājaslapa padarītu komunikāciju ar lietotāju abpusēju.

Viņa vērtējumā, NEPLP būtu jādomā par atbilstošu resursu piešķiršanu medijiem, kas rada savu saturu. Kā piemēru Gruškevics minēja radio, kur būtu svarīgi atbalstīt tādas frekvences, kas tiešraidē nodrošina diskusijas un atgriezenisko saiti ar klausītājiem, nevis 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā nodrošina tikai mūzikas atskaņošanu.

Ceturtais pretendents uz NEPLP locekļa amatu SIA "NT Piedzīvojumi" valdes loceklis Andris Plakans savu vietu mediju regulatorā redz kā "tehnisku cilvēku ar tehnisku skatījumu", viņš sevi dēvē par inženieri ar cēloņsakarību redzējumu. "Tehniskie cilvēki puča laikā nodrošināja Latvijas Radio skanējumu, jo redzēja lietas savādāk," piebilda Plakans.

Vērtējot līdzšinējo NEPLP darbu, Plakans norādīja, ka regulators par maz komunicējis ar nozari, kā arī kūtri iesaistījies Eiropas Savienības (ES) direktīvu ieviešanā, piemēram, kas attiecas uz koplietošanas platformu kontroli. Tāpēc amata kandidāts sevi redz redz regulatorā kā Latvijas interešu aizstāvi ES institūcijās.

"NEPLP dara labu darbu, aizliedzot to mediju darbību, kas neievēro Latvijas likumus, tomēr šis jautājums arī ir skatāms no tehnoloģiju viedokļa, piemēram, kad kad tiek aizliegta kāda radio kanāla darbība, bet šis radio turpina raidīt internetā. Mēs varam veikt stingrāku regulāciju," pauda Plakans, piebilstot, ka Latvijā ir jādomā par mediju tehnoloģiju attīstību, digitālā radio ieviešanu, nekomerciālo radio veidošanu.

Mārtuža vēlējās zināt NEPLP locekļa amata kandidāta priekšlikumus, kādā veidā tehniski būtu iespējams liegt bērniem piekļūt pornogrāfiskam saturam un azartspēlēm. Plakans sacīja to var risināt, uzliekot pienākumu interneta piegādātājiem bloķēt lapas ar šādu saturu, kā mācīt iedzīvotājus pašus, kādā veidā šādas lapas var bloķēt mājas rūterī. Viņš arī piebilda, ka šajās lapās nereti ir daudz reklāmu, kas apiet Latvijas jurisdikciju, tāpēc būtu jādomā par šādām lapām piemērojamu nodokli, kā tas ir citās Eiropas valstīs.

Cilevičs atzina, ka tehnoloģiju jautājumi ir būtiska NEPLP darba sastāvdaļa, tomēr ne mazāk būtiski ir satura jautājumi, tāpēc deputāts vēlējās zināt Plakana attieksmi par to, kā vērtēt kvalitatīvu saturu un tā atbilstību žurnālistikas ētikas principiem. Plakans atzina, ka šis jautājums ir ārpus viņa ziņām. "Mani kolēģi ir daudz zinošāki šajā jomā, bet es pārstāvu tehnisko jomu. Katrā ziņā ir svarīgi tādi standarti kā latviešu valoda un cīņa pret viltus ziņām. Latvijas Televīzija un Latvijas Radio šajā ziņā ir standarta nesēji," secināja Plakans.

Piektais otrdien uzklausītais NEPLP locekļa amata kandidāts bija SIA "Hive" valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, kurš mediju regulatorā vēlas stiprināt medijus, aizsargāt un uzraudzīt informatīvo telpu. Belte atsaucās uz savu profesionālo pieredzi vairāk nekā 15 gadu lakā vadot gan dažādus elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, gan laikrakstu. "Es šo nozari pārzinu no pārvaldes viedokļa, zinu, kas tai sāp, kādas kļūdas tiek pieļautas," atzina Belte.

Ja viņš tiktu iecelts NEPLP, Belte vēlētos strādāt ar virkni jautājumu, tostarp Latvijas reklāmas līdzekļu aizplūšanu uz globālajām vietnēm. Viņš uzsvēra, ka uzņēmumu ieņēmumi ir viena no svarīgākajām lietām, lai mediju vide būt stipra, tāpēc šeit svarīgi esot tieši reklāmas ieņēmumi.

"Reklāmas nauda nav pazudusi, bet liela daļa aiziet lielajiem spēlētājiem – Facebook, Youtube, Google, par to netiek maksātai nodokļi un šī nauda nepaliek nozarē. Ir labi, ka Eiropas organizācijas sākušas risināt šo jautājumu," klāstīja Belte.

Beltes vērtējumā, līdz šim mediju uzraugs "sarkaniem vaigiem" meties virsū Latvijā reģistrētiem medijiem, lai vērtētu, cik to darbība atbilst Latvijas prasībām, turpretī mazāk tiek pievērsta internetam, kas ir "pelēkā zona". Tāpat viņš atzina, ka darbā NEPLP Beltem būtu svarīgi stiprināt žurnālistiku, kam patlaban nesokas viegli. Viņš liktu akcentu uz žurnālistikas atbalstu.

Viņa ieskatā, valsts mediju atbalsta programmām būtu jābūt vērstām uz medijiem, kas uztur "dzīvu žurnālistiku", nevis tiem, kas "vienkārši spēlē mūziku, rāda puķītes un kaķīšus".

NEPLP locekļa amata kandidāts arī norādīja uz nepieciešamību risināt pirātisma problēmu plašsaziņas līdzekļu tirgū. "Pirātisms pieaug. "ss.lv" ir vairāk nekā 200 sludinājumu, kas piedāvā pieslēgt Krievijas kanālus un kas nemaksā ne nodokļus, ne autortiesības. Šī joma ir jākontrolē, ja gribam aizsargāt informatīvo telpu," pauda Belte.

Cilevičs vēlējās zināt arī šī NEPLP locekļa amata kandidāta viedokli par satura kvalitātes kritērijiem un to atbilstību žurnālistikas ētikas pamatprincipiem. Belte pauda pārliecību, ka NEPLP ir vairāk jāorientējas uz likuma pārkāpumu konstatēšanu, nevis tā kā līdz šim – uz sabiedriskajiem medijiem, to saturu, kādiem cilvēkiem būtu jāstrādā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. "NEPLP jābūt šaurākam redzējumam par satura vērtējumu un maksimāli neiejaukties saturā," rezumēja Belte.

Rukšāne-Ščipčinska vaicāja, vai esošais atbalsts komerciālajiem medijiem ir adekvāts, uz ko Belte norādīja, ka ir tādi mediji, kas pandēmijas laikā ir auguši un vienlaikus pieteikušies valsts atbalstam, tomēr, viņa vērtējumā, neatkarīgi no medija finansiālā stāvokļa, svarīgākais kritērijs ir žurnālistika.

Trešdien, 19. janvārī, komisija uzklausīs pārējos NEPLP locekļu amata kandidātus – esošo NEPLP priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu, "Mix Media Group" producentu Aleksandru Šuņinu, NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju Ievu Druvieti, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Kristeru Pļešakovu un NEPLP locekli Patriku Grīvu.

NEPLP locekli amatā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima.

Jau ziņots, ka trim no četriem NEPLP locekļiem šī gada februārī beigsies pilnvaru termiņš. Tie ir Ivars Āboliņš, Patriks Grīva un Aurēlija Ieva Druviete. Darbu turpinās Ieva Kalderauska.

NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Padome uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona.