2022. gadā pedagoģijas studiju programmās ir "pazudušas" 53 budžeta vietas. Lai šo situāciju izpētītu, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē tās priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis (A/P) uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sagatavot izvērstu skaidrojumu par radušos situāciju.
Nozares arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka budžeta vietu skaits šogad ir samazinājies, taču IZM pārstāve skaidroja, ka budžeta vietām atvēlētais finansējums ir vien nedaudz pārdalīts starp pedagoģijas studiju programmām.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja iepazīstināja ar datiem par budžeta vietu sadalījumu augstskolās pedagoģijas virzienā.
Vanaga sacīja, ka nav pieļaujams turpmāks budžeta vietu samazinājums, jo darba vidē akūti trūkst pedagogu un atbalsta personāla, tāpat ir arī nepietiekama skolotāju ataudze.
LIZDA priekšsēdētāja atsaucās uz Latvijas Pašvaldību savienības pētījumu, kurā konstatēts, ka Latvijas pašvaldības trūkst aptuveni 2030 pedagogu – 700 pirmsskolās un 1330 vispārizglītojošajās skolās.
"Tas pierāda, ka šo speciālistu trūkst. Ir tieši pretēji – jāmeklē lielāks atbalsts pedaogoģijas studentu atbalstam," teica Vanaga.
IZM pārstāve Diāna Laipniece gan skaidroja, ka kopumā pēdējo gadu laikā budžeta vietu skaits izglītības tematiskās grupas studentiem pieaudzis.
"Nav nekādu mistisku budžeta vietu, kas mētājas apkārt nevienam nevajadzīgi un ir kaut kur citur pārdalīti. Jā ir par 53 budžeta vietām mazāk – notikusi pārdale starp vecajām un jaunajām izglītības programmām. Jaunās mēdz būs drusku dārgākas, tajā skaitā maģistratūras un doktorantūras līmeņa studijas," skaidroja Laipniece.
Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (JKP) padomnieks Jānis Ozols skaidroja, ka galvenā problēma ir pedagogu trūkums skolās, tāpēc šo jautājumu ir jāskata kompleksi, nevis tikai vienu instrumentu – topošo pedagogu budžeta vietu skaitu.
Laipniece uzsvēra, ka jāpievērš lielāka uzmanība topošo pedagogu atlasei. Viņa norādīja, ka pērn vidējais Centralizēto eksāmenu (CE) rezultāts matemātikā studentiem, kuri uzsāka mācības izglītības, pedagoģijas un sporta virzienā, bija zemāki nekā valstī vidējie. Ja vidējais matemātikas CE rezultāts Latvijā bija 42,53%, tad šiem studentiem tas bija 34,49%.
Jāatgādina, ka samilzusi problēma saistībā ar pedagoģijas studentiem ir tā, ka daudzi paralēli studijām jau uzsāk darbu savā nozarē. Tā rezultātā klātienes studijas viņai nomaina uz neklātienes. Taču neklātienes studentiem nav iespējas pretendēt uz budžeta vietu.
LIZDA priekšsēdētāja izteica priekšlikumu par budžeta vietu ieviešanu neklātienē studējošajiem. Laipniece pauda atbalstu šai iecerei, taču viņa norādīja, ka tādā gadījumā būtu nepieciešams papildu valsts finansējums, lai to īstenotu.
Jau vēstīts, ka aptuveni 70% studentu, kas mācās izglītības zinātņu tematiskajā grupā, par studijām maksā paši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
