Kaimiņš atzinīgi novērtē līdzšinējās NEPLP vadības darbu; komisija noslēdz iztaujāšanu  (3)

Trešdien komisija uzklausīja NEPLP locekļu amata kandidātus – līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāju Āboliņu, viņa vietnieci Druvieti un NEPLP locekli Patriku Grīvu, kā arī "Mix Media Group" producentu Aleksandru Šuņinu un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Kristeru Pļešakovu.

Tagadējais NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš uzsvēra, ka viņš, atkārtoti pretendējot uz mediju uzrauga locekļa amatu, vēlas "konsekventi un stingri saglabāt esošo NEPLP kursu".

Viņš informēja, ka padome pirms diviem gadiem noteica prioritātes, no kurām svarīgākā ir Latvijas informatīvās telpas drošība, ar to saprotot vietējo mediju kapacitātes stiprināšanu, sistēmas "konsultē vispirms" ieviešanu, mediju patieso labuma guvēju pārbaudes sistēmu. Tāpat svarīgs aspekts arī turpmāk būs kabeļoperatoru nozares uzraudzība. Pēc NEPLP vadītāja teiktā ir plānots piesaistīt starptautisku auditoru, lai pārliecinātos, kā šī joma funkcionē.

Āboliņš stāstīja, ka NEPLP līdz šim lēmusi slēgt vairākas televīzijas programmas, tomēr daļa šo programmu pieejamas kā pirātisks saturs, tāpēc arī šogad mediju uzraugs turpinās cīnīties pret pirātismu, rīkojot informatīvas kampaņas.

Tāpat NEPLP šogad plāno izveidot medijpratības platformu, kur studenti, skolēni un citi interesenti vienuviet varētu iegūt informāciju par medjpratību.

Āboliņš arī informēja, ka 2023. gadā spēku zaudēs esošā "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija", tāpēc jau šā gada februārī tiks sākts darbs pie jaunas stratēģijas izstrādes.

Deputāts Boriss Cilevičs (S) vēlējās zināt, kādu saturu plānots piedāvāt galvenokārt krievu valodā translēto kanālu vietā, kuri ar NEPLP lēmumiem tika slēgti. Āboliņš norādīja, ka jau tagad šo funkciju pilda sabiedriskā medija vietne mazākumtautībām. Vienlaikus NEPLP vadītājs atzina, ka arī tagad Latvijā retranslējamo programmu sarakstā ir pieejams saturs krievu valodā.

Saeimas deputāte Eva Mārtuža (JKP) sacīja, ka līdz šim NEPLP, no vienas puses, nodrošināja žurnālistu brīvību, no otras puses, politisko atbildību. Deputāte vēlējās zināt, vai NEPLP arī turpmāk vērsīsies tikai pret ārvalstu mediju radīto saturu, vai arī vērsīsies pret "to ļaunumu, ko nodara mūsu pašu mediji ar antidemokrātisku saturu". Āboliņš sacīja, ka NEPLP darbība ir pakļauta likumam, bet gadījumā, ja kāds medijs pārkāpj likumu, piemēram, kurinot naidu vai aicinot uz militāru konfliktu, tad mediju uzraugs rīkojas.

Mārtuža precizēja jautājumu, vai Āboliņa "mērķis ir aizstāvēt to, kas nav dabisks", tomēr komisijas vadītājs Kaimiņš mudināja Āboliņu uz šādu jautājumu neatbildēt.

Noklausījies NEPLP vadītāja sacīto, Kaimiņš piebilda, ka viņš labprāt arī nākotnē turpinātu sadarbību ar Āboliņu, ja viņš tiks atkārtot apstiprināts NEPLP sastāvā.

Līdzšinējā NEPLP priekšsēdētāja vietniece Druviete informēja deputātus par savām atbildības jomām padomē, norādot, ka viņa strādā ar medijpratības jautājumiem, kā arī nodrošina starptautisko sadarbību, tostarp ar Eiropas Savienības institūcijām. Druvietes prioritāte jau kopš stāšanās amatā arī esot pētniecība, proti, katru gadu investējot dažādos pētījumos, lai NEPLP pieņemtu datos balstītus lēmumus.

Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) vaicāja par Latvijas un starptautisko institūciju sadarbību drošības jautājumos hibrīdkara apstākļos. Druviete informēja, ka vēl pirms trim gadiem izpratne par hibrīdkaru nebija tik liela, bet patlaban par šo jautājumu tiek runāts aizvien vairāk.

Savukārt Cilevičs vaicāja, vai Latvijā būtu jāpieņem regulējums, kas uzliktu pienākumu reģistrēties kā medijiem pilnīgi visiem, kas piedalās Latvijas mediju tirgū, ieskaitot tos, kas sevi par medijiem neuzskata, piemēram, influenceri.

Druviete pauda pārliecību, ka Latvijā ir nepieciešams mediju reģistrs, lai skaidri saprastu, kas ir medijs, un varētu pretendēt uz valsts atbalstu. Runājot par influenceriem, Druviete sacīja, ka šajā jomā Eiropa nav vienota regulējuma, lai gan būtu nepieciešami kritēriji, kas noteiktu, kurā brīdī influenceris kļūst par mediju. Viņa piebilda, ka Eiropā ir tādi influenceri, kas spēj piesaistīt lielāku auditoriju, nekā tradicionālie mediji. "Tas ir nākamais solis, par ko jādomā ar Latvijā," piebilda Druviete.

Tāpat Druviete papildināja Āboliņa pausto par medijpratības platformas izveidi, kurā iecerēts ietvert visu informāciju, kas jebkad radīta par medijpratību.

Komisijas vadītājs Kaimiņš arī Druvietes līdz šim paveikto novērtēja atzinīgi un pauda cerību turpināt sadarbību "šādā pašā formātā".

Savukārt NEPLP loceklis Patriks Grīva norādīja uz plāniem veikt izmaiņas elektronisko plašsaziņas līdzekļu normatīvajā regulējumā – "pakāpeniski, nevis uzreiz". Tāpat viņš norādīja uz Latvijas informatīvās telpas stiprināšanas nozīmi, sevišķi valsts pierobežā. "Šajā jautājumā neesam būtiski pavirzījušies, jo pierobežā ir daudz nelegālu kanālu un tas ir drauds mūsu informatīvajai telpai. Šis ir jārisina nopietnāk, nekā līdz šim," secināja Grīva.

Tāpat viņš atzina, ka tradicionālie mediji ir beiguši pastāvēt, ja tie nestrādā sinerģijā ar digitālām platformām. Grīva norādīja, ka medijus uztrauc reklāmas naudas zaudēšana, jo tā aizplūst uz tādām globālām platformām kā "Google", "Facebook" u.c. NEPLP loceklis atzina, ka daļēji šo problēmu risinātu Eiropas Komisijas ideja par digitālo nodokli, tomēr tā ieviešana prasīs pārāk daudz laika.

Tāpēc Grīvas ieskatā, Latvijas mediju izaicinājums ir "ieņemt globālās platformas", proti, radot savu saturu un ievietojot to šajās platformās, tādējādi vietējie reklāmdevēji novērtētu mediju spējas izmantot sīs globālās platformas. Lai veicinātu vietējo mediju digitalizāciju, Grīva iesaka paredzēt šim mērķim finansējumu, ko mediji varētu ieguldīt tehnoloģijās un aplikāciju izstrādē.

Cilevičs vēlējās zināt Grīvas viedokli par iespējām piedāvāt saturu krievu valodā to kanālu vietā, kuru darbība Latvijā ir liegta. Padomes loceklis atkārtoja Āboliņa teikto, ka šo funkciju jau pilda sabiedrisko mediju platforma mazākumtautībām, kā arī "Latvijas Radio 4" joprojām esot vispopulārākais krievu valodā raidošais radio kanāls Latvijā. Tāpat, pēc Grīvas teiktā, netrūkst televīzijas kanālu, kas raida krievu valodā. Cilevičs, noklausījies atbildi, piebilda, ka viņš cer ar Grīvu turpināt šo sarunu.

Grīva arī atbildēja uz deputāte Daces Rukšānes-Ščipčinskas (AP) jautājumu par atbalstu komerciālajiem medijiem, apgalvojot, ka Covid-19 krīzē NEPLP paredzēja atbalstu satura radīšanai, bet turpmāk būtu nepieciešams valsts finansējums, lai mediji varētu ieguldīt digitālajā vidē.

Komisijas vadītājs Kaimiņš pateicās Grīvam par sniegto redzējumu un paveikto NEPLP.

Ceturtais uzklausītais NEPLP locekļa amata kandidāts, "Mix Media Group" producents Aleksandrs Šuņins norādīja deputātiem, ka viņš visu mediju uzrauga padomes locekļu amata pretendentu vidū ir "vienīgais reālais žurnālists", kurš pārzina nozari no iekšpuses, jo viņš ikdienā komunicē ar "reāliem cilvēkiem un saprot viņu problēmas".

Domājot par darbu NEPLP, Šuņins norādīja uz informatīvās telpas un valsts drošība ciešo saistību. Viņa ieskatā, NEPLP uzdevums ir stiprināt Latvijas mediju konkurētspēju, sniedzot finansiālu atbalstu, tāpat nepieciešams veikt kabeļoperatoru auditu, lai cīnītos pret pirātisku saturu, un medijpratības veicināšana.

Šuņins mudināja arī runāt par meidju atbildību, tostarp nepieciešamību pašiem medijiem atzīt kļūdas, kas ilgtermiņā vairos uzticību medijiem.

Viņa vērtējumā, NEPLP līdz šim vairāk koncentrējies uz sodīšanas funkciju, bet 21. gadsimtā vairāk būtu jārunā par attīstību un sadarbību; NEPLP būtu jāieklausās un jārunā ar cilvēkiem. "Padomei ir jābūt tai, kas palīdz risināt problēmas valstiskā līmenī un palīdz vietējiem medijiem," rezumēja NEPLP locekļa amata kandidāts.

Piektais pretendents uz NEPLP locekļa amatu, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs pievienojās citu pretendentu paustajam, ka NEPLP nedrīkst būt represīva, bet gan tai jābūt konsultatīvai iestādei, kas ļautu mediju tirgum attīstīties. Viņa ieskatā, būtu jāliek pamats atbalsta mehānismam, kas stiprinātu mediju kapacitāti. "Tagad atbalstām mediju pastāvēšanu, nevis attīstību. Bet medijiem ir jādod makšķere, nevis zivs," uzskata Pļešakovs.

Mediju uzrauga padomes locekļa amata kandidāts arī rosina domāt stratēģiski, nosakot ilgtermiņa attīstības virzienus. Kā piemēru viņš minēja nepieciešamību radīt tehnoloģiski neitrālu nozares regulāciju, kā arī radīt tādus atbalst risinājumus medijiem, kam nebūtu ietekmes uz valsts budžetu.

Savukārt īstermiņā, pēc Pļešakova domām, jāturpina iesāktais darbs, ierobežojot nelegālo programmu retranslēšanu interneta vidē, jāierobežo video katalogi, lai Latvijas informatīvajā telpā neiekļūtu nelicencēti pakalpojumi, kas būtībā būtu licencējami.

Pļešakovs norādīja, ka viņš sevi redz NEPLP kā personu, kas strādā ar juridiskiem jautājumiem. "Varu iedziļināties pieņemto lēmumu juridiskajos aspektos, jo bieži lēmumi skar cilvēktiesības. Ja tiek noteikti kādi ierobežojumi, tad ir jāvērtē, vai netiek skartas kādas pamattiesības. Un tas nav vienkārši. Es spētu dot labu ieguldījumu procesos, kas saistīti ar likumu izmaiņām. Apsveicami, ka NEPLP pēdējā laikā šo attīsta," teica Pļešakovs.

Noklausījušies visus NEPLP locekļu amatu pretendentus, Saeimas atbildīgā komisija piektdien, 21. janvārī, plāno pārrunāt ar konkursu saistītus jautājumus.

Otrdien, 18. janvārī, Saeimas atbildīgā komisija uzklausīja bijušo Latvijas Radio 5 – Pieci.lv – programmas direktori Ilvu Milzarāju, bijušo labklājības ministres Ramonas Petravičas padomnieku Jāni Zariņu, bijušo AS "CBB Konsultāciju birojs" departamenta direktoru Mareku Gruškevicu, SIA "NT Piedzīvojumi" valdes locekli Andri Plakanu un SIA "Hive" valdes priekšsēdētāju Ivaru Belti.

Pirmajā sarunu raundā uzklausītie NEPLP locekļu amata kandidāti iezīmēja virkni veicamo darbu, tostarp stiprināt mediju redakcionālo neatkarību un reģionālos medijus, veikt izmaiņas NEPLP likumā, cīnīties pret pirātiska satura izplatīšanu, aktīvāk domāt par elektronisko plašsaziņas līdzekļu tehnisko nodrošinājumu.

NEPLP locekli amatā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima.

Jau ziņots, ka trim no četriem NEPLP locekļiem šī gada februārī beigsies pilnvaru termiņš. Tie ir Ivars Āboliņš, Patriks Grīva un Aurēlija Ieva Druviete. Darbu turpinās Ieva Kalderauska.

NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Padome uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona.