Šo gadu gribētu redzēt kā tādu tālāku Latvijas industrializācijas gadu – turpināsim strādāt kopā ar Latvijas industriju, lai attīstītu mūsu piegāžu ķēdes, armijas apgādi un veicinātu Latvijas eksportu, 2022. gada plānus aizsardzības nozarē trešdien preses konferencē ieskicēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
"Runājot par šī gada plāniem, neskaitot industrializāciju, esmu devis uzdevumu ministrijai un komandierim nākt pie manis ar ziņojumu par to, kādā veidā varam veiksmīgāk audzēt personāla skaitu – mums ir vajadzīgi jauni karavīri, jauni zemessargi un jauna pieeja, kā to mērķi sasniegt. Šis jautājums vēl ir procesā," preses konferencē žurnālistiem sacīja ministrs, akcentējot, ka tiek izsvērtas dažādas metodes, tai skaitā intensīvāku pieeju valsts aizsardzības mācības apgūšanai.
Lai gan valsts aizsardzības mācību kā obligātu mācību priekšmetu vidējās izglītības iestādēs paredzēts ieviest no 2024. gada 1. septembra, šobrīd 11. klasēs ir aptuveni 1200 skolēni, kas to apgūst, atzina ministrs.
Lai popularizētu valsts aizsardzības mācību 2022. gadā, ministrijas uzdevumos ir dubultot aizsardzības mācības grupu skaitu, popularizēt un organizēt šādu mācību nometnes, kā arī sagatavot instruktorus.
Paredzēts, ka no 2022. gada 1. septembra visiem jaunsargu instruktoriem papildus militārajai izglītībai jābūt arī augstākajai pedagoģiskajai izglītībai.
Attiecībā uz kara aviāciju ministrs uzsvēra, ka tas ir dārgi, un Latvijas budžets to nevar "pacelt", tādēļ jādomā par alternatīvam, kas saistītas ar gaisa spēkiem – plānots iegādāties četrus helikopterus. Tāpat tuvākā laikā tiks likts uzsvars uz dažādu veidu dronu iegādi.
Palīdzība Ukrainai
"Zinām, ko dosim Ukrainai, bet precīzāk pateiksim, kad šīs lidmašīnas nolaidīsies Ukrainas lidostā," sacīja Pabriks, paredzot, ka tur būs gan Latvijas ražojumi, gan lietas, kas ir noliktavās un kas Ukrainas aizsardzībai var būt ļoti svarīgas. "Esam gatavi piegādāt gan neletālas, gan letālas lietas," pavēstīja ministrs.
"Mēs, protams, neesam vienīgie [kas sniegs palīdzību Ukrainai], bet es nožēloju, ka ir atsevišķas Eiropas valstis, kas nav gatavas to darīt," atzina Pabriks. Viņš minēja, ka Latvijas karavīru sūtīšana uz Ukrainu netiek apsvērta.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par tiešo apdraudējumu Latvijai, Pabriks sacīja, ka tāda nav, tomēr kopīgā draudu temperatūra pēdējos gados un mēnešos ir pieaugusi – tāda ieroču žvadzināšana no Krievijas puses ilgi nav redzēta, un karavīru pulcināšana pie Ukrainas robežām un kiberuzbrukumi šos draudus palielina.
"Ja sāksies kas aktīvāks, nedod dievs, Krievijas iebrukums Ukrainā, mums ir jārēķinās ar dažāda veida papildu izaicinājumiem visā Eiropā.
Vaicāts par reāla iebrukuma ticamību, Pabriks sacīja, ka "mums nav jāspekulē", taču aizsardzības nozare vienmēr rēķinās ar pašu sliktāko variantu. "Ko mēs redzam, pagaidām nekas neliecina par kaut kāda veida deeskalāciju, līdz ar to spriedze tikai pieaug," atzina ministrs.
Kā lielāko paveikto industrijas sakarā 2021. gadā Pabriks nosauca vienošanos ar Somijas valdību par bruņumašīnu ražošanu Latvijā.
Kā 2021. gada sasniegumus Pabriks minēja NBS kaujas spēju celšanu: "Esam sākuši iegādāties jaunus bruņutransportierus, kas iet roku rokā ar mūsu industrijas attīstību. Esam nopietni ieguldījuši militārās infrastruktūras attīstībā," sacīja ministrs, uzsverot, ka pērn īstenotās militārās mācības, kas kopskaitā bijušas 120, militāro bāžu veidošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
