Latvijas prāvākā konfesija - luterāņu baznīca - atšķirībā no pārējām divām lielākajām - katoļiem un pareizticīgajiem - vēl nav pozicionējusi savu viedokli par Latvijas iestāju ES.
Eiropas integrācijas biroja vadītājs Edvards Kušners saka - ES tiesības neregulē baznīcas iekšējo dzīvi. Baznīcu vadītājiem bažas rodoties nevis likumu, bet atsevišķu dalībvalstu prakses dēļ, piemēram, pieļaujot geju laulības.
"Diena" norāda, ka LELB homoseksuālas attiecības uzskata par grēku. Vanags atzīst - ja ES nevarētu īstenot Sinodes rezolūciju par homoseksuālismu, LELB to uzskatītu par būtisku baznīcas brīvības apdraudējumu. Iespējamos draudus gan nesaskata ne LELB ārpus Latvijas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, ne Sarkandaugavas un Krimuldas draudzes mācītājs Austris Rāviņš. Viņš saka - Eiropā baznīca ir šķirta no valsts, tādēļ neiedomājami, ka ES varētu, piemēram, liegt adventistiem svinēt sabatu vai uztiept savas nostādnes attiecībā uz karadienestu.
Ja LELB vienotos atbalstīt Latvijas iestāju ES, tā "300 draudzēs, kas sedz visu Latvijas teritoriju, varētu signālus dot", bet, ja valdības garantijas saņemtas netiks, "būs jāpadomā" - laikrakstam paudis Vanags. Viņš nepiekrīt "Dienas" pieļāvumam, ka šādu LELB pozīciju varētu uzskatīt par šantāžu. Baznīcu tikai interesējot tās aizstāvība.
Rozītis atzīst, ka pirms referenduma "katra sabiedriska grupa" mēģina sev rast maksimālu labumu, tāpēc LELB varot saprast. "Protams, par spīti problēmām, kas varētu nopietni skart dažas ļaužu grupas, piemēram, zemniekus, ilgtermiņā Latvija no ES būtu ieguvēja," uzskata Vanags.
Katoļu arhibīskaps Jānis Pujats jau paziņojis, ka Aglonas svētkos baznīca mudināšot ticīgos balsot par. Arī pareizticīgo baznīca uzskata, ka vienīgā Latvijas perspektīva ir ES, un to vēstīšot baznīcēniem. Tomēr metropolītam Aleksandram neesot skaidra latviešu identitātes un valodas vieta ES, tāpēc neskaidra kļūstot arī Latvijas mazākumtautību nākotne Eiropā.
Baznīcas viedoklis var kļūt par vienu no pēdējiem pilieniem pārpildītā traukā — tā baznīcas nostājas nozīmību sabiedrības viedokļa ietekmēšanā komentē sociologs Aigars Freimanis. Viņš atgādina, ka tradicionāli baznīca kā arbitrs ar padomu līdzējusi izšķirt smagus strīdus, taču, paužot politisku nostāju, tā zaudē tradicionālo distanci. Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks Ringolds Balodis saka — baznīca jāvērtē ne tikai kā reliģiska, bet arī nevalstiska organizācija ar savām aktivitātēm. Tomēr, baznīcas vadītājiem iesaistoties polemikā, jārēķinās, ka baznīcas locekļiem var būt pretēji uzskati, taču "tā jau ir pašu bīskapu problēma".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!