Egilu Zviedri apstiprina SAB vadītāja amatā  (3)

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) informēja, ka viņa vadītā komisija guva pārliecību, ka Zviedris var un spēj ieņem SAB vadītāja amatu un vēl vairāk uzlabot iestādes darbu.

Deputāte Inese Voika (AP) informēja, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks "Attīstībai/Par!" atbalsta Zviedra apstiprināšanu SAB vadītāja amatā. Viņa norādīja, ka Zviedris Latvijas drošības struktūrās strādā kopš 1992. gada un, lai arī viņš nav publiska persona, tomēr Zviedris ir labi zināms un cienīts tepat Latvijā un sabiedroto valstu dienestu vidū.

Opozīcijas deputāts Valērijs Agešins (S) pauda, ka SAB veic nopietnu izlūkošanas un pretizlūkošanas darbu, nodrošina valsts noslēpuma un Eiropas Savienības klasificētas informācijas aizsardzību. Agešins atzina, ka Zviedis ir profesionālis un politiski neitrāls SAB vadītāja amata kandidāts.

Tāpat deputāts atzinīgi vērtēja faktu, ka par Zviedri nav pieejams daudz informācijas, jo "viens no draudiem nacionālajai drošībai ir pļāpīgas amatpersonas, kas neizmanto iespēju paklusēt".

Iepriekš Zviedris atzina, ka SAB galvenos darbības virzienus nosaka likums un Nacionālās drošības padomes un Ministru kabineta lēmumi. Šis ir tiesiskais ietvars, kas nosaka SAB darbību neatkarīgi no tā, kurš ir iestādes vadītājs. "Līdz ar to manā gadījumā ir pašsaprotami turpināt iepriekšējā direktora Jāņa Maizīša iesāktos darbus un uzņemtās saistības," norādīja Zviedris.

Joprojām un nemainīgi SAB darbības prioritārās jomas ir stiprināt pretizlūkošanu, attīstīt izlūkošanas kapacitāti, tai skaitā nemitīgi pilnveidojot kiberspējas, norādīja Zviedris.

Valsts noslēpuma aizsardzības jomā Zviedris uzskata par nepieciešamu atjaunināt normatīvo regulējumu un attiecīgi to modernizēt atbilstoši mūsdienu dzīves nepieciešamībai. Tajā pat laikā viņš ir pārliecināts, ka esošā valsts noslēpuma aizsardzības sistēma ir efektīva un sevi daudzkārt attaisnojusi.

Nacionālo drošību šogad lielā mērā nosaka ģeopolitiskais saspīlējums starp Krieviju un Rietumu valstīm. Šim saspīlējumam ir tieša ietekme uz Baltijas reģiona drošību. Otrs izaicinājums Latvijai ir Baltkrievijas radītais hibrīdapdraudējums un tā sekas, skaidroja Zviedris.

"Tāpat nedrīkstam aizmirst, ka 2022. gada nogalē notiks kārtējās Saeimas vēlēšanas, kas mūsu gadījumā nozīmē pastiprinātu uzmanību riskiem par nedraudzīgo valstu iejaukšanās mēģinājumiem," runājot par savām prioritātēm SAB vadītāja amatā iepriekš izteicās Zviedris.

Jau vēstīts, ka Nacionālās drošības padome 8. janvārī vienojās par SAB direktoru virzīt Zviedri, kurš līdz šim bijis SAB direktora vietnieks, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Zviedris valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992. gada, SAB - kopš 2000. gada. Līdz apstiprināšanai vadošajā amatā viņš bija SAB direktora vietnieks un izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Rīgas Tehniskajā universitātē Zviedris ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā, bet Biznesa augstskola "Turība" – maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.

Viņš strādājis Valdības apsardzes dienestā, Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā (VESAD), Drošības policijā, 2000. gadā kļuvis par SAB Izlūkošanas pārvaldes sevišķi svarīgu lietu inspektoru, 2011. gadā - par SAB Izlūkošanas pārvaldes NVS nodaļas priekšnieks, bet kopš 2014. gada ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Kopš pagājušā gada augusta Zviedris pārstāvējis SAB vadību Eiropas Savienības (ES) un NATO izlūkošanas un drošības dienestu starptautiskajās sanāksmēs, informē prezidenta kanceleja.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits iepriekš norādījis, ka iespējamo kandidātu loks uz SAB direktora amatu ir ļoti šaurs. Atsevišķi uzrunātie iespējamie kandidāti uz SAB vadītāja amatu no šī piedāvājuma esot atteikušies.

Jau rakstīts, ka novembrī 60 gadu vecumā mūžībā devās SAB direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.