Foto: Brīvības pieminekļa pakājē gulst ziedi barikāžu notikumu piemiņai  (9)

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzrunā, kas publiskota sociālajos tīklos, aicināja tāpat kā pirms 31 gada, "kad mēs stāvējām plecs pie pleca," arī šodien "turpināt tādā pašā garā – stāvēt stingri, stāvēt droši, jo vienu mēs zinām – tad, kad mēs stāvam visi kopā, mēs varam pārvarēt jebkuru izaicinājumu".

Kā ziņots, ceturtdien visu dienu II Meža kapos, pie Brīvības pieminekļa un piemiņas vietās Bastejkalnā, godinot 1991. gada 20. janvārī bojā gājušos, tiek nolikti ziedi un sveces.

Savukārt valsts augstākās amatpersonas vērsušās pie sabiedrības video uzrunās.

Tāpat ceturtdien laukumā pie Rīgas apgabaltiesas tika atklāts piemineklis brīvības cīnītājam Gunāram Astram.

1990. gada 4. maijā tika atjaunota Latvijas Republika, taču 1991. gada 1. janvārī, sekojot Latvijas Komunistiskās partijas Centrālas komitejas rīkojumam, specvienība OMON ieņēma Preses namu, lai pārtrauktu to izdevumu drukāšanu, kas atbalstīja Latvijas neatkarību. Nedēļu vēlāk PSRS aizsardzības ministrs paziņoja par desanta vienības nosūtīšanu uz Baltiju.

13. janvāra rītā sākās uzbrukumus Viļņas Televīzijas tornim, kurā bojā gāja 13 cilvēki, bet apmēram 140 tika ievainoti.

Tās pašas dienas vakarā Latvijas Tautas frontes sarīkotajā protesta manifestācijā Rīgā, Daugavmalā, sapulcējās ap 500 000 cilvēku, lai izteiktu savu atbalstu lietuviešiem un paustu gatavību turpināt uzsākto valsts neatkarības atjaunošanas ceļu.

Dienas laikā ap svarīgākajām valsts un sabiedriskajām ēkām sāka celt barikādes, ielas un pieejas ēkām nobloķēja ar lieljaudas tehniku. Mierīgie iedzīvotāji stājās uz barikādēm, parādot pasaulei gatavību ziedot savu dzīvību, aizstāvot Latvijas valsts neatkarību.

Tā kā lielākā daļa nozīmīgo ēku atradās Vecrīgā, tās teritorija kļuva par centrālo barikāžu aizstāvju pulcēšanās vietu. Šaurās ieliņas nobloķēja ar smago tehniku un betona bluķiem, atstājot šauras ejas, pa kurām pārvietoties.

Vairāk par barikāžu laika notikumiem iespējams uzzināt šeit.