Sarūk AT izskatīto lietu skaits un neizskatīto lietu atlikums  (1)

Aizpērn un pērn mazliet ir palielinājies izskatīto lietu skaits – 2018. gadā izskatītas 2920 lietas, savukārt 2019. gadā – 2943 un 2020. gadā 2945. Savukārt neizskatīto lietu atlikums katra gada beigās samazinājies.

"Neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem un grūtībām, ar ko sastopamies jau otro gadu, mums ir gājis normāli – gan statistikas ziņā, gan Senāta stratēģijas izpildes ziņā. Par to jāsaka liels paldies gan visiem senatoriem, gan tiesas darbiniekiem. Mēs visi esam to veicinājuši," AT plēnumā piektdien sacīja AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

"Ir patīkami redzēt, ka normalizējas lietu skaits uz senatoru. Tas samazinās. Kad uz senatoru bija 95, 100 lietas, jau pirms diviem gadiem teicām, ka tas ir par daudz, ka kasācijas instancei šāds lietu skaits ir daudz par daudz. Varbūt tas skaits, kas šobrīd ir administratīvo lietu departamentā šajos apstākļos ir par mazu, bet divu, triju gadu griezumā es redzu šādu skaitli visiem departamentiem," atzina Strupišs, uzsverot, ka tas ir panākams, uzlabojot visu tiesu sistēmas darbu un aktīvi iesaistoties tiesnešu apmācības procesā.

Viņš atzīmēja, ka ir iepriecinoši redzēt, ka samazinās lietu skaits, kas ienāk Senātā. "Man to gribas norakstīt uz to, ka apgabaltiesu spriedumi ir kļuvuši kvalitatīvāki un tādēļ tos mazāk pārsūdz. Vai tas tā ir – to mēs papētīsim," sprieda AT priekšsēdētājs, sakot, ka jebkurā gadījumā tendences ir pozitīvas.

Par nākamā gada prioritātēm, kas saistītas ar iepriekšējo gadu uzsākto, Strupišs minēja dažu departamentu uzsāktajām kasācijas sūdzības vadlīnijām. Viņš sacīja, ka ne visiem departamentiem tas ir izdevies, taču darbs pie šīm vadlīnijām ir stratēģijā ierakstīt un pie tā vajadzētu pieķerties klāt: "Tas ir viens no instrumentiem, kā mums pašiem efektivizēt savu darbu," uzsvēra Senāta priekšsēdētājs.

"Jāsaka, ka šogad ar interesi klausījos visus jūsu ziņojumus. Tīri iedvesmojoši, ne tikai tāpēc, ka termiņi ir samazinājušies, bet arī tāpēc, ka kvalitatīvais sniegums, kā jūs to dariet, ir tas, kas sāk iezīmēt Latvijas tiesu sistēmā ļoti nozīmīgu līmeni," uzrunājot AT plēnuma dalībniekus sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš akcentēja Senāta sadarbību ar Satversmes tiesu un izpildvaru. Bordāns minēja, ka šis kopīgais darbs dažu gadu laikā sabiedrības jautājumus par skeptisku izturēšanos var atstāt pagātnē.

"No mana skatupunkta aizvadītais – 2021. gads ir bijis izšķiroši svarīgs tieslietu reformu virzībā," atzina tieslietu ministrs, akcentējot palielināto noziedzības novēršanas padomes lomu, specializētās Ekonomisko lietu tiesas darbības sākšanos un to, ka uzsākts aktīvs darbs pie vienota profesionālās kvalifikācijas centra izveides tiesnešiem, prokuroriem un tiesu darbiniekiem. Cita starpā Bordāns sacīja, ka šo mācību centru varētu saukt par "Tieslietu akadēmiju."

"Tiesu vara Latvijā ir neatkarīga (..). Manā ieskatā tiesu neatkarība ir cieši saistīta ar atbildību, ar spēju saskatīt un risināt problēmas. AT ir tiesu hierarhijas augstākā institūcija, kas nozīmē ne tikai kompetenci pieņemt galīgo lēmumu lietu izskatīšanā, bet arī būt par paraugu zemāku instanču tiesām attiecībā uz darba, atbildības un ētikas standartiem. Jānorāda, ka joprojām tiesu vara, iespējams, nav spējusi atrisināt tiesnešu, kuri nav varējuši uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu, atbildības jautājumu. Varu piekrist, ka jautājums nav skatāms sasteigti, tomēr tiesu varas rīcībai attiecībā uz šādiem gadījumiem būtu jābūt atbildīgai un striktai," sacīja tieslietu ministrs.