Sākot ar 2022./2023. mācību gadu plānots paaugstināt centralizēto eksāmenu (CE) rezultātu slieksni, preses konferencē piektdien informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Ja šī gada vidējo izglītību programmu absolventi atestātu iegūs tad, ja CE iegūs 5% vērtējumu, tad nākamā gadā būs jāiegūst 10%.
CE rezultātu slieksni plānots palielināt katru gadu par 5% līdz 2024./2025. gadā tas sasniegs 20%. Tiesa, izmaiņas neskars šā gada vidusskolas absolventus.
"Spēkā esošā redakcija, kas saka, ka eksāmena rezultāts nav iegūts, ja skolēns nav izpildījis nevienu uzdevumu vai skolēna eksāmena rezultāts ir mazāks nekā 5%, nekādi nemudina uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus," teica ministre.
Tāpat Muižniece iecerējusi stiprināt direktoru institūciju. Viņas ieskatā tieši direktors ir "kuģu kapteiņi" izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) šobrīd strādā, lai ar laiku ieviestu izglītības iestāžu sertifikāciju kā daļu no vērtēšanas sistēmas. Šāda sertifikācija varētu notikt reizi sešos gados, lēsa ministre. "Protams, arī strādājam pie tā, lai regulāri notiktu profesionālās pilnveides kursi," viņa piebilda.
Lai mācības pēc iespējas drošāk varētu notikt klātienē, ministre uzteica gaisa kvalitātes mērītāju iegādi. Paredzēts, ka līdz pavasara vidum šīs ierīces būs visās skolās. Kad būs izmērīta gaisa kvalitāte, "tālāk arī varēs domāt par atbilstošas ventilācijas ierīkošanu skolās".
Muižniece atzīmēja, ka vakcinācijas pret Covid-19 aptveri skolotāju vidū ir augstāka nekā sabiedrībā kopumā. Kā informēja ministre skolotāji arī, runājot par balstvakcinācijas devu, ir "pirmajās rindās". Šobrīd 33% izglītības iestāžu darbinieki ir saņēmuši trešo poti, bet augstskolās vairāk nekā 50% strādājošo saņēmuši "būsteri".
Kad Muižniece stājās ministres amatā, viņas lielākais uzstādījums bija nodrošināt mācības klātienē. "Arī šobrīd, lai arī ir vairākas pašvaldības, kur saslimstības rādītāji būtiski pieauguši un klase vai daļa klases mācās attālināti, lielā daļā pašvaldību mācības aizvien notiek klātienē," teica ministre.
Ministre atzīmēja, ka "vēsturisks solis" ir zinātnes bāzes finansējuma palielināšana par 32%. "Tas būtiski palielinās zinātnes kapacitāti, kas ir arī viens no tautsaimniecības izaugsmes priekšnosacījumiem. Mēs plānojam nodrošināt atbilstošu šīs programmas pieaugumu arī turpmākajos gados," teica Muižniece.
Tāpat viņa atgādināja arī par sadarbības memorandu "Dators ikvienam skolēnam". Tas paredz, ka pašvaldības izveidos datoru bibliotēkas, kurās skolēni varēs saņemt nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu mācībām. Arī portāls "Delfi" aizvadītajā gadā vairākkārt aktualizēja problēmu, ka bērniem trūkst tehniskā nodrošinājuma, lai mācītos attālināti.
Līdz 2025. gadam plānots iegādāties apmēram 26 000 portatīvo datoru.
Jau vēstīts, ka viens no šī gada IZM uzdevumiem ir nodrošināt pedagogu algu kāpinājumu un risniāt skolotāju darba slodzes problēmas. Ceturtdien pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupas pirmajā tikšanās reizē tās dalībnieki vienojās, ka nepieciešams panākt, lai ik gadu līdz 2027. gadam skolotāju alga pieaug par 8,4% pret vidējo algu starp sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
