Covid-19: kā bērni mācās Ādažu un Varakļānu skolās  (4)

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) aizvadītajā nedēļā uzstāja, ka mācībām jānotiek klātienē, jo Covid-19 izplatība dažādās pašvaldībās atšķiras. "Delfi" skaidro, kā mācības organizē skolā Ādažu novadā, kur kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir visaugstākais Latvijas novados – 953 un Varakļānu novadā, kur šis rādītājs viszemākais – 10.

Ādažu novadā kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir 4,500. Skolā saslimstību jūt vairākos veidos, tomēr pašreiz Batņu visvairāk satrauc slimošana pedagogu vidū – viņa vadītajā skolā no 154 pedagogiem ar Covid-19 inficējušies 11 jeb 7%.

"Izklausīsies jau, ka tas neko nemaina. [Bet] šie pedagogi, kas ir saslimuši, uzreiz rada kontaktpersonas," paskaidro skolas vadītājs. Viņa vadītajā skolā aptuveni trešdaļa mācību procesā iesaistīto ir kontaktpersonas.

Taču visi šie cilvēki turpina piedalīties izglītības procesā klātienē. Kā paredz Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kontaktpersona var neievērot mājas karantīnu, lai piedalītos klātienes izglītības procesā. Taču tikai tad, ja "septiņu dienu laikā kopš pēdējā kontakta ar inficēto personu katru reizi pirms klātienes mācību uzsākšanas veic rutīnas skrīninga testēšanu izglītības iestādes vadītāja norīkotas atbildīgās personas uzraudzībā atbilstoši centra algoritmam".

Ādažu vidusskolā skolēniem Covid-19 skrīningu organizē, izmantojot klašu pūlinga metodi. Taču visvairāk laika un darba prasa kontaktpersonu apzināšana un viņu nodrošināšana ar antigēna paštestiem.

Šobrīd aptuveni 500 Ādažu vidusskolas skolēniem ik dienu jāveic paštests. Ja kādam tas uzrāda pozitīvu rezultātu, viņam jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš nosaka tālāko rīcību, proti, ka jāvec PCR tests. Lai arī skolu vadībai ir jākonstatē kontaktpersonas tiem cilvēkiem, kuriem antigēna tests uzrādīja saslimšanu, Batņa uzskata, ka tas ir vien birokrātisks slogs. "Kāda jēga to darīt, ja viņi tāpat dodas uz skolu? Viņiem nav karantīna," viņš teica.

Ādažu vidusskolai ir divi korpusi. Pirmajā, kurā mācās 1. līdz 4. klašu skolēni, ikdienā atrodas vairāk nekā 800 bērnu. Savukārt otrajā, kurā mācās 5. līdz 12. klašu skolēni, – vairāk nekā 1000. Skolas direktors uzskata, ka attālināto mācību noteikšana ir vienīgais šobrīd adekvātais risinājums.

"Es tomēr uzskatu, ka valstij ir jārīkojas atbildīgi un jāpieņem lēmums 10 dienas noteikt attālinātās mācības. Tas apstādinās to līkni, jo šobrīd tā ir nekontrolējama, Ādažu kontekstā noteikti," saka Batņa.

Turklāt Ādažu vidusskolas personāls saņēmis arī vairākus vecāku iesniegumus par to, ka viņiem bail savas atvases vest uz skolu. "Ja nevērtētu bērnu psihoemocionālo stāvokli, skola droši vien jau būtu aiztaisīta ciet. Bet negribas, lai tie bērni atkal sēž mājās. Pusotru gadu jau par daudz viņi sēdējuši."

Muižniece iepriekš sacīja, ka visām Latvijas skolām nav par katru cenu jāturpina strādāt klātienē. Proti, pašvaldības un skolas atsevišķās situācijās drīkst noteikt daļēji attālinātu vai attālinātu režīmu.

Batņa šādu nostāju vērtē kritiski: "Ministrija (..) neredz pašreizējo situāciju, neredz arī, ka skolu vadība vienkārši jūdzas nost izdomāto algoritmu dēļ. Protams, ir forši teikt, ka jūs jau paši varat pieņemt lēmumu – okei," viņš saka, taču piebilst, ka pats nolēmis – vērsīsies pašvaldībā ar lūgumu noteikt attālinātās mācības tad, kad un ja būs saslimuši 15% no skolas personāla.

Tikmēr Varakļānu vidusskolā šobrīd no 248 skolēniem ar Covid-19 sasirdzis viens. Kā stāsta skolas direktors Juris Daleckis, skolas un tās apkārtējā vide pati par sevi izskaudusi vairākus riskus skolēniem inficēties.

"Es domāju, ka tas nav skolas nopelns. Tā ir vide – mēs esam lauku skola nelielā pilsētā. Bērni nebrauc ar sabiedrisko transportu. (..) Interešu izglītība faktiski notiek tikai mūsu skolas skolēniem. Mums nav citu skolu blakus," stāsta Daleckis.

Varakļānu novadā kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir 10. Pandēmijas laikā skolā "pīķis" bija trīs vienlaikus saslimuši skolēni. Pavisam pandēmijas laikā skolā zināms par 17 inficētajiem.

Skolas vadītājs Daleckis atzīmē: "Labi, ka tagad valdība pieņēmusi lēmumu, ka mēs, pašvaldība un skolas, varam pašas izlemt par attālinātajām mācībām, jo nebija prātīgi, ka tad, kad mums skolā nebija saslimušo, mums bija jāmācās attālināti. Tagad mēs varam operēt ar saviem datiem. Tomēr bērniem klātienē mācīties ir daudz, daudz vienkāršāk un vieglāk."

Mazais skolēnu skaits arī palīdz laikus "izķert" sasirgušos, stāsta Daleckis. Proti, viņš novērojis ciešu sadarbību starp klašu audzinātājām un bērnu vecākiem. Ja gadījumā bērnam ir neliela temperatūra vai, piemēram, iesnas, vecāki no rīta zvana klašu audzinātājiem un lūdz paštestu. Ja tā rezultāts ir pozitīvs, bērns uz skolu nenāk. Tādā veidā skolā izdodoties ātri "izķert" Covid-19 sasirgušos, stāsta direktors.

Kā savā darba pieredzē novēroja Batņa, "ja klasē parādās kāds saslimušais, tad pēc nedēļas uzpeld vēl un vēl".

Līdzīgu aina izriet arī no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotās statistikas. Kā pirmdien preses konferencē teica epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, pagājušajā nedēļā visstraujākais pieaugums Covid-19 saslimšanā bija cilvēkiem vecumā no 10 līdz 19 gadiem. Otrā visvairāk Covid-19 skarā vecuma grupa ir bērni līdz deviņu gadu vecumam.

"Zināmā mērā tas ir saistīts ar to, ka šajās vecuma grupās notiek testēšana. Otrkārt, omikrons ir daudz infekciozāks nekā citi celmi, kas bija zināmi līdz šim. Treškārt – atrašanās organizētos kolektīvos varētu, protams, veicināt infekcijas izplatīšanos," skaidroja Perevoščikovs.

Kopumā no visiem pagājušajā nedēļā atklātajiem Covid-19 saslimšanas gadījumiem apmēram 15% bija konstatēti, veicot skrīningu izglītības iestādēs.

Savukārt, izmantojot pūlinga testēšanas metodi, secināts, ka apmēram 9% no šiem testiem bija pozitīvi.

"Tik liels procents nebija novērots līdz šim. Citiem vārdiem – apmēram katrā desmitajā klasē ir konstatēta vīrusa klātbūtne," teica epidemiologs.

Aizvadītajā diennaktī reģistrēti 3953 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par četriem mirušajiem.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā pilnībā attālināti izglītības process notika 17 izglītības iestādēs, turklāt aizvadītājā nedēļā visos izglītības posmos pieaudzis klašu skaits, kas Covid-19 dēļ mācās attālināti.