"Tas, kam mēs nepievēršam uzmanību, ir pedagogs, kas ir skolā. Viņam ir jājūtas aizsargātam, drošībā un motivētam darīt savu darbu. Tas akcents atkal ir – mums vajag jaunus, jaunus, jaunus (skolotājus). Tas nebeigsies, ja mēs neradīsim skolotāju apmierinātību ar to darbu, ko viņi dara," Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē trešdien teica tās vadītājs Arvils Ašeradens (JV).
IZM pārstāve Baiba Bašķere informēja par ministrijas plānu pedagogu vakanču aizpildīšanai. Īstermiņa plāns jāizpilda līdz šā gada 31. maijam. Daži no plāna pīlāriem ir, piemēram, pedagoģiju studiju programmu studentu piesaiste un pensionētu pedagogu piesaiste darbam skolā.
Tiesa, kā komisijas sēdē teica Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere, uzrunājot pensionētus skolotājus, saņem "vairāk atteikumu nekā atsaucību", jo skolā šobrīd jāvada mācību stundas attālināti, kā arī ir jāstrādā pēc jaunā kompetencēs balstītā izglītības satura.
Vidēja termiņa plāns, kā noteica ministrija, jāīsteno līdz 2023. gadam. Risinājumi šajā laika posmā ir šādi: piedāvāt metodisko atbalstu tiem skolotājiem, kuri nozari pametuši, lai viņi atsāktu darbu pedagoģijā; saskaņā ar skolas dibinātāju sludināt darba vidē balstītas mācības; paplašināt programmas "Mācītspēks" kapacitāti, piemēram, šajā programmā sagatavot arī pirmsskolas skolotājus.
Vairāki komisijas dalībnieki akcentēja programmas "Mācītspēks" lomu trūkstošo pedagogu rindu aizpildīšanā. Piemēram, Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzsvēra, ka " jāpalielina skolotāju skaits, kas iesaistās programmā "Mācītspēks". Tāpat arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka šajā programmā vienā reizē jāuzņem 150 dalībniekus. Šobrīd tajā uzņem 100 dalībnieku.
Savukārt ilgtermiņa risinājumus IZM ieviesīs līdz 2025. gadam. Šis plāns paredz, ka ministrija uzraudzīs, lai nupat topošie skolotāji, augstskolu studenti nepārstrādātos, apvienojot darbu nozarē ar studijām. Paredzēts, ka pedagoģijas studentiem palielinās studiju stipendijas – tas būs kā kompensējošais mehānisms, lai viņiem nebūtu paralēli mācībām tik daudz jāstrādā.
"Delfi" jau vairākkārt vēstīja, ka samilzusi problēma saistībā ar trūkstošajiem pedagogiem ir tā, ka daudzi studenti mācību laikā nespēj apvienot klātienes studijas ar darbu skolā, tāpēc pāriet uz neklātienes studijām. Taču tādā gadījumā viņiem nav citas iespējas kā vien maksāt pašiem par mācībām, jo Latvijā nav budžeta vietas neklātienes studijām pedagoģijas programmās.
IZM pārstāve Diāna Laipniece atzina, ka ministrija būtu gatava šajās neklātienes programmās ieviest budžeta vietas, taču tādā gadījumā tam ir nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta.
Runājot par skolotāju profesijas "prestiža reanimāciju", Bašķere pieminēja skolotāju algas palielināšanu un sabalansētas darba slodzes noteikšanu.
Kā norādīja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns un deputāte Ilga Šuplinska, tieši noteikt sabalansētu darba slodzi ir galvenais veids, kā risināt akūtās pedagogu vakances. "Tas ir svarīgākais jautājums. Slodzes risina nevis vienkārši vakances, bet rada pakāpenisku interesi, motivāciju to izvēlēties mācīties," pauda Šuplinska.
IZM pārstāvis Jānis Ozols komisijas sēdē atgādināja par to, ka nule sāka strādāt pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupa. Tiesa, kā iepriekš rakstīja "Delfi, viens no galvenajiem strīda āboliem darba grupā bija, vai pedagogu algu samaksu skatīt kopā ar skolotāju darba slodzēm.
Pēc komisijas vadītāja Ašeradena paustās kritikas, ka IZM pie pedagogu vakanču problēmas strādā jau vairākus gadus, taču komisija vēlas "dzirdēt beidzot kādu risinājumu, kas kustās uz priekšu", Ozols apņēmās, ka ministrija prezentēs ziņojumu par darba grupas padarīto šā gada maijā.
Jau vēstīts, ka pēc Latvijas Pašvaldību savienības datiem, 15. novembrī kopējais trūkstošo pedagogu skaits Latvijā bija sasniedzis 1330. Vislielākais pedagogu trūkums bija novērojams tādos mācību priekšmetos kā matemātika, latviešu valoda, dizains un tehnoloģijas, attiecīgi 110, 105 un 116 skolotāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
