Ārpolitikas debatēs Saeimā kritizē Krievijas agresiju un novērtē Latvijas dalību NATO  (6)

Ārpolitikas debates Saeimā notiek kopš 2011. gada. Tajās tiek uzklausīts ārlietu ministra ziņojums par paveikto pērn un iezīmēts darāmais nākotnē. Bez ārlietu ministra ārpolitikas debatēs ierasti izsakās Saeimas spīkere, premjers, ministri, Saeimas frakciju vadītāji un deputāti.

Debates atklāja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tās sākot ar vārdiem, ka "starptautiskās drošības situācija ir bīstami trausla", un norādot uz nevienlīdzības un polarizācijas palielināšanos un hibrīdapdraudējumu saasināšanos.

"Šobrīd daļā pasaules valda draudi un iebiedēšana. Neleģitīmais Baltkrievijas režīms ar mākslīgas migrācijas plūsmas palīdzību turpina hibrīduzbrukumu Eiropas Savienības (ES) un NATO austrumu robežai. Krievija īsteno konfrontējošu un revizionistisku ārpolitiku, kas kopā ar karaspēka koncentrāciju Ukrainas pierobežā rada pēdējos gados nepieredzētas militārās eskalācijas draudus visam reģionam," klāstīja Rinkēvičs.

Viņš uzsvēra, ka "romantiskais periods pēc aukstā kara ir beidzies", jo patlaban daudzviet pasaulē vērojama autoritāro režīmu renesanse. "Cīņa par demokrātiskajām vērtībām un tiesiskumu ir atsākusies no jauna," secināja Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvijas dalībai NATO un ES nav labākas alternatīvas, tomēr drošība ir process, nevis galamērķis, kuru sasniedzot var atslābt.

"Nereti dzirdam jautājumus, vai mūs nenodos, vai mūsu likteņus nelems lielvaras. Esmu pārliecināts, ka nebūs ne jaunas Minhenes, ne jaunas Jaltas. Mūs nenodos, ja mēs paši sevi nenodosim, ja būsim uzticīgi savai valstij un tās vērtībām, saviem sabiedrotajiem un draugiem. Mūs nenodos, ja paši rūpēsimies par savu drošību," uzsvēra Rinkēvičs.

Viņš pauda, ka Latvijai ir svarīgi demokrātisko valstu kopienā, kopt un lolot pamatvērtības un noraidīt mēģinājumus dalīt pasauli un Eiropu ietekmes sfērās.

Ministrs norādīja, ka Krievija ir Latvijas lielākais kaimiņš un vienlaikus arī lielākais "politiskais izaicinātājs", Latvija pazīst savu kaimiņu, turklāt esam pieredzējuši Krievijas vardarbību. Tomēr Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas vēsture apliecina mūsu piederību Eiropai un eiropeiskām vērtībām.

"Padomju Savienības sabrukums bija viens no labākajiem 20. gadsimta notikumiem. Šobrīd redzam Krievijas mēģinājumus starptautiskā līmenī pārskatīt Padomju Savienības vēsturisko lomu, novēršot uzmanību no tās pastrādātajiem noziegumiem un nelikumībām [..]. Kremļa mēģinājumi pārrakstīt mūsu vēsturi ir nekas cits kā mēģinājumi apšaubīt Latvijas tautas suverēno izvēli un Latvijas esamību Eiropas, kā arī Transatlantiskajā kopienā," secināja ārlietu ministrs.

Arī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (NA) norādīja, ka šogad ārpolitikas debates notiek augstas spriedzes apstākļos, ko radījusi Krievija ar agresīvo uzvedību, izvirzot savas prasības NATO, absurdā kārtā vainojot NATO, ka tā it kā apdraud Krieviju.

"NATO apvieno demokrātiskas vērtības pārstāvošas valstis, kurām nav nekādu impērisku ambīciju. Savas impēriskas ambīcijas gan ir apliecinājusi Putina Krievija," pauda Mūrniece, atzinīgi novērtējot faktu, ka šajā saspringtajā situācijā Latviju sargā NATO.

Iepazīstoties ar Krievijas izvirzītajām prasībām NATO, Mūrniece secina, ka atgriežamies laikā pirms Otrā pasaules kara, kad valdīja "ultimātu valoda". "Mēs novērtējam NATO stāju, noraidot absurdu ultimātu. Kad dzirdam ukraiņus sakām, ka viņiem asinīs rit brīvība un viņu mentalitāte ir neatkarība, tad varam to attiecināt arī uz sevi. Esam ļoti līdzīgi šajā ziņā," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Arī Ministru prezidents debatēs atzina, ka situācija kļūst saspīlētāka. Viņš norādīja, ka Krievija ilgstoši ir virzījusies autokrātijas virzienā un tagad cenšas "atdzīvināt iedomātu imperiālismu", kas nav saskaņā ar Eiropas nacionālu un demokrātisku valstu vērtībām, kuras nevis uzbrūk viena otrai, bet gan sadarbojas, lai kopīgi celtu labklājību.

Kariņš novērtēja faktu, ka Latvijas dalība NATO pasargā mūsu valsti, jo Latvijas armija ir daļa no NATO militārā spēka. Lai stiprinātu valsts aizsardzību, Kariņš pauda pārliecību, ka tuvākajos gados valsts ieguldījums aizsardzībā ir jāaudzē no esošajiem 2,3% līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. "Stiprinot sevi, mēs stiprinām NATO," uzsvēra premjers.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) sacīja, ka, neatkarīgi no tā, ka Latvija var paļauties uz NATO solidaritāti, valstij tomēr ir jādomā par bruņoto spēku attīstīšanu, kā arī "jābūt gataviem pārsteigumiem". Vienlaikus ministrs atzina, ka Latvijas bruņoto spēku attīstība nav jāskata tikai no militārās kapacitātes stiprināšanas prizmas, bet arī sabiedrības sagatavotības un ekonomiskās attīstības prizmas.

Debatēs politiskā spēkā "Attīstībai/Par!" (AP) frakcijas vadītājs Juris Pūce novērtēja to, ka NATO izvieto savus spēku mūsu reģionā, jo šī Transatlantiskā alianse ir miera un drošības garants. Vienlaikus Pūce piekrita paustajam, ka Latvijai nepieciešams paaugstināt ieguldījumus iekšējā un ārējā aizsardzībā.

Tāpat Pūce sacīja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai būtu uzbrukums Eiropas aizsardzības sistēmai, turklāt NATO ir jāpalīdz Ukrainai.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas vārdā debatēs izteicās deputāte Dargmāra Beitnere-Le Galla, kura savā runā vērsa uzmanību uz liberālu un konservatīvu vērtību iespēju pastāvēt līdzās, piebilstot, ka konservatīvas vērtības var būt iekļaujošas un tolerantas.

Tāpat Beitnere-Le Galla vērsa uzmanību uz informatīvās telpas problēmām, ko iezīmējis saspīlējums uz Baltkrievijas un ES robežas. Šie notikumi deputātei likuši domāt par uzticēšanos informatīvajai telpai kopumā un medijiem, tostarp sabiedriskajiem. Viņa uzsvēra, ka maldinoša vai nepilnīga informācija kara apstākļos var radīt nopietnu apdraudējumu. Pēc Beitneres-Le Gallas domām, būtu nepieciešams radīt ES mēroga mediju, kurā ikviens savienības pilsonis iegūtu uzticamu informāciju par notiekošo Eiropā un pasaulē.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vārdā izteicās deputāts Viktors Valainis, kurš atzina, ka drošības situācija reģionā ir svarīgākais risināmais jautājums, tāpēc ZZS būs gatava iesaistīties diskusijās par izskanējušo priekšlikumu palielināt finansējuma aizsardzības nozarei.

Vienlaikus Valainis pauda arī kritiskus vārdus par pašmājās neizdarītiem darbiem, kā piemēru minot valsts robežas stiprināšanu, kurai valdība pievērsās pēdējā brīdī, jau krīzes apstākļos. Opozīcijas deputāts arī norādīja uz nepieciešamību risināt problēmas enerģētikā, kā arī nepieciešamajām izmaiņām diasporas politikā, jo esoša politika uzrunā tikai mazāko diasporas daļu.

Opozīcijā esošās frakcijas "Neatkarīgie" priekšsēdētājs Aldis Gobzems kritizēja ārlietu ministra ziņojumu, to nosaucot par neoriģinālu, jo pēc saturas tas esot tāds pats kā pērn un būs nākamgad. Gobzema ieskatā, ārlietu ministrs ziņojumā pārāk daudz analizē starptautisko ģeopolitisko situāciju, kā mērķis ir "atstāt uz deputātiem iespaidu", cik dziļi ministrs izprot ārpolitiku.

Gobzems ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā vēlētos vairāk redzēt informāciju par to, kā Latvija definē savas intereses, ko cenšamies panākt. "Ziņojums starp rindām izgaismo Rinkēviča apsēstību ar dalību starptautiskajās organizācijās, kas ļauj ērti paslēpties aiz attiecīgo organizāciju mugurām un nerunāt par nacionālajām interesēm," secināja opozīcijas deputāts.

"Neatkarīgo" frakcijas vadītājs norādīja uz militāru eskalāciju kaimiņvalstīs un plānotām sankcijām pret Krieviju, kas var atstāt "milzīgu un graujošu ietekmi" uz Latvijas ekonomiku. Gobzems būtu vēlējies dzirdēt ārlietu ministra ziņojumā analīzi par sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Viņš sacīja, ka, neskatoties uz noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, šo valstu ekonomikas turpina attīstīties, turpretī no tā cietusi tranzīta nozare Latvijā un pasliktināta ekonomiskā situācija Latgalē. "Vai nav tā, ka no sankcijām vairāk ciešam paši?" vaicāja Gobzems.

Rinkēvičs gan piebilda, ka sankciju negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir mīts, ko izplata Krievijas propagandas kanāli, bet fakti liecina par pretējo.

Opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (S) uzsvēra, ka nekāda kara nebūs, turklāt "tas ir saprotams katram, kas kaut ko saprot no ģeopolitikas". Viņš aicināja neļauties neklausīties informatīvajā telpā valdošajai psihoze.

Zariņa ieskatā, informatīvajā telpā "saceltais troksnis" ir izdevīgs tām varām, kas nespēj tikt galā ar saviem mājasdarbiem, tādējādi tās novērš uzmanību savas neizdarības, lai liktu cilvēkiem baidīties no kaut kā cita.

Zariņš kritizēja iepriekš koalīcijas politiķu pausto priekšlikumu palielināt Latvijas aizsardzības budžetu, ņemot vērā, kā notikuši Aizsardzības ministrijas iepirkumi. Viņš pauda pārliecību, ka Covid-19 aizsegā ir vēlme apgūt vēl vairāk finansējuma.

"Šogad esam pārpildījuši savas saistības pret NATO un tas ir adekvāti Latvijai, kam nepietiek naudas citām vitāli svarīgām vajadzībām, piemēram, mediķiem, onkoloģijai u.c.," sacīja deputāts.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.

Debates notika attālināti e-Saeimas platformā.