Saeima pieņem palīdzības programmu energoresursu cenu krīzē; februārī gaidāmi pabalsti  (16)

Saeima likumu atbalstīja vienbalsīgi. Par to balsoja 82 sēdē klātesošie deputāti.

Likumā noteikti terminēti – no šā gada janvāra līdz aprīļa beigām – valsts atbalsta pasākumi. No likuma izriet, ka valsts 100% apmērā segs elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu, 100% apmērā segs elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksas, centralizētās siltumapgādes klientiem, kuriem vērojams ekstremāls cenu pieaugums, valsts 100% apmērā segs starpību līdz regulatora apstiprinātajam tarifam, savukārt mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurē, valsts segs izmaksas virs 34 eiro par megavatstundu (MWh).

Lai mazinātu energoresursu cenu pieaugama negatīvās sekas visu galalietotāju rēķinos, valsts četrus mēnešus pilnībā segs elektroenerģijas sadales tīkla pakalpojuma izmaksas un OIK izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) visiem elektroenerģijas galalietotājiem, kā rezultātā 860 000 iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem būs jānorēķinās tikai par elektroenerģijas cenu un tai pievienoto PVN.

Sistēmas maksas pilnīga kompensācija sistēmas operatoriem četru mēnešu periodā valstij provizoriski izmaksās 63,5 miljonus eiro, savukārt OIK izmaksu segšana – 21,2 miljonus eiro

Centralizētās siltumapgādes mājsaimniecības lietotājiem atbalsts tiks sniegts, piemērojot maksimāli pieļaujamo siltumenerģijas cenu 68 eiro par MWh, tas nozīmē, ka valsts no budžeta līdzekļiem segs piegādātājam radušos iztrūkumu starp maksimālo pieļaujamo siltumenerģijas cenu un faktisko tarifu.

No valsts budžeta līdzekļiem par periodu no šā 1. janvāra līdz 30. aprīlim mājsaimniecības lietotājiem centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu piemēros šādā apmērā:

- ja centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedz siltumapgādes komersants, kas siltumapgādes pakalpojumu sniedz par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, nosaka kā starpību starp attiecīgā kalendārā mēnesī piemērojamo tarifu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68 eiro par vienu MWh;

- ja pakalpojuma sniedzējs ir siltumapgādes komersants, kas siltumapgādes pakalpojumu nesniedz par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, vai pašvaldības iestāde:

- starpību starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo tarifu vai cenu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68 eiro par vienu MWh, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ir mazāka par 2022. gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu;

- starpību starp 2022. gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu bez PVN un 68 eiro par vienu MWh, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ir lielāka par 2022. gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu.

Maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem skars aptuveni 78 500 mājsaimniecības un kopējais atbalsta apjoms četru mēnešu periodam sastāda septiņu miljonus.

Savukārt mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, un, ja to dabasgāzes vidējais mēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 kilovatstundas (kWh) mēnesī, valsts segs maksas samazinājumu par patērēto dabasgāzi.

Piemērojamo maksas samazinājumu nosaka kā starpību starp maksu par patērēto dabasgāzi par vienu kWh bez PVN un 0,034 eiro par vienu kWh bez PVN, ievērojot, ka maksas samazinājuma apmērs nedrīkst pārsniegt:

- 0,03045 eiro par vienu kWh bez PVN, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kWh līdz 5269 kWh;

- 0,02279 eiro par vienu kWh bez PVN, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kWh.

Atbalsts kopumā sastāda 27,4 miljonus eiro, aptverot aptuveni 65 000 mājsaimniecību, kas dabasgāzi izmanto apkurei.

Tāpat likums paredz paplašināt sociālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti - ģimenēm ar bērniem apstiprinot 50 eiro mēneša pabalstu par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam; 20 eiro mēneša pabalstu visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, un cilvēkiem ar invaliditāti; kā arī piešķirot valsts mērķdotāciju pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstu izmaksai līdz šā gada beigām.

Pēc EM aplēsēm, prognozējamais 2022. gada elektrības un gāzes cenu radītais sadārdzinājums pie šī brīža cenām veidotu aptuveni 1,2 miljardus eiro. No tiem elektroenerģijas sadārdzinājums veidotu 790 miljonus eiro, savukārt dabasgāze un siltumapgāde veidotu 410 miljonus eiro.

Iepriekš jau tika atbalstīti pasākumi energoresursu cenu kompensēšanai 200 miljonu eiro apmērā. Uz šī likumprojekta pamata tiktu ieviesti papildus pasākumi 250 miljonu eiro apmērā. Tādējādi kopējais valsts atbalsts veidotu 450 miljonus eiro, kas veidotu apmēram 37,5% no energoresursu radītā sadārdzinājuma. "Tādējādi uzskatāms, ka ieviesto pasākumu kopums ir samērīgs pret energoresursu sadārdzinājuma radītajām sekām," secina EM.

Valdība jau 2021. gada rudenī un beigās apstiprināja vairākus atbalsta pasākumus elektroenerģijas cenu pieauguma kompensēšanai – palielināja atbalsta aizsargātajiem lietotājiem un energointensīvajiem uzņēmumiem, kā arī rada risinājumu OIK straujākai samazināšanai un samazināta sadales tarifa piemērošanai. Tāpat valdība apstiprināja ikmēneša pabalstu vakcinētiem senioriem, kā arī palielināja valsts līdzfinansējumu pašvaldības mājokļu pabalstam.