Datu uzraugi pērn piemērojuši 100 000 eiro sodu SIA 'SS'; tiesa sodu atceļ (plkst. 16:00)  (4)

Inspekcija, atbildot uz portāla "Delfi" jautājumiem, atklāja, ka pērn par datu tiesību pārkāpumiem naudas sodi piemēroti sešos gadījumos. Lielākais sods – 100 000 eiro – piemērots SIA "SS". Šis sods gan ticis pārsūdzēts.

100 000 eiro lielais sods "SS" piemērots, jo uzņēmums, DVI ieskatā, pārkāpis VDAR normas, apstrādājot subjekta personas datus – fotogrāfiju, vārdu un uzvārdu, personas kodu, dzimšanas vietu, dzimšanas datumu, pilsonību, parakstu, dzimumu un pases numuru – datu subjektam pieprasot personu apliecinoša dokumenta kopiju.

Jāpiebilst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn nogalē šo DVI lēmumu gan atcēla, norādot, ka DVI, piemērojot uzņēmumam sodu, nav noskaidrojusi apstākļus attiecībā uz datumiem, kad "SS" pārtrauca glabāt šos personas datus.

Tiesa arī konstatēja, ka DVI nevienā no lietā esošajiem pieprasījumiem nav lūgusi "SS" sniegt informāciju, vai tiek turpināta personu apliecinošu dokumentu kopiju iegūšana, vai nē.

DVI portālam "Delfi" apliecināja, ka tiesas lēmums ir pārsūdzēts apelācijas instancē. DVI uzsvēra, ka inspekcijas lēmums tika atcelts procesuālo noteikumu dēļ, neizvērtējot kompānijas veikto personas datu apstrādi pēc būtības.

"Lursoft" informācija liecina, ka SIA "SS" 2020. gadā strādāja ar 8 879 983 eiro lielu apgrozījumu un 4 496 257 eiro lielu peļņu. Uzņēmums pieder Jurim Līnim un Andrejam Kivackim.

Savukārt pie 65 000 eiro liela soda pērn tika arī "Lursoft", kas sodīta par prettiesisku personas datu apstrādi, publiskojot tīmekļa vietnē "www.lursoft.lv" personas datus saturošus dokumentus.

Inspekcijā norādīja, ka kopumā Latvijas iedzīvotāji labi apzinās, kāda veida informācija tiek uzskatīta par personas datiem. Praktiski visi Latvijas iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 60 gadiem piekrīt, ka personas dati ir personas kods, dzīvesvietas adrese un dati par veselības stāvokli. Vairākums arī piekrīt, ka par personas datiem ir uzskatāmi arī dzimšanas datums, telefona numurs un parādsaistības.

"Tomēr iedzīvotāju informētība par personas datu aizsardzību kopumā vērtējama kā vidēja – katrs otrais par to ir tikai dzirdējis un tikai katrs trešais norāda, ka ir labi informēts. Faktiskas darbības savu vai savas ģimenes locekļu personas datu aizsargāšanai tiek veiktas reti. Katrs piektais pēdējo divu gadu laikā ir izmantojis savas tiesības atbilstoši uzņēmuma privātuma politikai," preses paziņojumā citēta DVI direktore Jekaterina Macuka.

Gan pērn, gan arī 2020. gadā inspekcija saņēmusi teju 1000 iedzīvotāju sūdzību par iespējamu prettiesisku personas datu apstrādi. Atbildot uz sūdzībām, vairumā jeb 70% gadījumos DVI speciālisti skaidrojuši tiesības, ko paredz Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) un kā tās realizēt.

Publicējot informāciju sociālajos tīklos, iepērkoties internetā, piesakoties dažādām lojalitātes programmām un komercpiedāvājumiem, bieži netiek pievērsta pienācīga uzmanība kam, kāpēc un kādi dati tiek nodoti. Ir jāņem vērā, ka interneta vidē norādītā informācija tiek apstrādāta, uzglabāta un tā nekur nepazūd, skaidro Macuka.

Inspekcijā atzīmēja, ka iedzīvotāju izpratnes līmenis par viņu tiesībām saņemt konkrētu informāciju no uzņēmuma, kas apstrādā, uzglabā vai veic kādas citas darbības ar viņu personas datiem, ir vērtējams kā salīdzinoši augsts – absolūtais vairākums aptaujāto zina, kādu informāciju par saviem personas datiem viņi var saņemt. Tie, kuri uzskata, ka nav informēti par personas datu aizsardzību kopumā, biežāk nav pārliecināti par savām tiesībām pieprasīt un saņemt kādu informāciju no uzņēmuma, kas apstrādā viņu personas datus.