Cenu kāpumu neveicina iekšējie procesi Latvijā, bet gan energoresursu cenas pieaugums visā pasaulē un traucējumi piegāžu ķēdēs, pirmdien, 31. janvārī, kopīgā preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Kariņš un Dombrovskis pirmdien tikās Rīgā, lai pārrunātu situāciju Ukrainā, energoresursu cenu krīzi u.c. jautājumus.
Aicināti vērtēt Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) paziņojumu, ka augot izmaksā, būtu jāapsver iespēja "iesaldēt" kādus sāktus būvniecības projektus.
Kariņš atzina, ka viņš vēl nav iepazinies ar FDP ieteikumiem un norādīja uz virkni izaicinājumu, ar kuriem patlaban saskaramies. "No vienas puses, nepieciešams veicināt ekonomikas izaugsmi, tajā pašā laikā visā pasulē ir spiediens uz cenām. Tas, ko cenšamies darīt, ir samērot investīciju tempu, lai tas neveicinātu vēl leilāku cenu kāpumu," skaidroja premjers.
Viņš piebilda, ka cenu kāpumu Latvijā neveicina iekšējie procesi, bet gan energoresursu cenas pasaulē un piegāžu ķēžu traucējumi.
Arī Dombrovskis atzina, ka galvenais cenu dzinējspēks ir enerģijas cenas, kur būtisks faktors ir ļoti augstās dabasgāzes cenas.
Tajā paša laikā viņš norādīja arī uz pieprasījumu, ņemot vērā, ka EK ir sniegusi lielu atbalstu. "Tas ir viens no jautājumiem, uz kuriem EK vērš uzmanību, domājot par Eiropas Savienības (ES) fondu un ES Atjaunošanas fonda līdzekļiem – jānodrošina vienmērīga šo līdzekļu apguve, lai noturētu vienmērīgu celtniecības sektora noslodzi un ierobežotu cenu pieaugumu," sacīja Dombrovskis.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks arī informēja, ka līdz šā gada beigām ir spēkā ES vispārējā izņēmuma klauzula, proti, Covid-19 pandēmijas dēļ Eiropa ļāva dalībvalstīm vieglāk attiekties pret fiskālo disciplīnu, tomēr 2023. gadā ES dalībvalstīm būs jāatgriežas pie fiskālā ietvara, kāds tas bija pirms pandēmijas.
Dombrovskis atzina, ka pandēmijas laikā ir ievērojami audzis ES dalībvalstu parāda līmenis, bet EK vēl diskutē par to, kādas reformas būtu nepieciešamas pašā ES makroekonomiskas un fiskālās pārvaldības ietvarā.
EK pārstāvis atgādināja, ka ES dalībvalstīm jau Covid-19 krīzes sākumā tika ieteikts vērtēt ekonomisko situāciju, mērķēt atbalstu un tos ierobežot laikā, tādējādi šie atbalsta pasākumi nebūs pastāvīgs slogs uz valsts budžetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
