Šā gada 28. februārī beigsies ar Covid-19 izplatības ierobežošanu ieviestā ārkārtējā situācija, bet līdz tam vēl tiek meklēti risinājumi ierobežojumu atcelšanai vai mīkstināšanai. Latvija arī mēģinās saskaņot Covid-19 ierobežojumus ar Lietuvu un Igauniju, pirmdien, 31. janvārī, pēc koalīcijas partneru sadarbības sanāksmes preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš informēja, ka koalīcijas partijas vienojušās šomēnes lemt par ierobežojošo pasākumu "izejas stratēģiju", bet konkrētu risinājumus patlaban izstrādā Operatīvā vadības grupa, izvērtējot, kuri epidemioloģiskās drošības pasākumi nav nepieciešami un kurus varētu atcelt.
Pēc premjera domām, skaidrībai par epidemioloģiskās drošības prasībām ir jābūt līdz ārkārtējās situācijas beigām 28. februārī.
Tāpat Kariņš informēja, ka viņam piektdien, 4. februārī, plānota tikšanās ar Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti un Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu, lai ne tikai pārspriestu drošības situāciju reģionā, bet arī pārrunātu iespējas visās trijās Baltijas valstīs saskaņot epidemioloģiskās drošības prasības.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sacīja, ka koalīcijas partneri ir vienisprātis, ka patlaban ir iespējams operatīvi pārskatīt tos epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas attiecas uz Covid-19 sertifikātu izmantošanu, testēšanu un to, kā rīkoties tiem, kas noteiktas kā kontaktpersonas. Pēc Bordāna teiktā, koalīcija vienojusies nedēļas laikā rast risinājumu, ko pārrunāt nākamnedēļ gaidāmajā koalīcijas sadarbības sanāksmē.
Bordāns atzina, ka turpmākajiem lēmumiem ir jābalstās rūpēs par sabiedrības atbildīgo daļu, kas ir ne tikai vakcinēta, bet arī balstvakcinēta. "Omikrons nav bīstams šiem atbildīgajiem cilvēkiem. Vakcinēšanās bija vērsta uz to, lai šie atbildīgie cilvēki varētu strādāt un mums pie šīs politikas ir jāpaliek. Mums nav jāapgrūtina skolotāji, nav jāatņem konferenču bizness Latvijā un jāatdod igauņiem. Mūsu vakcinācijas politika ir nostrādājusi, tāpēc nekavējoties jāatceļ liegumi tām nozarēm, kurām tie ir saglabājušies," klāstīja ministrs.
Deputāts Jānis Dombrava (NA) pauda gandarījumu, ka epidemioloģiskā situācija paver iespējas diskusijām par dažādu spēkā esošu ierobežojumu mīkstināšanu un atvieglošanu, līdzīgi kā tas notiek kaimiņvalstīs.
Arī Dombrava pauda pārliecību, ka Baltijas valstīs vajadzētu ieviest vienotas epidemioloģiskās prasības, paredzot lielāku atbildību pašam indivīdam par saviem lēmumiem.
Savukārt politiskā spēka "Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Juris Pūce piebilda, ka, lai arī saslimstība ar Covid-19 aug, tomēr situācija nav tik smaga kā prognozēts iepriekš, tāpēc patlaban ir iespējams domāt par lēmumiem, kā rīkoties, lai lieki nekavētu ekonomikas procesus un cilvēki varētu izbaudīt dzīvi, vienlaicīgi saglabājot saprātīgus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Pūce secināja, ka, visticamāk, ar Covid-19 izplatības ierobežošanu ieviestā ārkārtējā situācija pēc 28. februāra netiks turpināta.
Uz žurnālistu jautājumu, vai koalīcija apsprieda atteikšanos no Covid-19 sertifikātu izmantošanas, Pūce atzina, ka šodien par to netika diskutēts. Vienlaikus viņš atzina, ka par šo jautājumu var diskutēt tāpat kā par citiem pasākumiem, piemēram, cik plašai jābūt prasībai par sertifikāta nepieciešamību dažādu pakalpojumu pieejamībai.
Arī Dombrava atzina, ka varētu diskutēt par izmaiņām prasībās uzrādīt Covid-19 sertifikātu, lai saņemtu dažādus pakalpojumus, tomēr Latvija nevar attiekties no sertifikāta uzrādīšanas pilnībā, kamēr Eiropas Savienībā ir noteikts, ka sertifikāts ir uzrādāms, lai personas varētu ceļot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
