'Ārkārtīgi nopietns draudu signāls'. Kā Krievijas iespējamais iebrukums Ukrainā ietekmētu Latviju?

Iespējamais Krievijas iebrukums Ukrainā iekustinātu simbolisku domino kauliņu rindu, un tās sagāšanās atbalsotos arī Latvijā. Lai gan neviens kā tuvākajā laikā iespējamu realitāti neprognozē Krievijas iebrukumu Baltijā, tomēr jaunus izaicinājumus reģiona drošībai šī situācija radītu un papildu piparus situācijai piemet arī Krievijas karaspēka nobāzēšanās Baltkrievijā. “Delfi” analizē iespējamā Krievijas iebrukuma iespējamās atskaņas Latvijā, galvenokārt pievēršoties tā radītajiem izaicinājumiem drošības, ekonomikas un iekšpolitikas dimensijās.

Selektīvais aukstais karš

“Krievija ir agresīva valsts, ar to mums ir jārēķinās. Bet skaidrs, ka pašlaik tiešu draudu mums nav,” tie ir vieni no pēdējiem vārdiem, ar ko noslēdzas “Delfi” telefonsarunu ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (A/P), un tieši šiem vārdiem ir zināma nozīme, novelkot iespējamā Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmes robežas. Tiesa, sarunā Pabriks bieži min vārdus “pašlaik”, “šajā laikā”, “pašreiz”, tā raksturojot Krievijas neprognozējamību, kas liek vērtēt notiekošo īsākā termiņā, taču viņš uzsver, ka Krievija visus savus spēkus šobrīd koncentrē pie Ukrainas robežas.

Arī citi uzrunātie eksperti par ļoti mazticamu uzskata iespēju, ka Krievija varētu vēlēties vienlaikus konfliktēt “pa visu frontes līniju” – ar Ukrainu un vēl vienlaikus ar NATO dalībvalstīm, kas nozīmē iegūt sev pretiniekos virkni valstu, tostarp visādā ziņā spēcīgākās Amerikas Savienotās Valstis. To apzinoties, viens no Krievijas izplatītās dezinformācijas mērķiem ir arī radīt priekšstatu par NATO iekšējo sašķeltību, kam piespēlēt palīdz Vācijas izpausmes publiskajā arēnā. Taču neviens no ekspertiem neņemas apgalvot, ka pašā Krievijā būtu tik liela pārliecība par pašu izplatīto sašķeltības stāstu, lai lauvu raustītu aiz ūsām, mēģinot iebrukt NATO dalībvalstī.

Pēc Latvijas Ārpolitikas institūta direktora un RSU profesora Andra Sprūda domām, “pietiekoši mazticams ir arī scenārijs, ka Krievija ir gatava okupēt Ukrainu”. Viņaprāt, Krieviju atturētu ne tikai Rietumu nostāja, bet arī tas, ka Krievijas sabiedrība nesapratīs krievu karavīru zārkus, kas atgriezīsies no šāda kara. Cita lieta, ka ir iespējami dažādi situācijas eskalācijas varianti, kas nebūtu pilnīga plaša mēroga iebrukšana Ukrainā un Kijevas ieņemšana, piemēram, triecieni pa Ukrainas infrastruktūru, kiberuzbrukumi, krievu karaspēka ievešana tā saucamajās “republikās”, nevarot izslēgt konflikta pavērsienu ar robežu pārbīdīšanu, kā tas bija Dienvidosetijā. Selektīvs aukstais karš faktiski ir neizbēgams, jo Krievijas izpratne par drošības arhitektūru ir ļoti atšķirīga no Rietumu pasaules, spriež Sprūds.