Muižniece grib mazināt Covid-19 testēšanu skolā; epidemiologs neredz iemeslu  (24)

"Mums ir pedagogi, kas jau pusgadu ir karantīnā tāpēc, ka visu laiku ir kāda skolēna kontaktpersona. Skolotājiem ir režīms – darbs, mājas. Es uzskatu, ka ir jāpāriet uz testiem pašdiagnostikai. Līdzīgi, kā ir ar termometriem – ja man ir slikti, ja man ir aizdomas, ka esmu inficējies, es diagnosticējos un sēžu mājās," skaidroja ministre. Viņa arī minēja, ka bērni, kuri inficējušies ar Covid-19, stacionāros nokļūst reti.

Kā liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija, slimnīcās ar vidēji smagu slimības gaitu šobrīd ārstējas 15 bērni vecumā no 0 līdz deviņiem gadiem un seši pacienti vecumā no 10 līdz 19 gadiem.

Epidemiologs Perevoščikovs portālam "Delfi" paskaidroja, ka viņš iecerei – testēt tos, kuriem ir saslimšanas simptomi – neredz pietiekami stiprus argumentus. "Kāpēc mēs veicam testēšanu? Testēšanai ir mērķis, un testēšanu veic, lai atklātu inficētus bērnus pēc iespējas ātrāk. Un inficēti bērni ne vienmēr uzrāda simptomus, bet to vīrusu izplata tālāk," skaidroja epidemiologs.

Viņš arī norādīja, ka priekšlikums testēt tikai tos, kuriem ir saslimšanas simptomi "nav vērsts uz to, lai ierobežotu infekcijas izplatību". "Varbūt var arī nesagaidīt simptomus, bet klasē jau citi inficējušies no šī bērna, kurš turpinās iet uz skolu līdz viņam parādās simptomi," atklāja Perevoščikovs.

Muižniece, jautāta, vai gadījumā, ja testētos tikai tie, kam ir saslimšanas simptomi, nerastos gadījumi, kad Covid-19 pozitīvas personas inficē citus, to nemaz nezinot, atbildēja: "Protams, bet, piemēram, kad ir gripa – ja cilvēks slimo, tad viņš nenāk uz darbu. Tajā pašā laikā ar citām saslimšanām – respiratoriem vīrusiem vai citiem – mēs taču neizolējamies un tā tālāk. Es tiešām uzskatu, ka ir jāvakcinējas, ir ļoti atbildīgi jārīkojas, bet tas [testēšana] ir pārāk liels slogs."

Muižniece sarunā ar "Delfi" arī atzīmēja, ka pašreiz spēkā esošā testēšanas kārtība liek uzdot jautājumus par valsts līdzekļu lietderīgu izlietošanu. Latvija 2021. gadā iegādājās četrus miljonus paštestu, 2022. gadā – 3 562 344 testu, informēja Aizsardzības ministrijas pārstāve Anete Gnēze.

Šobrīd gan šo paštestu skaits "iet uz beigām". Proti, pirmdien, 21. janvārī, Valsts aizsardzības un loģistikas iepirkumu centra noliktavā bija palikuši 19 682 gabali.

Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija, lielāko daļu valsts iepirktos testus saņem izglītības iestādes.

Kā raksta portāls "Lvportals.lv", pērn, 26. novembrī, tika noslēgta vispārīgā vienošanās par paštestu iegādi ar pieciem komersantiem: SIA "Ekspress Laboratorija", SIA "Brief", SIA "ADDO Defense", SIA "A-birojs" un SIA "A.Medical". Šo pretendentu piedāvātās cenas četru miljonu paštestu piegādei bija robežās no 0,75 – 1,25 eiro par testu.

Kā portālam "Delfi" norādīja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders, ministrijā tuvākajās Ministru kabineta sēdēs virzīs izskatīšanai lēmuma projektu par paštestu iegādi, lai to pietiktu četrām nedēļām izglītības iestāžu skrīninga nodrošināšanai un publiskajā sektorā kritiski nozīmīgo darbinieku testēšanai. Precīzu informāciju par to, cik daudz testu plānots iegādāties, Šneiders nenorādīja.

Portāls "Delfi" vairākkārt rakstīja par to, kā mācības izdodas nodrošināt Ādažu vidusskolā, jo aizvadītajā nedēļā tieši Ādažu novadā no visiem novadiem bija lielākā 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju. Šobrīd Ādažu novadā šis rādītājs ir 6,7 000 uz 100 000 iedzīvotāju.

Ādažu vidusskolai, kā stāsta skolas direktors Česlavs Batņa, janvārī bija paredzēti vairāk nekā 17 000 paštestu, taču, ņemot vērā, ka sasirgušo kontaktpersonām jātestējas septiņas dienas pēc kārtas, paštestus nācās aizlienēt no februārim atvēlētā daudzuma. Kopumā testu pietika. "Vidēji rēķinam astoņus testus bērnam mēnesī ikdienas testēšanai un vēl 20% klāt (kontaktpersonu testēšanai). Mums ar to janvārī nepietika," teica Ādažu vidusskolas direktors.

Februārī skolai atvēlēts lielāks testu daudzums – 22 380 paštestu. Ādažu vidusskolā mācās aptuveni 1800 testējamo skolēni

Portāls "Delfi" jau iepriekš meklēja atbildes uz to, cik efektīvi ir Covid-19 paštesti. Raidījumā "Spried ar Delfi" VM pārstāve Sanita Janka noraidīja bažas, ka Covid-19 omikrona varianta dēļ ātrie paštesti jeb antigēnu testi varētu būt mazāk jutīgi. Viņa sacīja, ka pagaidām paštesti tiks iepirkti pēc līdzšinējām tehniskajām specifikācijām, tomēr gadījumā, ja pētījumu dati mainīsies, tad tikšot domāts par citu alternatīvu.

Iepriekš arī izskanēja informācija, ka paštesti valstij varētu izmaksāt līdz 20 miljoniem eiro mēnesī. Janka raidījumā "Spried ar Delfi" precīzu nepieciešamo summu paštestu iegādei neatklāja, tomēr norādīja, ka tā nesasniegs 20 miljonus mēnesī.