Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 18. janvārī nolēma ierosināt lietu un vērtēt Gobzema rīcību pērnā gada decembrī dažādās Latvijas pilsētās tiekoties ar iedzīvotājiem un viņa aizturēšanas laikā. Komisija vērtēja deputāta uzvedības atbilstību Saeimas ētikas kodeksam.
Gobzema rīcība tika vērtēta pēc atsevišķu Saeimas deputātu iesnieguma, kurā deputāti atsaucās uz Valsts policijas sniegto informāciju par Gobzema uzvedību viņa aizturēšanas laikā dažādās Latvijas pilsētās.
Valsts policija 2021. gada 13. decembrī nosūtīja Saeimai vēstuli, kurā sniegta informācija par Gobzema rīcību 2021. gada decembrī, dažādās Latvijas pilsētās tiekoties ar iedzīvotājiem, traucējot Valsts policijai pildīt dienesta pienākumus.
Iesniegumā teikts, ka saskarsmē ar policijas darbiniekiem Gobzems aizskāra policijas darbinieka godu un cieņu, nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Trešdien atklājot komisijas sēdi, tās vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) paskaidroja, ka komisija skata Gobzema rīcības atbilstību deputātu ētikas kodeksam, nevis administratīvās atbildības kontekstā.
"Administratīvā atbildība nav mūsu atbildība. Tāpat mums nav jābalstās uz Valsts policijas vēstulē pausto viedokli," secināja komisijas vadītāja, piebilstot, ka deputātu rīcībā bija video un audio materiāli par Gobzema verbālo un neverbālo uzvedību konkrētos pasākumos, turklāt nedz Gobzems, nedz viņa advokāts nav apstrīdējuši deputāta teikto Valsts policijai.
Savukārt Gobzema advokāts Jānis Dzanuškāns uzsvēra, ka ētikas kodeksa pārkāpumi Gobzema rīcībā nav skatāmi atrauti no administratīvā procesa, jo Valsts policijas iesniegtie video un audio materiāli par deputāta aizturēšanu nav vienīgie materiāli, jo ir arī paša Gobzema un aculiecinieku video un audio materiāli, kas atšķiras no Valsts policijas materiāliem. Dzanuškāns piebilda, ka Saeimas komisijas rīcībā nav šie materiāli, jo tie tiek vērtēti administratīvā procesa ietvaros.
Advokāts pauda pārliecību, ka par Gobzema ētikas pārkāpumiem nevar spriests, ņemot vērā tikai vienas puses iesniegtos materiālus. "Vienīgais process, kurā šis tiek skaidrots, ir administratīvais process. Ir liecības, ka Gobzems tika provocēts un tiek sniegts vienas puses viedoklis," pauda Dzanuškāns.
Kursīte-Pakule atkārtoja, ka Saeimas komisija negrasās skatīt šo lietu tādā griezumā, kas nav komisijas kompetencē, tāpēc Gobzema rīcība tiek skatīta tikai no ētikas skatpunkta. Vienlaikus komisijas vadītāja piebilda, ka Dzanuškāns kā pieredzējis advokāts zina, ka gadījumā, ja ir citi video un audio materiāli, tad tos varēja iesniegt Saeimas komisijā. "Mēs vērtējam Gobzema rīcību, balstoties uz tiem materiāliem, kādi ir mūsu rīcībā," teica Kursīte-Pakule.
Saeimas komisija vienojās, ka Gobzems ir pārkāpis vairākus deputātu ētikas kodeksa punktus, tostarp tādus kā: deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus; deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.
Saeimas komisija arī vienojās, ka Gobzema rīcība neatbilst ētikas kodeksā minētajiem punktiem, kas nosaka, ka deputāts pakļaujas sabiedrisko kārtību uzturošo amatpersonu likumīgām prasībām; deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli; deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi.
Vienlaikus komisijas vairums nesaskatīja Gobzema pārkāpumu ētikas kodeksa punktā, kas paredz, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.
Lemjot par iespējamo sodu, komisijas vairums atbalstīja deputāta Normunda Žunnas (JKP) priekšlikumu sodīt Gobzemu, izslēdzot viņu no sešām parlamenta sēdē. Gala lēmums gan vēl būs jāpieņem Saeimai.
"Delfi" jau iepriekš ziņoja, ka, apskatot videoierakstus no Valsts policijas darbinieku formas tērpu kamerām, konstatēts, ka Gobzems izbarukumos pa Latviju un tiekoties ar iedzīvotājiem, draud policijas darbiniekiem ar solījumu, ka pret viņiem tiks ierosināti kriminālprocesi, ka viens no viņiem tiks notiesāts. Ierakstos dzirdams, ka Gobzems lieto necenzētu leksiku (lamu vārdu krievu valodā) un policijas darbiniekus aizskarošus kriminālā žargona izteicienus.
Vēl kādā videofailā redzams, ka Gobzems pretojas aizturēšanai un ir dzirdams, kā deputāts izsaka draudus policijas darbiniekam, sakot: "Gada laikā tev būs ( seko necenzēts vārds krievu valodā)". Citā videofailā redzams, ka Gobzems policijas darbiniekiem izsaka draudus: "Viss cauri jums būs gada laikā, visiem jums tev, tev, tev, visiem".
Citā videoierakstā Gobzems, atbildot uz policijas darbinieku atgādinājumiem par valstī noteiktajiem ierobežojumiem, saka: "Man ir pajāt uz pretlikumīgiem ierobežojumiem…" Vēl kādā ierakstā Gobzems policijas darbiniekiem saka: "Negrūstiet mani ar savu resno vēderu, es saprotu, ja Jums būtu skaistas lielas krūtis un Jūs būtu sieviete, ja? Bet tā Jums ir resns vēders, ar kuru Jūs visu laiku grūžaties man virsū…".
Valsts policijas iesniegumā arī minēta atsauce uz videofailu, kurā redzams Gobzems, kurš stāv cilvēku pūlī, neievērojot ārkārtējās situācijas laikā noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, un aicina Valsts policiju "ļaut notikt" viņa nesaskaņotajai politiskajai akcijai.
Citā videomateriālā Gobzems nepakļaujas policijas darbinieka prasībām, apgalvojot, ka viņš rīkojas tiesiski, jo ir Saeimas deputāts. Video redzams, ka Gobzems sarunā ar policijas darbinieku uzstāj uz likuma Par policiju 11. panta teikuma daļu, kurā minēts policijas darbinieku papildpienākums palīdzēt deputātiem, bet noklusē teikuma otro daļu: "Ja tiek traucēta to likumīgā darbība". Video redzams, ka Gobzems arī aicina policijas darbiniekus "pāriet vēstures pareizajā pusē", stāsta, ka ļoti labi pārzina visus likumus, esot ļoti zināms advokāts Latvijā.
Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) sāka 61 administratīvā pārkāpuma procesu par Gobzema decembrī organizētajām aktivitātēm, savukārt Kurzemes likumsargu darbības izvērtēšanai uzdots veikt dienesta pārbaudes, iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
2021. gada 15. decembrī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja tiesību ekspertu vērtējumu par Satversmes 29. pantā noteikto par deputāta neaizskaramību, secinot, ka Gobzema vairākkārtēja aizturēšana decembrī dažādās Latvijas pilsētās nebija politiski motivēta.
Gobzems par deputāta ētikas pārkāpumiem iepriekš jau ticis izslēgts no Saeimas sēdēm.
Pērn septembrī Saeimas deputāti atbalstīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšlikumu sodīt Gobzemu ar izslēgšanu no sešām parlamenta sēdēm par Saeimas kārtības ruļļa pārkāpšanu. Sods tika pamatots ar Gobzema rīcību, 2. septembrī ierodoties uz Saeimas sēdi un neuzrādot Covid-19 sertifikātu vai testu, tādējādi izjaucot Saeimas klātienes sēdes norisi.