Ar Civillikuma grozījumiem atvieglo laulības šķiršanas procesu  (4)

Attiecīgos grozījumus likuma iesniedza AP deputāti Inese Voika un Juris Pūce.

Līdz šim gadījumos, kad kāds no laulātajiem pretojās laulības šķiršanai, Civillikums paredzēja iespēju vienpusēji to pieprasīt tiesā pēc trīs faktiski šķirtas dzīves gadiem, tomēr ar likuma grozījumiem šis laika posms saīsināts uz vienu gadu. Tāpat arī likums vairs neparedz tiesai iespēju atlikt šķiršanās prasības izskatīšanas termiņu uz pusgadu, cerot uz laulāto samierināšanos.

Likuma izmaiņu autori uzskata, ka nav pieļaujama situācija, kad puse, kas nevēlas šķirt laulību, faktiski šādā veidā īsteno otras puses ļaunprātīgu kontroli, vilcinot laulības šķiršanas gaitu. Kā arī tiesai nebūtu jālemj par termiņa pagarināšanu, bet būtu jāuzticas personas gribai šķirt laulību, neskatoties uz otras puses iebildumiem.

Pūces ieskatā, šķiršanās process smagi ietekmē ekonomiski un tiesiski mazāk aizsargāto pusi pāru attiecībās, visbiežāk – sievietes ar maziem bērniem: "Garš tiesiskās nenoteiktības periods nav pieļaujams, jo tas līdz laulības šķiršanai liedz pieprasīt uzturlīdzekļus arī gadījumos, kad tie ir vitāli svarīgi bērnu labklājības nodrošināšanai."

Savukārt Voika uzsver, ka likuma izmaiņas stiprinās ģimenes institūtu, ļaujot savlaicīgi pārtraukt izirušu laulību. "Cilvēka izvēles brīvību respektējošs regulējums mazina aizspriedumus pret laulības noslēgšanu," uzskata deputāte.

Deputātu rosinātos grozījumus Civillikumā atbalstīja arī Tieslietu ministrijas 2021. gada rudenī sasauktā darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no tiesu sistēmas, tostarp, tiesneši ar pieredzi ģimenes tiesību jautājumos un pārstāvji no bērnu tiesību aizsardzības institūcijām, kā arī no biedrības "Centrs Marta".

AP pārstāvji informēja, ka sarunas gaitā darba grupas dalībnieki atzīmēja, ka tiesiskā nenoteiktība, nogaidot līdz šim Civillikumā noteiktos trīs gadus, var negatīvi ietekmēt laulāto bērnus. Tāpat var tikt radītas nelabvēlīgākas sekas ne tikai abu laulāto bērnu psihoemocionālajai stabilitātei, bet arī pašiem pieaugušajiem. It sevišķi, ja puse, kura nevēlas šķirt laulību, iebilst bez svarīga pamatojuma vai neizrāda ieinteresētību iniciētajā laulības šķiršanas procesā. Diskusijas gaitā tika norādīts, ka puse, kura nesniedz piekrišanu laulības šķiršanai, būtībā realizē otra laulātā kontroli, kas atsevišķos gadījumos var tikt vērtēta pat kā vardarbība.

Likuma izmaiņu autoru ieskatā, saīsinātais šķirtas dzīves posms - no trīs gadiem uz vienu gadu - mazinās gan nelabvēlīgās sekas, ko šī situācija var atstāt uz laulāto bērnu psihoemocionālo stāvokli, nodrošinot, ka bērniem nav jādzīvo pieaugušo savstarpējā konflikta un augstas emocionālas spriedzes apstākļos, gan arī novērsīs iespējamās tā laulātā ļaunprātības, kurš nepamatoti vilcina laulības šķiršanas gaitu.