'The Times' atmasko melnajā tirgū strādājošu latviešu kosmetologu  (4)

"The Times" žurnāliste eksperimentā apmeklējusi vairākas estētiskās medicīnas klīnikas, kas sevi reklamē galvenokārt "Instagram" un "TikTok" platformās. Tā, piemēram, latvietim Vilnim Kārkliņam "TikTok" vietnē seko teju 2000 cilvēku, un tur viņš reklamē savus pakalpojumus.

Kārkliņš strādā Veikfīldā, Rietumjorkšīrā, sejas un ķermeņa estētiskās medicīnas klīnikā. Kā noskaidroja žurnāliste, viņš jaunību atgriež ar preparātu "Botulax", kas ražots Dienvidkorejā, ir legāls tur un daudzviet citur pasaulē, taču nav sertificēts Lielbritānijā. "Botulax" ir krietni lētāka "Botox" versija, pastāv liela iespējamība, ka tā tiek viltota. Melnajā tirgū cirkulē arī "Innotox" un "ReNTox" preparāti; arī tie Lielbritānijā nav legāli. Nereģistrētu vielu lietošana – īpaši, ja to veic nesertificēts ārsts – var nozīmēt uz mūžu sakropļotu seju.

Žurnālistei apmeklējot Kārkliņa darbavietu, viņš 30 gadus vecajai sievietei teicis, ka "ļoti dziļās grumbas" padarot viņu vismaz par pieciem gadiem vecāku, tāpēc vajadzēšot apmēram 22 injekcijas pierē un ap acīm. Klientei jāparaksta piekrišanas veidlapa, kurā viņš palūdzis legālā preparāta "Botox" vietā ierakstīt "Botulax", skaidrojot, ka tā ir tikai formalitāte. "Tam nav nozīmes, tas vienkārši ir atšķirīgs zīmols," viņš teicis. Pakalpojuma cena – 145 britu mārciņas (nepilni 174 eiro), kas ir uz pusi lētāk nekā darbs ar "Botox" injekcijām, kuru iegādei nepieciešama recepte un kuras var nopirkt tikai no valstī apstiprinātiem izplatītājiem.

Reportierei arī izdevies uzzināt, ka Vilnis Kārkliņš Lielbritānijā nav reģistrēts to ārstu vidū, kas būtu tiesīgi veikt kosmetoloģijas injekcijas. Viņš skaidrojis, ka Latvijā izmācījies par ārstu, bet Lielbritānijā savu praksi nav reģistrējis. "Botulax" viņš izmantojot, jo tas esot krietni lētāks un tāpēc viņa pakalpojumi Rietumjorkšīrā varot būt konkurētspējīgi.

Internetā pieejamā informācija liecina, ka Vilnis Kārkliņš Latvijā pabeidzis Starptautisko Kosmetoloģijas koledžu un pirms desmit gadiem bijis Latvijā vienīgais vīrietis ar kosmetologa diplomu. "Veicu gandrīz pilnīgi visas skaistumkopšanas procedūras, izņemot nagu kopšanu," viņš par sevi stāsta koledžas mājaslapā. Anglijā viņam savulaik bijusi sava klīnika "TiTi", Kārkliņš zināšanas papildinājis dažādos kursos, taču secinājis, ka "diemžēl Anglijas estētiskās kosmetoloģijas diploms nestāv klāt Latvijas izglītības diplomam. Mūsu izglītības programma ir daudz augstākā līmenī," viņš slavē Latvijas koledžu.

Šīs skolas direktore ir Marika Ģederte. Sarunā ar "Delfi" viņa negrib steigties ar secinājumiem par savas koledžas absolventa darbībām, taču nenoliedz, ka zinājusi, ar kādiem preparātiem Kārkliņš Lielbritānijā strādā, taču neko nezina par to izcelsmi.

Ģederte ir pārliecināta, ka arī Latvijā pastāv skaistumkopšanas produkcijas preparātu melnais tirgus. "Ir oriģinālais produkts, tas tiek iztukšots un vietā iepildīts kas krietni lētāks. Tas ir bēdīgi un skumji," teic Ģederte un piebilst, ka diemžēl arī Latvijā ir pieprasījums pēc maksimāli lētākām skaistuma injekcijām. Tās parasti veic "pagrīdē iedzīti meistari", un īpaši aktuāla šī problēma kļuvusi Covid-19 pandēmijas laikā, jo daudzi jomā strādājošie nav spējuši kvalificēties dīkstāves atbalstam. Nereģistrētu pildvielu noietu veicina klientes, kas gatavas par lētu naudu injekcijas saņemt arī kādā dzīvoklī, nevis doties uz salonu pie meistara.

Lielbritānijā akreditētu estētiskās medicīnas darbinieku izveidotā reģistra "Save Face" dati liecina, ka pieaug cilvēku sūdzības par kaitējumu, ko nodarījuši nelikumīgu pildvielu produkti – 2020. gadā saņemtas 270 sūdzības, 2019. gadā to bija 210. Nav faktu, ka komplikācijas izraisījis kāds konkrēts zīmols, taču melnajā tirgū cirkulē nereģistrēti medikamenti, par kuriem ir bažas, ka tie ir viltoti.