Studiju semestris: mācības tiešsaistē, pavirši pirmkursnieki un atbalsts studējošajiem  (3)

"Dažādu iemeslu dēļ pirmkursnieki ir pieraduši ļoti pavirši izpildīt darbus, viņi ir pavirši apguvuši studiju kursus pirmajā pusgadā. Mēģina vai nu norakstīt, vai nu pārrakstīt. Viņi arī paši aptaujās norāda, ka pēdējos gadus tā ir darījuši skolā. Es nevaru to pārmest, ja tas iepriekš skolā bija akceptēts," savos novērojumos dalās LU prorektors Valdis Segliņš.

"Ieejas biļetes" augstskolā jeb Centralizēto eksāmenu vērtējumi pandēmijas gados no iepriekšējiem sevišķi neatšķiras, taču jāatgādina, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Valsts izglītības un satura centrs (VISC) daļēji mainīja eksāmena saturu. Lai arī Segliņš uzskata, ka CE uzdevumi pandēmijas gados bija vieglāki, iepriekšējais VISC vadītājs Guntars Catlaks iepriekš publiski uzsvēris pretējo, proti, ka eksāmeni ir īsāki, bet ne vieglāki.

Mediji gan iepriekš vairākkārt rakstīja par attālināto mācību sekām uz zināšanām. Piemēram, jaunāko klašu skolēni nav spējuši apgūt apmēram trešo daļu izglītības programmas.

LU prorektors Valdis Segliņš sarunā ar portālu "Delfi" uzsver, ka universitāte pēc iespējas vairāk cenšas strādāt klātienē, turklāt būtiski, ka vairākas studiju programmas neklātienē nemaz nevarētu īstenot. Piemēram, topošie mediķi galvenokārt mācoties klātienē. "Kur ir daudz laboratorijas un praktiskie darbi vai kur jaunieši gatavojas bakalaura un maģistra darba aizstāvēšanai, veidojot pētījums, – tas viss ir klātienē," paskaidro Segliņš.

Tos kursus, kurus LU apmeklē liels studentu skaits, organizē tiešsaistē. "Mums ir studiju programmas, kur vienlaicīgi studiju kursā mācās ļoti liels studentu skaits – vairāk nekā simts. Tas ir aizliegs un arī tehniski nevar noorganizēt, lai viņi visi būtu klātienē. (..) Ļoti daudz kur ir hibrīda režīms – kāda (studiju) daļa uz vietas, daļa attālināti," paskaidroja LU prorektors.

Šāda kārtība studiju organizēšanā ir līdzīga arī citās skolās. Piemēram, Liepājas Universitātē lielākoties viss notiks attālināti, izņemot tās nodarbības, kuras nav iespējams pārcelt uz attālināto režīmu.

RTU epidemioloģiskās drošības dēļ pieņemts tāds pats lēmums. "Patlaban esam liecinieki tam, cik ātri Latvijā izplatās Covid-19 omikrona paveids, – ir liels skaits saslimušo, savukārt kontaktpersonu skaits pieaug vēl straujāk, tāpēc normāls studiju process klātienē tāpat nevarēs notikt. Patlaban šāda situācija jau ir izveidojusies skolās, un universitātē, kur studentu skaits ir daudzkārt lielāks, šis apstāklis vēl vairāk palielina risku," pauž RTU prorektors Uldis Sukovskis.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) veselības studiju prorektors profesors Guntis Bahs portālam "Delfi" norāda, ka lielākoties studijas "notiek attālināti, ja vien studiju programmas vadītājs nelemj tās organizēt klātienē epidemioloģiski drošā veidā".

Kā norāda augstskolu pārstāvji, pagaidām plāns, kā organizēt studijas, ir līdz februāra beigām. Segliņš gan lēš, ka tiem studentiem, kuriem šobrīd jāmācās attālinātā režīmā, visticamāk, nekas nemainīsies arī februāra sākumā.

Tomēr RSU pārstāvis Bahs norādīja, ka augstskola cer līdz ar 1. martu daudz lielākā apjomā mācības organizēt tieši klātienē.

Arī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pārstāve Aija Lūse norādīja, ka skaidrs studiju režīms ir tikai februārim. Lielākoties studijas notiks attālināti, taču, piemēram, tādu studiju programmu kā, piemēram, "Dramatiskā teātra aktiera māksla", "Laikmetīgās dejas māksla" praktiskās nodarbības notiks klātienē. Par tālāko kārtību akadēmijā lems februāra beigās, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī.

Kā stāsta Segliņš, reizēm studenti bažās par Covid-19 izplatību paši labprātīgi veic Covid-19 paštestu. Tiesa, LU studentiem tas ir jāpērk pašiem par saviem līdzekļiem. Citādi ir, piemēram, LKA. Kā portālam "Delfi" paskaidroja skolas pārstāve Lūse, akadēmijas audzēkņiem, kuri studiju procesa dēļ veic Covid-19 testu, to sagādā izglītības iestāde.

Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Kristafers Zeiļuks portālam "Delfi" norādīja, ka plānotajā paštestu iepirkumā paredzēti testi arī augstskolām. Izglītības un zinātnes ministrijā piektdien līdz darba dienas beigām šo informāciju neapstiprināja.

Vienlaikus gan jānorāda, ka studentiem nav jātestējas obligātā kārtā, kā tas ir jādara vispārizglītojošo skolu audzēkņiem. Turklāt, kā iepriekš rakstīja "Delfi", nozares ministres Anita Muižnieces (JKP) vērtējumā skolēnu testēšanas kārtību ir jāpārskata.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepriekš lēma, ka kopš 2021. gada oktobra vidus augstskolās klātienes mācībās drīkst piedalīties tikai tie studenti, kuriem ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Tie, kam sertifikāta nav, drīkstēja mācīties attālinātā režīmā.

Līdz ar 15. februāri spēkā stāsies cita kārtība. Proti, augstskolu un koledžu izglītības studiju procesā drīkstēs piedalīties tikai personas, kurām ir primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Lai arī apvienībai nav konkrētu datu par to, cik studentu jaunās kārtības dēļ mācības pametīs, Zeiļuks lēš, ka tie varētu būt aptuveni 9% studējošie. 2021./2022. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 77,4 tūkstoši studējošo. Apvienības ieskatā, šo nosacījumu vajadzētu pārskatīt un ļaut attālināti studēt arī tiem, kam nav sertifikāta.

Kā liecina IZM publicēti dati, vakcinācijas pret Covid-19 aptvere janvāra vidū 18 gadus vecu jauniešu vidū bija 91%, savukārt jauniešu vecumā no 19 līdz 25 gadu grupā – 82%.

Studentu atbirums ir arī pēc pirmā studiju semestra, stāsta LU prorektors Segliņš, taču precīzu datu vēl nav. "Viena daļa ir studenti, kas nav nokārtojuši sekmīgi sesiju, mēs nākam pretī viņiem un pagarinām sesiju, jo ir daudzi iemesli, kāpēc viņi nav varējuši to darīt. Daļa ir paņēmusi akadēmisko atvaļinājumu. Daļa tiešām izņēma dokumentus un plāno nākt atpakaļ tad, kad kovids būs nomierinājies," stāsta LU pārstāvis. Taču galvenais pamudinājums pamest studijas esot sociālie apstākļi, novērojis Segliņš. Proti, "dzīve kļūst dārgāka", studentu darba vietu skaits sarucis. Tāpat arī studentiem slimo vecāki vai bērni, tāpēc jaunietis izlemj aprūpēt tuviniekus, situācijas apraksta Segliņš.

Valsts šobrīd ir paredzējusi finansiālu atbalstu arī studējošajiem. Šobrīd šo pabalstu students var saņemt, ja laikā, kad tam piesakās, mācās augstākās izglītības iestādē, tai skaitā koledžā, un ir vecumā līdz 23 gadiem, ieskaitot. Vairāk informācijas par šo pabalstu un to, kā tam pieteikties, var meklēt šeit.

Kā sarunā ar "Delfi" stāsta apvienības prezidents, pašreizējais valdības atbalsts studējošajiem ir pārlieku stingrā rāmī. "Mums ir, piemēram, medicīnas studenti, kuri studē pamata studiju programmās. Tā ir 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība. Viņi turpina studēt, bet viņi nevar vēl strādāt savā nozarē. Piemēram, potenciālie ārsti. Un attiecīgi viņiem šis atbalsts nepienākas. Barjera, mūsuprāt, būtu jāpaplašina," teica Zeiļuks. Proti, viņš raksturoja situāciju, kad students ir vecāks par 23 gadiem, viņš studē, taču nevar vēl strādāt savā nozarē.

Turklāt valsts finansiālais atbalsts studentiem kopumā ir sarucis arī tāpēc, ka 2. semestrī vairs nepiešķirs Covid-19 piemaksas 60 eiro apmērā. Ar šīm piemaksām studējošo stipendija mēnesī bija 200 eiro. Tagad, lai arī akadēmiskās stipendijas apmērs ir palielinājies līdz 140 eiro mēnesī, kopējais atbalsta apmērs ir sarucis.

Jau vēstīts, ka 2021./2022. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 29 tūkstoši studentu.