Bērns karantīnā, skolas pusdienas izpaliek? Pašvaldību pieeja atšķiras

Kas brīvpusdienu organizēšanā mainījies Covid-19 omikrona paveida apstākļos, kad karantīnā var neaiziet visa klase, bet vien atsevišķi skolēni, un cik liels slogs uz skolu pleciem ir jaunā situācija, skaidroja portāls "Delfi".

Valsts nodrošina brīvpusdienas visiem 1.–4. klašu skolēniem. Pārējie izglītojamie tās var saņemt ar pašvaldību atbalstu, bet arī tur pieeja atšķiras – ir pašvaldības, kas pusdienas no saviem līdzekļiem nodrošina visām klašu grupām, bet ir vietvaras, kas atbalsta tikai trūcīgas un daudzbērnu ģimenes vai tikai konkrētā pašvaldībā deklarētos.

Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai. Tie paredz, ka vienam skolēnam valsts izglītības iestādēs tiek pusdienas 1,42 eiro vērtībā, bet pašvaldību un privātajās skolās valsts maksā 0,71 eiro par skolēnu. Paredzēts, ka par līdzekļu izlietojumu skola atskaitās vienreiz gadā – līdz jaunā gada 20. janvārim.

Covid-19 brīvpusdienu jomā ienesa pārmaiņas un jau kopš pandēmijas sākuma, kad liela daļa strādāja un mācījās no mājām, brīvpusdienas pie skolēniem parādījās pārtikas paku veidā.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Jānis Aizpors portālam "Delfi" atzīmēja, ka MK noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 128. punkts nosaka, ka valsts naudu sākumskolas skolēnu pusdienām var izlietot, skolēniem sagādājot arī gatavu ēdienu, pārtikas pakas vai pārtikas kartes.

Ja pašvaldībai palikuši neizmantoti brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, pusdienas var gādāt arī 5., 6., 7., 8. un 9. klašu izglītojamo ēdināšanai.

"Delfi" aptaujātajās skolās karantīnā esošiem bērniem, kuriem pienākas brīvpusdienas, izsniedz pārtikas pakas. Piemēram, Jelgavas pašvaldība nodrošina brīvpusdienas 50% apmērā, sedzot pusi pusdienu izmaksu 1.– 4. klašu skolēniem. Savukārt 5.–12. klašu izglītojamajiem pašvaldība pilnībā apmaksā pusdienas, ja bērns nāk no maznodrošinātas ģimenes.

Turklāt bērni pārtikas pakas saņem arī tad, ja viņiem nedēļu jāievēro mājas karantīna. "Tie bērni, kuri mācās no 5.–12. klasei, ja pašvaldība piešķir atbalstu ēdināšanai izglītības iestādē, prombūtnes laikā saņem pārtikas paku. Tiek uzskatīts precīzs dienu skaits, cik ilgi bērns ir prombūtnē. Tas ir ļoti sarežģīti, jo ir ļoti mainīga situācija," teica Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Pārtikas pakas gatavo un nogādā bērniem skolu ēdinātājs.

Rīgā brīvpusdienas tiek nodrošinātas 1.–12. klašu skolēniem. Arī šajā pašvaldībā veic uzskaiti par skolēniem, kuri mācās attālināti, un pārtikas paku var saņemt skolēns, ja ar skolas rīkojumu viņam ir piešķirts statuss "mācās attālināti".

Rēzeknē brīvpusdienas saņem visi 1.–7. klašu skolēni. Tās saņem arī tad, ja Covid-19 dēļ bērni mācās attālināti. "Visiem, kas no mācībām izkrituši vai atrodas karantīnā, pienākas brīvpusdienas. Mēs taisām pārtikas pakas. Mēs tās nogādājam, vai vecāki atbrauc tām pakaļ. Reizēm arī šī pārtikas paka bērnam tiek nodota tad, kad viņš jau atgriezies skolā," portālam "Delfi" atzina Rēzeknes Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings.

Liepājā, kā stāsta pilsētas izglītības pārvaldes pārstāve Inga Ekuze, pārtikas pakas bērnam piešķir, ja attālinātā režīmā nācies mācīties vismaz 10 dienas. Ja mazāk, piemēram, sešas dienas, tad bērns, atgriežoties skolā, saņem talonus, ko ēdnīcā varēs iemainīt pret karsto ēdienu.

Ventspilī brīvpusdienas piešķir bērniem, kuriem tās noteicis sociālais dienests, kā arī 1.– 4. klašu skolēniem. Pārējiem jeb 5.–9. klašu izglītojamajiem pusdienas apmaksā uz pusēm – pusi izmaksu sedz pašvaldība, pusi – vecāki, stāsta Ventspils pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane.

Gadījumā, ja kādai klasei vai skolēnam Covid-19 dēļ jāievēro mājas karantīna, skolā gatavotās pusdienas izpaliek. Citādi ir gadījumos, kad visa skola mācās attālināti. Šādās situācjiās pilsētas pašvaldība bērniem sagādā pārtikas pakas.

Pirmajā pandēmijas gadā Ventspils pašvaldība arī veda bērniem siltas pusdienas. Tiesa, kā paskaidro Tamane, to bija ļoti sarežģīti organizēt, tāpēc pašvaldībā "palika pie pārtikas pakām tad, kad visa skola ir attālināti".

Kāpēc tās nesagādā arī tad, ja tikai atsevišķas klases ir mājas karantīnā? "Tas ir sarežģīti, jāveic uzskaite un citi darbi. Mēs esam izglītības pārvalde, mums par izglītības kvalitāti jādomā. Mūsu gadījumā tā pusdienu porcijas cena sastāv no vecāku līdzmaksājumiem. Tad, kad mums tiešām visa skola mācījās attālināti, mēs jau neprasījām vecāku līdzmaksājumu, mēs par noteiktu summu sagādājām pārtikas paku," saka Tamane.

Kā portālam "Delfi" skaidroja Ventspils 2. vidusskolas direktores sekretāre Līga Vaska, gadījumā ja vecāki samaksājuši par pusdienām savam bērnam, samaksātā nauda neiet postā un bērns to izlietos tad, kad atsāks mācības klātienē.

Kā skaidro Tamane, arī nauda gluži netiek ietaupīta arī tad, ja bērni, kuriem nedēļu jāpavada mājas karantīnā, neietur pusdienas skolā. "Katru gadu mēs piešķiram papildu naudu ēdināšanai. Pārtikas pakas, kad ir tie grūtie brīži, saņem gandrīz visi bērni, neskatoties uz to, ka nav šis vecāku līdzmaksājums," turpināja pašvaldības pārstāve.

Kopš 2020. gada 1.–4. klašu skolēniem pusdienas apmaksā valsts. Tas nemainās arī tad, ja pandēmijas laikā skolēnam nākas ievērot mājas karantīnu, sarunā ar "Delfi" uzsver Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

Viņš zina par diviem risinājumiem, kā valsts apmaksātās pusdienas "transformē" no pusdienu šķīvja skolas ēdnīcā līdz pārtikai, ko nodot mājas karantīnā esošam bērnam.

"Viens risinājums ir dažāda līmeņa pārtikas pakas. To izmērs atkarībā no pašvaldības politiskajiem lēmumiem un budžeta. Otrs risinājums ir dāvanu kartes, kuras izsniedz izglītojamā ģimenēm – tad tur ir savi saistošie noteikumi, kā ģimenes šo dāvanu karti var saņemt," stāsta Kalvāns.

LIVA vadītājs dzirdējis arī diskusijas par citiem risinājumiem. Piemēram, deputātu rosinājums bijis pārskaitīt pusdienu naudu uz vecāku bankas kontu, kad bērni nav klātienē skolā. Šāds risinājums gan radot bažas, ka pusdienu naudu varētu iztērēt tam neparedzētam nolūkam.

Taču no paša vadītās asociācijas pārstāvjiem nav dzirdējis, ka atsevišķas pašvaldības brīvpusdienas skolēnam nenodrošinātu, jo bērnam jāievēro mājas karantīna.

"Pašvaldības organizē šo kompensējošo mehānismu, kādā veidā pienākošo atbalstu transformē citā formā. Problēma ir tā, ka tas nenotiek vienas dienas laikā. Tas nav tā, ka pirmdien (lemjam par attālinātajām mācībām) un uzreiz no gaisa nokrīt kādas pakas. Ir arī laika nobīde," saka Kalvāns.

Jau vēstīts, ka svētdien Latvijā veikti 9396 Covid-19 testi, konstatēti 3646 jauni saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par deviņiem mirušajiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.