Valsts pārvaldes reforma: mazāk nodarbināto un apvienotas iestādes  (2)

"Valsts pārvaldes reformu plāns 2020" tika pieņemts 2017. gada beigās. Tā darbības laiks bija no 2018. gada līdz 2020. gadam. Plānā ietvertie uzdevumi attiecās uz 13 ministrijām un to padotības iestādēm, kā arī Valsts kanceleju, Valsts administrācijas skolu un Pārresoru koordinācijas centru. Plāna tvērumā netika iekļautas pašvaldības, neatkarīgās iestādes, izglītības iestādes, kā arī valsts kapitālsabiedrības.

Valsts kanceleja bija iecerējusi gala ziņojumu par "Valsts pārvaldes reformu plāna 2020" izpildi sniegt 2020. gadā, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ ziņojuma izstrāde ievilkās. Tiesa, tuvākajā laikā plānots valdību iepazīstināt ar pēdējos gados valsts pārvaldē īstenotajām reformām.

No Valsts kancelejas publiskotā ziņojuma par reformu plāna izpildi izriet, ka 2021. gada beigās teju visi plānā iekļautie uzdevumi ir tikuši daļēji vai pilnībā izpildīti, proti, pilnībā vai daļēji izpildītas 49 no 53 aktivitātēm. Turpretī nav izpildītas četras aktivitātes un atsevišķu uzdevumu izpilde turpinās, piemēram, darba snieguma vadības un novērtēšanas uzlabošana, darba vides optimizācija, atbalsta funkciju centralizācija.

Viens no reformu plāna rīcības virzieniem paredzēja nodrošināt valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšanu un uzraudzību. Reformas mērķis bija nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs par 6% jeb 3000 nodarbināto slodzēm triju gadu laikā, lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju.

Kā norāda Valsts kancelejā, 2020. gada decembrī tika sasniegts kopējais samazinājums par 7,64%, kas ir 3224,05 nodarbināto slodzes. Vērtējot plānā izvirzītā mērķa – samazināt nodarbināto skaitu līdz ES vidējam līmenim – izpildi, Valsts kanceleja secina, ka izvirzītais mērķis ir ticis sasniegts, jo 2020. gadā Latvijā tas bija 7,1 %, bet vidējais Eiropas Savienībā – 7,2 %.

Valsts kancelejā piebilda, ka nodarbināto skaita samazinājuma mērķis netika attiecināts uz karavīriem, pedagogiem, ārstniecības personām, prokuroriem, tiesnešiem, kā arī darbiniekiem, kuri nodarbināti neatkarīgajās iestādēs, piemēram, Valsts kontrolē, Augstākajā tiesā, Saeimā, Prokuratūrā u.c.

"Nodarbināto skaita samazināšana tika īstenota, vērtējot, vai pēc nodarbinātā aiziešanas iestādei tiešām ir nepieciešams jauns darbinieks konkrēto pienākumu veikšanai, vai ir iespējams optimizēt darbību, atteikties no nevajadzīgiem procesiem, pārdalīt pienākumus starp pārējiem nodarbinātajiem, attiecīgi efektivizējot darba procesus, vienlaikus arī pārskatot atlīdzību. Saskaņā ar vienošanos ar nozaru ministrijām iegūtā ekonomija no nodarbināto skaita samazināšanas tika izmantota kā papildu budžeta līdzekļi atalgojuma palielināšanai nodarbinātajiem, kuri turpināja darbu," teikts Valsts kancelejas ziņojumā.

Vienlaikus ziņojumā piebilsts, ka ar dažādiem jauniem normatīviem aktiem valsts pārvaldei tiek uzliktas aizvien jaunas funkcijas un uzdevumi, kuru realizācijai ir nepieciešami papildu cilvēkresursi. 2021. gadā ministrijas, izstrādājot jaunus tiesību aktu projektus un politikas plānošanas dokumentus, jaunu funkciju un uzdevumu izpildei pieprasīja vairāk kā 100 jaunas amata vietas.

Valsts pārvaldes reformu plāns arī paredzēja pārskatīt valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto atlīdzības politiku. Ziņojumā teikts, ka, pilnveidojot atlīdzības sistēmu, tika pārskatīta atlīdzības politika kopumā, piedāvājot nākotnē sasaisti ar samaksu par līdzīgu darbu privātajā sektorā. Ņemot vērā, ka darbs publiskajā sektorā tiek finansēts no valsts budžetā iekasētajiem nodokļiem, kā arī tam ir zināma stabilitāte un garantija, ir jēgpilni un lietderīgi samaksai piemērot privātā sektora darba tirgus mediānas 80%.

Valsts kanceleja arī norāda uz pieņemtajiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Tie nosaka, ka turpmāk mēnešalgas skala valsts pārvaldē tiks pārskatīta un tiks izteikta koeficienta apmērā ar piesaisti bāzes algai.

"Šāda pieeja nozīmē, ka, augot ekonomikai, augs arī mēnešalga, savukārt ekonomikas attīstībai samazinoties, arī atlīdzības skalā tiks ieviestas negatīvas korekcijas. Vienlaikus tika pārskatīta darba samaksas mainīgā daļa jeb piemaksas un prēmijas, mazinot to skaitu un kopējo apmēru no līdzšinējiem 60% uz 30% nākotnē, nodrošinot iestāžu vadītājiem elastības rīkus atlīdzības noteikšanā," skaidroja Valsts kancelejā.

Valsts pārvaldes reformu plāns arī paredzēja centralizēt atbalsta funkcijas, izvērtējot radniecisko funkciju apvienošanas iespējas, kā arī mazo iestāžu darbības lietderību. Kopumā tika izvērtēta 17 mazo un ļoti mazo iestāžu darbība, lai nodrošinātu efektīvāko institucionālās pārvaldības modeli. Rezultātā no šīm 17 iestādēm trīs tika reorganizētas, piecās iestādēs ir veikti iekšējie efektivitātes uzlabojumi, sešās iestādēs reorganizācija netiek plānota, bet pārējās iestādēs izvērtē turpmāko rīcību.

Tāpat reformas gaitā tika sākta iestāžu skaita samazināšana, piemēram, Latvijas Valsts vides aizsardzības fonda administrācija pievienota Valsts reģionālajai attīstības aģentūrai, Latvijas institūts – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, likvidēta Studiju un zinātnes administrācija, zinātnes administrēšanas funkciju pārņēmusi Latvijas Zinātnes padome, savukārt studiju un studējošo kreditēšanas funkcijas tika nodotas Valsts izglītības attīstības aģentūrai.

Vairākās iestādēs tika izvērtētas esošās funkcijas un uzdevumi, izstrādāti priekšlikumi to optimizācijai, piemēram, vienu Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumu nododot Valsts vides dienestam, sagatavojot priekšlikumus dabas aizsardzības institucionālai reformai, uz Latvijas Nacionālā botāniskā dārza, Latvijas Nacionālā dabas muzeja un Dabas aizsardzības pārvaldes bāzes izveidojot vienotu tehnoloģiski modernu dabas izziņas iestādi – Dabas centru.

Valsts kanceleja secināja, ka pastāv arī tādas mazās un ļoti mazās iestādes, kuru likvidācija vai apvienošana nav lietderīga, ņemot vērā iestādes specifisko funkciju kā piemēru minot Nacionālo kino centru, vai arī nav iespējama, jo to darbību nosaka ES regulējums, piemēram, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs.

Atsevišķos resoros tika centralizētas personālvadības funkcijas, tāpat ir resori, kur uzsākta grāmatvedības centralizācija ministrijas līmenī. Personāla lietvedības procesu un funkciju centralizācija ir uzsākta nesen, un tā šobrīd ir tikai sākuma stadijā – ministrijas ir izstrādājušas vadlīnijas un vai nu jau ieviesušas vienotu sistēmu, vai tikai plāno tās ieviešanu. Ir resori, kur personāllietvedības funkcijas ir centralizētas daļēji vai pilnā apmērā, kad ministrija nodrošina šo funkciju visām vai daļai no resora iestādēm.

Vēl viens valsts pārvaldes reformu virziens paredzēja nodrošināt stratēģiskās komunikācijas vadību. Valsts kancelejā norāda, ka reformu plāna darbības laikā ieviestā stratēģiskās komunikācijas plānošanas un koordinēšanas pieeja deva labu pamatu arī Covid-19 pandēmijas krīzes komunikācijas koordinēšanai un īstenošanai.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka izpildvaras lēmumu komunikācijas koordinēšana vēl joprojām ir pilnveidojama gan ikdienas komunikācijā, gan krīzes gadījumos, kad atsevišķās situācijās izpildvara vai likumdevējvara rīkojas strauji vai to lēmumi atšķiras.

"Valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas spējas ir jāturpina stiprināt un attīstīt, nodrošinot zināšanu un prasmju pilnveides iespējas ne tikai komunikācijas jomā strādājošajiem, bet arī politikas plānotājiem, iestāžu vadītājiem un citām iesaistītajām amatpersonām," uzsver Valsts kancelejā.