Neatbalsta iniciatīvu pret Covid-19 nevakcinētajiem ārstēšanas izdevumus segt pašiem  (2)

Kā skaidroja iniciatīvas iesniedzējs Sandis Kravalis, ikvienam ir tiesības uz brīvu izvēli, bet jāuzņemas atbildība par savas izvēles sekām. Viņš uzskata, ka vakcinētajai sabiedrības daļai nevajadzētu uzņemties citu izdarīto lēmumu sekas, tostarp, no nodokļu maksātāju līdzekļiem segt nevakcinētu Covid-19 pacientu ārstēšanu slimnīcās.

Tāpat viņš norādīja, ka, piemēram, Singapūra ir ieviesusi nevakcinēto pacientu līdzmaksājumus par ārstēšanos slimnīcā. Kravalis arī uzsvēra, ka jaunas gultas Covid-19 pacientiem slimnīcās tiek atvērtas uz citu pacientu rēķina, tādā veidā apdraudot medicīniskās palīdzības sniegšanu citiem pacientiem.

Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka pauda nostāju, ka ministrija neatbalsta šādu iniciatīvu, jo Satversmē ir noteikts, ka valstij ir pienākums aizsargāt cilvēka veselību un ikvienam garantēt medicīniskās palīdzības minimumu, kurā ietilpst neatliekamā medicīniskā palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi, kā arī veselības aprūpes pakalpojumi, kuriem ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību kopumā.

Otrkārt, valsts ir apņēmusies apmaksāt sabiedrībai nozīmīgo infekciju ārstēšanu, tai skaitā arī līdzmaksājumu kompensāciju, kur arī Covid-19 infekcija ir viena no tām. Kopumā Latvija apmaksā 60 šādas slimības, tai skaitā tuberkulozi, gripu, ērču encefalītu, difteriju. "Ja no šīs te izslēgsim Covid-19, tas nozīmē, ka apdraudēsim ne tikai konkrēto pacientu, bet arī visu pārējo veselību," uzsvēra Janka.

Trešais VM arguments ir tāds, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka lielākā daļa pacientu nespēs samaksāt par ārstniecību un pastāv varbūtība, ka šie pacienti būs pakļauti dzīvības apdraudējumam. Ja viņi saņems palīdzību par maksu, tad, "iespējams, kļūs par sociālās palīdzības saņēmējiem," norādīja VM pārstāve.

Ja valsts ir apņēmusies finansēt šīs infekcijas slimības ārstēšanu, tas nozīmē, ka tas ir jāveic neatkarīgi no tā, vai persona ir veikusi profilakses pasākumus, uzsvēra Janka, par piemēru minot arī onkoloģiju – smēķēšanu un plaušu vēzi.

Tāpat kā vēl vienu argumentu viņa minēja, ja attīstītu šo diskusiju, tad tiktu vairota sabiedrības šķelšanās un nevienlīdzība, un palielināts risks, ka pacientos rastos bailes nevērsties pēc palīdzības, kas izplatītu Covid-19 infekciju.

Arī Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska pievienojās VM nostājai, pieminot, ka šo iniciatīvu "emocionāli var saprast", bet no tiesību viedokļa tiesībsargs to neatbalsta. Viņa norādīja, ka Covid-19 pacienti nebūtu nošķirami vakcinēts/nevakcinēts no medicīniskās palīdzības sniegšanas viedokļa, jo tas radītu tiesību pārkāpuma risku. Tāpat Rezevska sacīja, ka jāņem vērā arī personas rīcības brīvības apsvērumi un kādēļ izvēlējies nevakcinēties.

Tāpat šajā Saeimas komisijas sēdē tika diskutēts par 10 023 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par sadarbspējīga sertifikāta piešķiršanu iedzīvotājiem ar Sars-CoV2 antivielām organismā". Kā pauda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, pašlaik nav starptautiski un zinātniski apstiprināti rādītāji, pēc kuriem varētu vienoties, kāds antivielu skaits organismā ir pietiekošs. Turklāt viņš uzsvēra, ka tas katra cilvēka organismā varētu būt dažāds un ar dažādu aizsardzības līmeni. Tāpat Perevoščikovs norādīja, ka antivielas pēc pārslimota viena Covid-19 paveida varētu nebūt derīgas pret kādu citu paveidu, piemēram, omikronu.