Pavasara pali gaidāmi februāra beigās

Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar pašvaldībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) turpina nepārtrauktu situācijas monitoringu upju baseinos un ir gatavas rīkoties būtisku palu un plūdu risku palielināšanās situācijā.

Ziņojums izstrādāts sadarbībā ar LVĢMC un VUGD Civilās aizsardzības pārvaldi, pamatojoties uz VARAM iniciatīvu. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likums VARAM nosaka katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas uzdevumus, tajā skaitā riska novērtējumu paliem un plūdiem, iesaistot padotības institūcijas, pašvaldības, un sadarbību ar citām ministrijām, valsts un pašvaldību institūcijām.

Ziņojumā teikts, ka 2021.-2022. gada ziemas sezonā Latvijas upju baseinos valdīja nepastāvīgs laiks. Stipra vai mērena sala periodi mijās ar atkušņiem. Hidrometeoroloģiskā situācija dinamiski attīstījās un mainījās un šī tendence novērojama arī pašreiz. Upēs atkārtoti veidojās un uzlūza ledus sega, ledus iešanas laikā upēs atkārtoti veidojās ledus sablīvējumi, kas veicināja ūdens līmeņa paaugstināšanos un teritoriju applūšanu.

Atkušņa un intensīvo nokrišņu rezultātā Kurzemes upēs ūdens līmenis ir ļoti augsts, taču ledus upēs gandrīz nav. Pavasara pali gaidāmi februāra beigās. Sagaidāms, ka ūdens līmenis būs zemāks nekā janvārī novērotais atkušņu un intensīvu nokrišņu rezultātā.

Latvijas centrālajos rajonos – Zemgalē un Daugavas lejteces labā krasta pietekās – upēs atkušņa ietekmē ūdens līmenis sāk paaugstināties, pastāv risks, ka atsevišķos posmos var atsākties ledus iešana, izkustēsies esošie ledus sablīvējumi un veidosies jauni. Zemgales upēs, kā arī Vidzemes rietumos maksimālais ūdens līmenis gaidāms februāra otrajā pusē.

Gan Lielupē un tās baseina upēs, Gaujā, gan arī Ogrē, Lielajā un Mazajā Juglas upēs vairākās vietās ir izveidojušies ledus sablīvējumi ar lielu ledus apjomu un vižņu masu, kas ledus iešanas laikā var radīt strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos.

Lielākajā daļā Vidzemes, kā arī Latgalē šobrīd saglabājas ziemas apstākļi, atkušņa ietekmē tuvākajās dienās ūdens līmenis paaugstināsies, tomēr sagaidāmās izmaiņas būs maznozīmīgas.

Daugavas baseina upēs pavasara palu procesi aktīvāk sāksies marta sākumā un turpināsies ilgākā laikā periodā, maksimums gaidāms marta otrajā pusē un aprīļa sākumā, noteicoša loma būs palu attīstībai baseina augštecē Krievijā un Baltkrievijā.

Šobrīd ledus sablīvējumi ir Aiviekstes un Dubnas lejtecē, vairākos posmos Daugavā - Pļaviņu ūdenskrātuves posmā, kā arī posms no Līvāniem līdz Zeļķiem un pie Nīcgales.

VUGD ir gatavs veikt glābšanas darbus un reaģēšanas pasākumus atbilstoši savai kompetencei un ir apzinājis resursus minēto pasākumu īstenošanai. VUGD šā gada 6. janvārī ierosināja sasaukt pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas sēdes - janvārī tās sasauktas lielā daļā pašvaldību, bet daļa pašvaldību tās plāno sasaukt tad, kad apdraudējuma riski palielināsies.

Operatīvai rīcībai VARAM darbojas ministrijas vadības grupa dabas katastrofu ietekmes samazināšanai un novēršanai, kuras vadītājs ir VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Nepieciešamības gadījumā darba grupa darbojas paplašinātā sastāvā, kurā tiek iesaistīti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, VUGD, Valsts policijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, "Latvenergo", "Sadales tīkli", LVĢMC, Valsts vides dienesta un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī ņemot vērā apdraudējuma raksturu, citas institūcijas un attiecīgās pašvaldības.