Referendums par krievu valodas kā otrās valsts valodas atzīšanu un nostiprināšanu Satversmē 2012. gada 18. februārī sašūpoja sabiedrību, raisīja kaislības diskusijās un vēl tagad – 10 gadus pēc referenduma – liek konstitucionālo tiesību ekspertei Inetai Ziemelei diskusijā "Pavērsiens: 10 gadi kopš valodas referenduma" to raksturot kā "auksta ūdens šalti", "šoku un arī katalizatoru Latvijas valsts attīstības un identitātes nostiprināšanas procesā", bet Valsts prezidentam Egilam Levitam nodēvēt par "konstitucionālu satricinājumu, kas izrādījās būtisks pagrieziena punkts mūsu pašizpratnē par Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu, latviskumu un latviešu valodu".
Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars, kura pārstāvētais politiskais spēks 2010. gadā ierosināja parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts un pašvaldību skolās apmācību bez maksas nodrošināt valsts (latviešu) valodā, bet vēlāk prasīja Satversmes tiesu (ST) apturēt jau izsludināto referendumu par krievu valodas oficiālu atzīšanu, portālam "Delfi" saka, ka viņam ne brīdi "nebija šaubu par referenduma iznākumu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
