Baltijas valstis pieprasa Baltkrievijai papildu skaidrojumus par militārajām mācībām  (3)

Baltijas valstis ir iedarbinājušas EDSO Vīnes dokumenta 3. nodaļu "Risku mazināšana". Šis mehānisms paredz EDSO dalībvalstīm iespēju pieprasīt informāciju no citām valstīm par neparastām, neplānotām un nozīmīgām militāro spēku darbībām ārpus to parastajām miera laika vietām, kas ir militāri nozīmīgas un rada bažas par drošību.

Mācības "Union Resolve-2022" nav iepriekš izziņotas, tomēr publiski augsta līmeņa Krievijas un Baltkrievijas amatpersonas ziņojušas par liela skaita karavīru un militārās tehnikas dalību.

Ņemot vērā pieaugošo saspīlējumu, Krievijas agresīvo retoriku un spēku koncentrāciju Ukrainas robežu tuvumā, šāda apjoma militārās mācības bez atklātības pret EDSO dalībvalstīm grauj reģiona drošību un bruņojuma kontroles mehānismus.

Skaidrojot savas bažas par mācību apjomu un necaurskatāmību, Baltijas valstis pieprasa Baltkrievijai sniegt papildu informāciju par mācībām, norādot kājnieku skaitu, spēku skaitu, veidu, piederību, izvietojumu, bruņojuma sistēmu skaitu, datus par militāro vienību atgriešanos miera laika pozīcijās, kā arī aicina nodrošināt atklātību Vīnes dokumenta ietvaros un organizēt EDSO dalībvalstīm mācību novērošanu.

Pēc informācijas pieprasīšanas, Baltkrievijai saskaņā ar Vīnes dokumentu ir 48 stundas, lai sniegtu atbildi. Ja Baltijas valstis uzskatīs atbildi par neapmierinošu un vēlēsies noturēt sanāksmi, lai diskutētu par Baltijas valstu ierosinātajām bažām, var tikt sasaukta speciāla sanāksme EDSO mītnē Vīnē. Šajā sanāksmē var piedalīties arī citas EDSO dalībvalstis.

Šis informācijas pieprasījums ir balstīts arī bruņojuma kontroles vizītes atteikumā, kas saņemts īsi pirms Baltijas valstu vienotā informācijas pieprasījuma, norāda AM.

Divpusējā sadarbības līguma ietvaros Latvija pieteica divpusēju inspekciju Baltkrievijā 2. februārī, ko Baltkrievija noraidīja, pamatojoties ar Covid-19 ierobežojumiem. Šāda inspekcija nodrošinātu iespēju noteikt militāro darbību apmēru, kas tiek veiktas šajā apgabalā, īpaši tādu, par kurām iepriekš jābrīdina Vīnes dokumenta ietvaros.

Inspekcijas laikā, Latvijas Bruņoto spēku virsniekiem būtu bijusi iespēja apmeklēt un saņemt informāciju par militārajām vienībām, to struktūru izvēlētajā apgabalā un informāciju par to uzdevumiem un militārajām aktivitātēm, tādā veidā veicinot uzticību un drošību reģionā, uzsver ministrija.

Inspekcijas noraidījumam sekoja Baltkrievijas ielūgums novērot mācības "Union Resolve-2022" pašā mācību noslēgumā no 18. līdz 20. februārim, ko Baltkrievija pasniedza kā atvērtības izrādīšanu.

Šādu Baltkrievijas pieeju – noraidīt inspekcijas pieprasījumu, aizbildinoties ar Covid-19 ierobežojumiem, taču ielūgt Latviju un Lietuvu piedalīties mācību novērošanā, kur vizīte tiek organizēta Baltkrievijas ieskatā, var tulkot kā selektīvu pieeju ne tikai Vīnes dokumenta ieviešanai, bet arī divpusējo vienošanos īstenošanā.

Ja Baltkrievijas Bruņotajiem spēkiem nav nodoma slēpt kādus mācību norises aspektus, tad AM uzskata, ka nav pamata selektīvi izvēlies vizītes, bet gan nepieciešams pildīt visas bruņojuma kontroles saistības pilnībā.

Ministrija atkārtoti uzsver, ka selektīva pieeja bruņojuma kontroles mēriem nav pieņemama Eiropas drošības kontekstā, un iestājas par atklātību un nepieciešamību pilnībā īstenot bruņojuma kontroles līgumus un apņemšanās.

Jau ziņots, ka Krievija turpina palielināt militāro klātbūtni pie Ukrainas robežām un šobrīd tur izvietojusi vairāk nekā 100 000 karavīru, trešdien pavēstīja ASV Aizsardzības ministrija.