Šonedēļ interneta platformās cilvēki apsprieda LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" publiskoto par audzināšanas metodēm privātajā Teikas bērnudārzā "Mīlestības māja". Par tur notiekošo sāktas gan pārbaudes, gan arī ierosināts kriminālprocess, un ļaudis sociālajos tīklos neturēja sašutumu pie sevis.
"Miera namiņi" nepaklausīgākiem bērniem un piparu bēršana uz mēles par sliktu vārdu lietošanu, nofiksētas rokas un kājas, lai mazie "tiek galā ar saviem pūķiem", kā arī vingrošana, kas nodara sāpes – par šādām audzināšanas metodēm bērnudārzā Teikā, Rīgā, vēstīja raidījums. Izglītības iestāde ir privāta, to vada psiholoģe un pedagoģe Ina Grasmane ar vīru Normundu. "Mīlestības māja" darbojas saskaņā ar Dieva vārdu un līdz šim bērnudārzs nebija kritis nežēlastībā.
Kamēr atbildīgās iestādes veic savu izmeklēšanu par to, vai tiešām bērni šajā dārziņā tikuši spīdzināti, soctīklu lietotāji pauž savu viedokli:
Tvitera lietotāja Sintija "Mīlestības māju" salīdzina ar šausmu māju:
Teikas bērnudārzs jau no ārpuses baiss izskatās Leldai:
Jānis Liksts spriež, ka iestādes nosaukums neko labu neliecina:
Kinorežisore Alise Zariņa uzskata, ka mazie izaugs ar toksisku attiecību pieredzi, un vēl kāds prāto, ka šāda audzināšana veido sadomazohistus:
Vides zinātniece Jana Simanovska spriež, ka aiz dievvārda var slēpties trakas lietas:
Bet tvitera asprātis Jānis Baltiņš sūrmi mīkstina ar anekdoti:
Par audzināšanas procesu "Mīlestības mājā" ir arī atzinīgi vārdi. Tur skolojas bijušā premjerministra Māra Kučinska un viņa kundzes Laines atvases. Abi saka tikai labākos vārdus par bērnudārzu, bet tviterlietotāja Melisa neslēpj sarūgtinājumu...
Ko saka eksperte
Elitārā bērnudārza audzināšanas metodes kopumā balstītas grāmatā "Mīlestības pedagoģija", un tās autore ir pati dārziņa saimniece Ina Grasmane. Jāteic gan, ka grāmatā nekas nav minēts par roku un kāju sasiešanu bērnam, kurš nemāk uzvesties.
"Delfi" vaicāja neatkarīgai ekspertei, ģimenes psihoterapeitei Vitai Kalniņai, vai metodes, kuras inkriminē "Mīlestības mājai", ir pieļaujami disciplinēšanas paņēmieni attiecībā uz pirmsskolas vecuma bērniem. Grasmanes grāmatu viņa gan nav lasījusi, tāpēc vadās tikai no publiskajā telpā izskanējušajiem pārmetumiem.
"Bērna uzvedība vienmēr kādā veidā ir saistīta ar viņa emocijām un viņa vajadzībām. Mazi bērni vēl nespēj paši apmierināt daudzas savas vajadzības, tāpēc ir atkarīgi tajā no savām aprūpes personām. Tas notiek vai nu saucot pēc palīdzības tiešā veidā vai arī rādot ar savu uzvedību, ka ar kaut ko netiek galā. Ja bērns netiek galā ar savām emocijām un nevar apmierināt savas vajadzības, tad pieaugušā uzdevums ir nevis pārtraukt šo uzvedību, bet gan censties saprast, kā bērnam palīdzēt tikt ar šo pārslodzi galā. Mazi bērni vēl nespēj paši regulēt savas spēcīgās emocijas, jo gluži vienkārši viņu nervus sistēma un smadzenes nav sasniegušas nepieciešamo briedumu. Ja pieaugušie soda bērnu par to, ko viņš vēl nespēj, tā vietā, lai piedāvātu nepieciešamo palīdzību, tā ir emocionāla vardarbība pret bērnu. Tas pats attiecas uz dažādiem pārdomu krēsliņiem vai klusajiem kaktiņiem, kas ir ļoti populāri daudzos bērnu dārzos. Manuprāt, šādas metodes bērnu audzināšanā ir absolūti nepieņemamas," skaidro Kalniņa.
Uz jautājumu, vai vispār var izaudzināt bērnu, nepielietojot itin nekādas soda metodes, psihoterapeite uzskata: jā, var. "Tas ir iespējams, ja vien mums rūp, lai sabiedrībā mazinās ciešanas un vardarbība. Tas ir vienīgais veids, kā vispār līdz tam nonākt – pārstāt iztēloties, ka pret bērnu izmantota vardarbība kādam var nākt par labu," argumentē Kalniņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
