Plānots, ka nodibinājumam desmit gadu laikā izmaksās 40 miljonu eiro kompensāciju, ko tas plāno izmantot divu īpašumu Rīgā – Abrenes ielā 2 un Ludzas ielā 25 – atjaunošanai. Savulaik Ludzas ielā atradusies ebreju slimnīca "Linas Hacedek", savukārt Abrenes ielā – ebreju amatniecības skola.
2016. gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Attiecīgi Ebreju kopienai papildu iepriekš minētājām tika nodotas ēkas Rīgā Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, kā arī Jūrmalā, Kļavu ielā 13, un Kandavā, Lielajā ielā 31.
Krupņikovs atzina, ka minētās ēkas jau vismaz 20 gadus nav lietotas, un tās atrodas sliktā stāvoklī, tādējādi, atjaunojot tās, paredzēts, ka tās kalpos gan ebreju kopienai, gan sabiedrībai.
Viņš skaidroja, ka fonda uzdevums ir palīdzēt kopienai, kā arī nodrošināt, lai atgūtais īpašums rada ienākumus kopienai. Vienlaikus viņš norādīja, ka fonda darbība ir veltīta ne tikai ebreju kopienas attīstībai, atbalstot reliģiskos, izglītības, kultūras un citu organizāciju darbību un projektus, bet arī Latvijas saliedētībai un, iespējams, arī citām etniskām grupām.
Krupņikovs uzsvēra, ka, pirms fonds sāks piešķirt naudu projektiem, ir jāizstrādā dokumentu kopa, kas noteiks, kādā kārtībā nauda visiem būs pieejama.
"Saskaņā ar valsts likumdošanu mums ir jāatskaitās, tāpēc bilance ir viena lieta, bet cita ir paskaidrot visiem, kādi projekti bijuši, ko mēs esam atbalstījuši un ko panākuši," pauda Krupņikovs.
Plānots, ka par naudas piešķiršanu būs atbildīga padome, kurā būs pieci starptautisko ebreju organizāciju pārstāvji, kas palīdzējuši un atbalstījuši Latvijas ebreju kopienu laika gaitā.
Jau ziņots, ka ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai", kas nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.
Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023. gada līdz 2032. gadam – katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro, secināms no likuma anotācijā norādītā.
Līdzekļus cita starpā varēs izlietot Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.
Tāpat līdzekļus varēs izmantot holokausta upuru memoriālu (Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās) uzturēšanai un labiekārtošanai.
Piešķirtos finanšu līdzekļus varēs izlietot arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
