36 Saeimas deputāti prasa Levitam apturēt ostu reformu  (1)

Aicinājumā Valsts prezidentam norādīts, ka Latvijas ostas ir liela mūsu valsts vērtība, un par tām ir jārūpējas ar vislielāko rūpību un atbildību, tomēr aicinājuma autori secina, ka sasteigtas un nepārdomātas ostu pārvaldības reformas šo vērtību grauj, noniecina un neliecina par valstiski atbildīgu rīcību.

Vēstulē Saeimas deputāti norāda, ka šā gada 10. februārī Saeimas pieņemtie grozījumi likumā par ostām tika pamatoti ar politisku saukli par nepieciešamību veikt "vienkāršu ostu pārvaldības reformu", uzskatot, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu kā atvasinātu publisko tiesību personu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām ir formāls un pienācīgas apspriešanas Saeimā necienīgs jautājums.

"Tā rezultātā Saeima atbalstīja likumu par ostām tādā redakcijā, kas rada nepieņemamu precedentu un turpmāk apdraud faktiski jebkuras pašvaldības teritoriālo un finansiālo autonomiju Latvijā, īstenojot neizdiskutētas, nepamatotas un pēc būtības nevajadzīgas valsts pārvaldes reformas," uzskata priekšlikuma autori.

Kā norāda ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis, diskutējot par ostu pārvaldības modeļa maiņu, parlamenta atbildīgajā komisijā vairākkārt uzdots jautājums par to, kā tas ietekmēs ostu attīstību, tomēr šāds izvērtējums nav saņemts.

"Aktīvi, ar ko strādās jaunās kapitālsabiedrības, būs pusmiljarda eiro vērtībā, Tajā pašā laikā nav veikts izvērtējums, kas pamatoti argumentētu sasteigto un neizdiskutēto ostu pārvaldības maiņu. Nekvalitatīvi sagatavotais likums rada bažas, ka tiek veidoti priekšnoteikumi, lai ostas nevis attīstītos, bet stagnētu, turklāt tas ir mēģinājums virzīties uz ostu privatizāciju, kas ir pilnībā nepieļaujams un sabiedrības un valsts interesēm neatbilstoši," akcentē Augulis, piebilstot, ka Valsts prezidentam ir jāizmanto Satversmē piešķirtās tiesības un jānodod šie likuma grozījumi tautas nobalsošanai.

Vēstulē prezidentam Saeimas deputāti norāda, ka atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem likumā par ostām 42,37% no visas Ventspils valstspilsētas administratīvās teritorijas, tajā skaitā pašvaldības īpašums vairāk nekā 150 miljonu eiro vērtībā, bez jebkāda ekonomiska un tiesiska pamatojuma tiek nodots valsts kapitālsabiedrības beztermiņa un bezatlīdzības lietošanā.

"Tas liegs pašvaldībai jebkādā veidā rīkoties ar savu īpašumu, kas atrodas šajā teritorijā, tostarp, jaunveidojamās Ventspils ostas kapitālsabiedrības valdījumā nonāks divas pirmsskolas izglītības iestādes un vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ir juridiski un faktiski absurda situācija," uzskata priekšlikuma autori.

Likumā par ostām ir paredzētas tiesības valsts kapitālsabiedrībai pēc saviem ieskatiem izmantot Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu, to izīrēt, iznomāt, apbūvēt, apgrūtināt un brīvi rīkoties ar visiem ienākumiem, kas iegūti, izmantojot pašvaldības īpašumu. ZZS ieskatā, šāda rīcība ir krasā pretrunā pašvaldības pienākumam ar savu īpašumu rīkoties savu iedzīvotāju interesēs, uzsver Saeimas deputāti.

Tāpat tiek atzīmēts, ka, neskatoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosacījumiem, likuma par ostām pieņemšanas gaitā ne Ministru kabinets, ne Satiksmes ministrija nav veikuši publiskas personas līdzdalības jaunveidojamā valsts kapitālsabiedrībā izvērtējumu, kas ļauj apšaubīt tās ekonomisko patstāvību un darbības ilgtspēju. Arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav padziļināti vērtējusi jautājumu pēc būtības. Papildus tam, Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes viedoklis par likumā par ostām paredzēto Rīgas pašvaldības īpašumu ieguldīšanu jaunveidojamās valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā pat netika noskaidrots, neskatoties uz to, ka Saeimas opozīcijas deputāti šādu viedokli pieprasīja.

"Šāda jaunveidojamās valsts kapitālsabiedrības izveides izvērtējuma neesība ļauj uzskatīt, ka kapitālsabiedrība nebūs ilgtspējīga un finansiāli patstāvīga. Tas savukārt nozīmē to, ka būs nepieciešama valsts vai cita papildus finansējuma piesaiste. Tādējādi drošticami ir pieļaujama iespēja par šo kapitālsabiedrību vērtību, kas ietver arī pašvaldības īpašumu, nokļūšanu privāto investoru rokās, ko Latvijas sabiedrībā ir pieņemts saukt par "prihvatizāciju"," vēstulē Valsts prezidentam norāda 36 Saeimas deputāti.

Jau vēstīts, ka Saeima 10. februārī pēc vairāku stundu ilgām debatēm trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus "Likumā par ostām", kas paredz mainīt Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeli, savukārt mazajām ostām – izvēlēties savu pārvaldības formu.

Likuma izmaiņas trešajā lasījumā atbalstīja 54 deputāti, 14 balsoja pret, bet 17 deputāti balsojumā atturējās.

Diskusijas par ostu pārvaldības modeļa maiņu sākās pēc tam, kad 2019. gada 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas toreizējam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Reaģējot uz Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sarakstā, Saeima grozīja likumus, lai Ventspils brīvostu un arī Rīgas brīvostu nodotu valsts pārziņā, bet 2021. gada 17. decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas rosinājumu dibināt jaunu kompāniju – "Ventas osta", kas nodrošinātu Ventspilī esošās ostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.