AT plēnums aicina Saeimu ievērot Satversmi  (9)

Saeimas debatēs tika izteikti divi motīvi balsojumam pret Osipovu: kandidātes neatbilstība darbam Senāta Civillietu departamentā un nepatika pret konkrētu Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kura taisīšanā kandidāte piedalījusies ST sastāvā.

AT plēnums norāda, ka saskaņā ar Satversmes 83. pantu tiesnesis ir neatkarīgs un padots tikai likumam. No šīs normas izriet absolūts aizliegums sodīt tiesnesi vai citādi radīt viņam nelabvēlīgas sekas viņa taisīto spriedumu dēļ, ja vien netiek pierādīts kāds no Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajiem apstākļiem, kas var būt par pamatu tiesneša atbildībai.

Ar nepatiku pret konkrētas lietas iznākumu pamatots Saeimas lēmums liegt ST tiesnesim turpmākas karjeras iespēju minēto Satversmes normu pārkāpj, norādījusi AT tiesnešu kopsapulce.

Otrs aspekts, uz ko norāda AT plēnums, ir tiesneša amata kandidāta profesionālās darbības izvērtējums. Tā kā tiesas balstās uz tiesneša profesionālisma nevis uz politiskas izvēles principu, senatora amata kandidātu profesionālā vērtēšana saskaņā ar likumu ir nodota Senāta attiecīgajam departamentam.

Osipovas kandidatūra tika izvērtēta atbilstoši likumam un virzīta ar lielu balsu pārsvaru. Kopējais vidējais novērtējums punktos bija 63,79 no 70 iespējamajiem, kas veido 91% pozitīvu vērtējumu un pierāda kandidātes profesionālo reputāciju un autoritāti profesionālajā jomā un viņas potenciālā pienesuma augsto novērtējumu.

"Varas dalīšanas principa ietvarā likumdevējam ir tiesības nepiekrist tiesu varas viedoklim, tomēr likumdevējam tas ir jāuzklausa un pret to jāizturas ar cieņu un patiesu izpratni. Tas ietver sevī arī likumdevēja pienākumu argumentēt tiesu varas priekšlikuma noraidīšanu ar saprotamiem un tiesiskiem apsvērumiem. Šajā gadījumā likumdevējs, pamatojot Augstākās tiesas virzītā kandidāta neapstiprināšanu, tiesiskus apsvērumus nav norādījis," norāda AT plēnums.

Jau ziņots, ka AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs paudis viedokli, ka Saeimas lēmums, Osipovu neievēlot par AT tiesnesi, liecina par valstī iestājošos konstitucionālo krīzi. Strupišs uzskata, ka Saeima ir "klaji pārkāpusi" Satversmes 83. pantu, kas nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un padoti vienīgi likumam.

Satversmes 83. panta pārkāpumu Saeimas balsojumā saskata arī tagadējā Eiropas Savienības tiesas tiesnese un bijusī ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele, kura norāda, ka Saeimas 17. februāra debates un balsojums par Osipovas apstiprināšanu AT tiesneses amatā ir bezprecedenta gadījums Latvijas kā tiesiskas valsts jaunākajā vēsturē, un tas pārkāpj Satversmes 83. pantu.

"Valsts konstitucionālā orgāna – Satversmes tiesas – priekšsēdētāja un tiesnese ar 10 gadu darba stāžu valsts augstākajā tiesu instancē netika apstiprināta amatā, jo Saeimai bija netīkami šīs tiesas atsevišķi spriedumi laikā, kad amata kandidāte bija tiesas priekšsēdētāja. Tiesiskas valsts principa elementārākā patiesība ir tā, ka pret tiesnesi, kurš piedalās koleģiālā lemšanas procesā, netiek vērsti politiskas ietekmēšanas instrumenti. Nav pieļaujama politiska izrēķināšanās ar tiesnesi par viņa atsevišķajā domām, kas ir viens no tiesiskās domas un ideju ģeneratoriem," pauda Ziemele.

Viņa sacīja, ka pēdējā laikā tieši ES Tiesai ir nācies atgādināt par šīm elementārajām tiesiskā valstī lietās pret atsevišķām dalībvalstīm

Kā ziņots, par Osipovas iecelšanu AT tiesneses amatā ceturtdien balsoja 40 deputāti pamatā no "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!" un Jaunās Konservatīvās partijas Saeimas frakcijām.

Savukārt pret bija 29 deputāti — lielākoties no Zaļo un zemnieku savienības, "Neatkarīgo" un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijām. Balsojumā atturējās 16 deputāti no "Saskaņas" Saeimas frakcijas, līdz ar to Osipovas apstiprināšanai amatā balsu pietrūka.

Politiķi šādu balsojumu skaidroja ar savu negatīvo vērtējumu par Osipovas līdzšinējo darbību, kurā esot saskatāmi politiski motīvi.

Osipova 11. februārī beidza pildīt ST tiesneses amata pienākumus.